-Kaubandustasandit

-tirdzniecības līmenim,

7.1.4. Kaubandustasandit puudutav korrigeerimine

7.1.4. Pārdošanas pielāgojuma līmenis

(37) Ühendusse eksporditud iga vaatlusaluse toote liigi kaalutud keskmise normaalväärtuse võrdlemine iga vastava vaatlusaluse toote liigi kaalutud keskmise ekspordihinnaga vastavalt algmääruse artikli 2 lõikele 11, võttes arvesse kaubandustasandit, näitas kahe koostööd tegeva eksportija puhul dumpingu olemasolu.

(37) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot katra uz Kopienu eksportētā apskatāmā produkta veida vidējo svērto normālvērtību ar vidējo svērto eksporta cenu katram attiecīgajam apskatāmā produkta veidam, ņemot vērā tirdzniecības līmeni, atklāja dempinga klātbūtni attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(37) Ühendusse eksporditud iga vaatlusaluse toote liigi kaalutud keskmise normaalväärtuse võrdlemine iga vastava vaatlusaluse toote liigi kaalutud keskmise ekspordihinnaga vastavalt algmääruse artikli 2 lõikele 11, võttes arvesse kaubandustasandit, näitas kahe koostööd tegeva eksportija puhul dumpingu olemasolu.

(37) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot katra uz Kopienu eksportētā apskatāmā produkta veida vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu katram attiecīgajam apskatāmā produkta veidam, ņemot vērā tirdzniecības līmeni, atklāja dempinga klātbūtni attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(18) Ühenduse tootmisharu väitis, et hinna allalöömismarginaalide kindlaksmääramisel ei tohiks kaubandustasandit korrigeerida. Eksportivad tootjad ja ühenduse tootmisharu tarnivad kaupa samale kliendikategooriale ja seetõttu tegutsevad samal kaubandustasandil. Väideti ka seda, et sellest tulenevalt on põhjendatud ainult tollivormistuskulude korrigeerimine.

(18) Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka cenu samazinājuma normas noteikšanai nav jāveic tirdzniecības līmeņa korekcija. Protams, gan ražotāji eksportētāji, gan Kopienas ražošanas nozare apgādā vienu un to pašu klientu kategoriju un tādēļ darbojas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Tālāk apgalvoja, ka līdz ar to pamatota ir tikai korekcija, kas sedz muitošanas izmaksas.

(89) Et määrata kindlaks, kas kaubandustasandit puudutav korrigeerimine on õigustatud, analüüsiti kogu sama kvaliteediga räni müüki samalt tootjalt läbi erinevate müügikanalite, et näha, kas hinnaerinevus oli järjepidev. Nimetatud analüüsi tulemusel teostati kaubandustasandit puudutav korrigeerimine kogu läbi sõltumatu vahendaja toimunud müügi suhtes.

(89) Lai noteiktu, vai pārdošanas līmeņa pielāgojums ir pamatots, tika analizēta visa viena ražotāja vienas kategorijas silīcija pārdošana, izmantojot dažādus pārdošanas kanālus, lai pārbaudītu, vai pastāv būtiska cenu atšķirība. Šīs analīzes rezultātā pārdošanas pielāgojumu piešķīra attiecībā uz pārdošanu, kurā ka starpnieks izmantots nesaistīts uzņēmums.

(185) Tuleks meenutada, et esialgu tehti hinna allalöömine kindlaks ekspordihinna (CIF-väärtus ühenduse tollipiiril, millest on tollimaksud maha arvatud) võrdlemisel ühenduse tootmisharu kehtestatud hindadega (tehasest hankimisel). Sarnaste polüesterstaapelkiuliikide puhul käsitleti müügihindadena sõltumatutele klientidele kehtestatud müügihindu, millest on maha arvatud hinnaalandused ja hinnavähendid. Vajaduse korral korrigeeriti ekspordihindu nii, et need kajastaksid ühenduse tootmisharuga üht ja sama kaubandustasandit.

