From professional translators, enterprises, web pages and freely available translation repositories.
the mediterranean is the hope of three monotheistic religions and the civilisation of wheat and wine, not of sauerkraut and beer or mussels in chez léon.
vidusjūra ir trīs monoteisku reliģiju cerība, kviešu un vīna civilizācija, nevis restorāna chez léon skābētu kāpostu, alus un gliemežu civilizācija.
when we think about the mediterranean, we think about the cradle of the three monotheistic religions, the melting pots of civilisation and culture, migration and trade.
kad domājam par vidusjūras reģionu, mēs domājam par trīs monoteisku reliģiju šūpuli, par vietu, kur saplūst civilizācija un kultūra, migrācija un tirdzniecība.
what we find is a monotheistic god who is personal, masculine, lives in the sky, has great knowledge and power, created the world, is the author of a morality to which we are accountable, and whom we have disobeyed and are thus estranged from, but who has also provided a way of reconciliation.
tātad, pastāv monoteisks dievs, kurš ir personisks, vīrišķīgs un dzīvo debesīs; ir ar lielām zināšanām un varu; radījis pasauli; viņš ir morāles (tikumiskas uzvedības) autors, kā priekšā mēs visi esam atbildīgi; mēs neesam viņam paklausījuši, bet gan sacēlušies pret viņu un tādējādi atsvešināti no viņa. bet tomēr, viņš ir nodrošinājis ceļu uz izlīgumu ar viņu. Īstenībā katra reliģija nes sevī variācijas par šo, augšā aprakstīto dievu pirms tās pārgāja politeisma haosā. tādējādi, šķiet, ka lielākā daļa no visām reliģijām ir sākušās kā monoteiskas un vēlāk ”attīstījušās” politeismā, animismā (animisms latīņu: anima - dvēsele - seno tautu priekšstats, ka dabā visam ir dvēsele, ka pat nedzīvas lietas spēj just un domāt) un maģismā – bet ne otrādi (islama reliģija ir ļoti rets gadījums, kas apgājis pilnu apli atpakaļ uz monoteisma ticību).