(185) Jāatceras, ka cenas samazinājumu provizoriski noteica, ņemot vērā eksporta cenas (CIF līdz Kopienas robežai, ar nomaksātiem nodokļiem) un Kopienas ražošanas nozares cenu (ex-works) salīdzinājumu. Aplūkotās līdzīga veida PŠŠ ražojumu pārdošanas cenas bija cenas, ko maksāja neatkarīgi pircēji pēc atlaižu un rabatu atvilkšanas. Eksporta cenas vajadzības gadījumā koriģēja, atspoguļojot to tirdzniecības līmeni, kāds bija Kopienas ražošanas nozarei.

(21) Pärast seda, kui tehti teatavaks olulised faktid ja kaalutlused, mille alusel võeti vastu ajutised meetmed, väideti ka, et kaks kaubandustasandit (lõpptarbijad ja ettevõtjad) olid olemas mõlemal turul (siseturg ja eksporditurg) ning seetõttu peaks võrdlus olema valikuline: see tähendab, et ettevõtjatele suunatud ekspordihindu tuleks võrrelda ettevõtjatele suunatud müügil põhinevate normaalväärtustega ning lõpptarbijate ekspordihindu tuleks võrrelda lõpptarbijatele suunatud müügil põhinevate normaalväärustega.

(21) Pēc informēšanas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kurus ņemot vērā bija pieņemti pagaidu pasākumi, tika iesniegtas piezīmes par to, ka abos tirgos (vietējā un eksporta tirgū) pastāv divi tirdzniecības līmeņi (gala lietotāji un tirgotāji) un ka būtu jāveic selektīvs salīdzinājums, tas ir, tirgotājiem noteiktā eksporta cena būtu jāsalīdzina ar normālo vērtību, kuru pamatā ir pārdošana tirgotājiem, un gala lietotājiem noteiktās eksporta cenas būtu jāsalīdzina ar normālajām vērtībām, kuru pamatā ir pārdošana gala lietotājiem.

(94) Mõned eksportivad tootjad väitsid, et komisjon ei võtnud hinna allalöömise kindlaksmääramisel arvesse polüesterstaapelkiuliikide kvaliteedierinevusi, mille tagajärjel saadi ebaõiged tulemused. Nende arvates tuleks eraldi võrrelda esimese ja madalama kvaliteediklassi toodete hindu ning ringlussevõetavate polüesterstaapelkiuliikide hindu. Nad väitsid ka seda, et oleks tulnud lubada korrigeerida kaubandustasandit, kuna nende müük oli suunatud peamiselt hulgimüüjatele ja turustajatele, samal ajal kui ühenduse tootmisharu müüs polüesterstaapelkiude peamiselt lõppkasutajatele.

(94) Daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka Komisija, nosakot cenu samazinājumu, nav ņēmusi vērā poliestera štāpeļšķiedru veidu kvalitātes atšķirības, tādējādi iegūstot nepareizus rezultātus. Viņuprāt, pirmās un zemākas kvalitātes ražojumiem, kā arī pārstrādes poliestera štāpeļšķiedru veidiem cenu salīdzināšana būtu jāveic atsevišķi. Tie arī apgalvoja, ka ir jāpiešķir tirdzniecības līmeņa korekcija, ņemot vērā to, ka to pārdošanas apjoms galvenokārt bija paredzēts vairumtirgotājiem un izplatītājiem, savukārt Kopienas ražošanas nozare pārdeva poliestera štāpeļšķiedras galvenokārt tiešajiem patērētājiem.

(17) Algetapis lükati tagasi kaubandustasandit käsitlev väide hulgimüüjatele ja jaemüüjatele kehtestatud müügihindade erinevuste kohta. Hiljem suutis kõnealune eksportiv tootja olukorda selgitada. Eksportmüük oli suunatud hulgimüüjatele ning omamaine müük jaemüüjatele (välja arvatud üks erand, mis ei olnud representatiivne). Selle põhjal alandati jaemüüjatele kehtestatud hinda. Kõnealuse kohanduse suurus arvutati, lahutades normaalväärtusest põhisumma, mis on 10% brutomarginaalist (müügi-, üld-ja halduskulud ning vahendajatele suunatud müügist saadud kasum). See põhisumma asendab jaemüüjate hinnalisandit. Peale selle leiti, et sama kohandus tuleks teha teise eksportiva tootja osas.

(17) Sākumā tirdzniecības līmeņa prasību, kas attiecas uz starpību tirgotājiem un izplatītājiem piedāvātajās cenās, noraidīja. Kopš tā laika attiecīgais eksportējošais ražotājs ir varējis izskaidrot stāvokli. Eksporta pārdevumi bija paredzēti tirgotājiem, savukārt vietējie pārdevumi (izņemot vienu neraksturīgu darījumu) -izplatītājiem. Tāpēc attiecībā uz izplatītājiem praktizētā cena tika pazemināta. Lai šo pazeminājumu izteiktu kvantitatīvi, no normālās vērtības atņēma kopēju summu, kas atbilst 10% no kopējās starpības (pārdošanas izdevumi, vispārējās un administratīvās izmaksas plus izplatītāju peļņa). Šī kopējā summa izsaka izplatītāju noteiktu uzcenojumu. Tika arī konstatēts, ka tāda pati korekcija būtu veicama arī attiecībā uz otru ražotāju, kas eksportē.

(698) Kuid 1. tootega (kuumvaltslehtteraserullid) seotud asjaolud on erinevad. Kuumvaltslehtteraserullid on terastootjate kõige tähtsam toode, moodustades 38% ühenduse toodangust ja 30% impordist. Paljud tarnijariigid on oluliselt huvitatud kuumvaltslehtteraserullide tarnimisest, nii et kui tariifikvoot jaotatakse kõnealuste tarnimisest oluliselt huvitatud riikide vahel, jagatakse välja väga palju suhteliselt väikesi kvoote ning muude riikide eksportijatele jääb ainult väike osa (alla 7,5%) üldtariifikvoodist. Komisjon leiab, et muude riikide eksportijatele tuleks teha kättesaadavaks suurem protsent, et säilitada nende tavapärast kaubandustasandit ja muude potentsiaalsete tarnijate juurdepääsu ühenduse turule. Seetõttu leiab komisjon, et kuumvaltslehtteraserullide osas tuleks kohaldada üht tariifset üldkvooti.

(698) Tomēr apstākļi attiecībā uz 1. izstrādājumu (karsti velmētiem ruļļiem) ir atšķirīgi. Karsti velmētie ruļļi ir svarīgākais tērauda ražotāju izstrādājums, kas veido 38% no Kopienas produkcijas un 30% no importa. Lielam piegādātājvalstu skaitam ir ievērojama interese piegādāt karsti velmētos ruļļus tā, ka gadījumā, ja tarifu kvotu sadalītu starp tādām valstīm, kam ir liela interese piegādēs, būtu liels skaits salīdzinoši mazu kvotas iedalījumu un pavisam maza procentuālā daļa (mazāk par 7,5%) kopējās tarifu kvotas paliktu pieejama citu valstu eksportētājiem. Komisija uzskata, ka citu valstu eksportētāju rīcībā būtu jānodod lielāka procentuālā daļa, lai saglabātu viņu tradicionālo tirdzniecības līmeni un saglabātu piekļuvi Kopienas tirgum citiem potenciāliem piegādātājiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka tarifu kvotai attiecībā uz karsti velmētajiem ruļļiem būtu jābūt vienas kopējas kvotas veidā.

(48) Hinna allalöömise marginaalide arvutused vaadati uuesti läbi, lisades ekspordihindadele vajaduse korral tasakaalustavad tollimaksud. Kaubandustaseme kohandamise osas kinnitas täiendav analüüs esiteks seda, et nagu ajutise määruse põhjenduses 93 kirjeldatud, ei sõltu hulgimüüjatele või kasutajatele kehtestatud müügihind kliendi liigist, vaid pigem ostukogustest, ning teiseks seda, et need kaks kaubandustasandit ei ole selgelt eristatavad ja nende vahel ei ole kindlat hinnaerinevust. Peale selle leiti, et vastupidiselt teatud huvitatud isikute väidetele ei müü ühenduse tootmisharu vaatlusalust toodet mitte ainult kasutajatele, vaid ka turustajatele ja hulgimüüjatele. Tehti kindlaks, et mitmele äriühingule tarnivad tooteid nii asjaomaste riikide eksportivad tootjad kui ka ühenduse tootmisharu.

(48) Cenu samazinājuma normu aprēķinus pārskatīja, attiecīgā gadījumā eksporta cenām pieskaitot kompensācijas maksājumus. Attiecībā uz tirdzniecības līmeņa korekciju, papildu analīze, pirmkārt, apstiprināja, ka atbilstoši pagaidu regulas 93. apsvērumam pārdošanas cena vairumtirgotājiem vai lietotājiem nav tik daudz atkarīga no klienta veida, kā no tirdzniecības apjoma, un, otrkārt, abi tirdzniecības līmeņi nav precīzi nodalīti un starp tiem nepastāv skaidri noteikta cenu atšķirība. Turklāt apstiprinājās, ka Kopienas rūpniecības nozare arī pārdod attiecīgo ražojumu izplatītājiem un vairumtirgotājiem, ne tikai lietotājiem – pretēji tam, ko apgalvoja dažas ieinteresētās personas. Tika konstatēts, ka vairākiem uzņēmumiem piegādes patiešām veic gan attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji, gan arī Kopienas rūpniecības nozare.

(87) Selleks, et tagada ekspordihinna ja normaalväärtuse õiglane võrdlus, võeti kooskõlas algmääruse artikli 2 lõikega 10 korrigeerimiste näol nõuetekohaselt arvesse hindade võrreldavust mõjutavate tegurite erinevusi. Sellele tuginedes kohandati vajaduse korral hindu, võttes arvesse kaudseid makse, allahindlusi, kaubandustasandit, veokulusid (sealhulgas käitluskulusid), mereveo-, kindlustus-, pakkimis-, ja laenukulusid. Äriühingute puhul, kelle suhtes ei kohaldatud turumajanduslikku kohtlemist, lähtuti ekspordihinna kohandamisel vastavalt eksportiva riigi sisemaaveokuludele ja laenukuludele võrdlusriigis määratud kuludest. Kooskõlas algmääruse artikli 2 lõike 10 punktiga i kohandati hindu lisaks ka siis, kui eksportmüük toimus väljaspool vaatlusalust riiki või ühendust paikneva sidusettevõtja kaudu.

(87) Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, tika veiktas attiecīgas korekcijas, lai noteiktu atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Pamatojoties uz šo, tika veiktas nepieciešamās korekcijas attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, tirdzniecības līmeņiem, transportu (arī pārvadāšanas izmaksas), jūras pārvadājumu fraktā un apdrošināšanas izmaksām, iepakojumu un kredīta izmaksām. Eksporta cenas korekcija attiecībā uz iekšzemes pārvadājumu cenu eksportējošā valstī un kredīta izmaksām tika veidotas, ņemot vērā izmaksas, kādas analogajā valstī noteiktas attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem nav piešķirts TER. Korekcijas tika veiktas arī tur, kur eksporta tirdzniecība tika veikta caur saistīto uzņēmumu, kurš atrodas valstī, kas nav attiecīgā valsts vai Kopiena, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.