Você procurou por: seemendamise (Estoniano - Letão)

seemendamise kuupäev(ad)
apaugļošanas datums(-i)

-seemendamise või paaritamise kuupäev,
-apsēklošanas vai aplecināšanas datums,

seemendamise või viljastamise kuupäev(ad)
apsēklošanas vai apaugļošanas datums(-i)

komisjon vs. prantsusmaa seemendamise teenuse osas.
komisija/francija ierobežojumus, kuri izriet no šī tiesiskā regulējuma par liellopu mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu.

tõupuhaste aretuskultide heakskiitmist loomuliku seemendamise jaoks,
tīršķirnes vaislas kuiļus atzīt par derīgiem aplecināšanai,

vke saatis veterinaaria eriala lõpetanu tööle loomade seemendamise ja loomakasvatuse alal.
mvu nosūtīja veterinārās medicīnas iestādes absolventu strādāt dzīvnieku sēklošanas un vaislas darba jomā

27. detsembri 2000. aasta määrus tõuaretajate poolt läbiviidud veiste seemendamise kohta. 21
— lauksaimniecības un zvejniecības ministra 2000. gada 27. decembra dekrēts par lauksaimnieku veikto liellopu apsēklošanu 21.

samas ei vaidle ta vastu sellele, et need õigusnormid takistavad seemendamise teenuse osutamise vabadust.
turpretī tā neapstrīd, ka tas ir uzskatāms par šķērsli apsēklošanas ar šo produktu pakalpojumu sniegšanai.

nimetatud tingimuse eesmärk oli tugevdada heakskiidetud seemendusjaamadele antud piirkondlikust ainuõigusest tulenevat monopoli seemendamise teenuste osutamisel.
Šāds nosacījums sakarā ar apstiprināto mac ekskluzīvo ģeogrāfisko kompetenci nostiprinot apsēklošanas pakalpojumu sniegšanas monopolu.

o) tiinete emasloomade puhul nende paaritamise või seemendamise kuupäev ja looma viljastanud pulli identifitseerimisandmed;
o) grūsnām govīm jānorāda apsēklošanas vai pārošanas diena un vaislas buļļa identifikācija;

embrüo identifitseerimist võimaldav teave, seemendamise või viljastamise kuupäev, embrüo võtmise kuupäev ning embrüojaama ja vastuvõtja nimi ja aadress.
informācija, kas atļauj embriju identificēšanu, apaugļošanas datums, savākšanas datums un embriju savākšanas centra un saņēmēja nosaukumi un adreses.

mis puutub konkreetselt seemendamise teenuse osutamise vabadusse, siis tunnistab prantsuse vabariik, et siseriiklikud õigusnormid takistavad sellekohase teenuse osutamist.
attiecībā tieši uz apsēklošanas pakalpojumu sniegšanas brīvību francijas republika atzīst, ka valsts tiesiskais regulējums šajā saistībā rada šķērsli.

täiendavad andmed kunsliku seemendamise keskustes läbiviidud seroloogilise järelevalve kohta, ekspordi eesmärgil, teiste järelevalvekavade raames jne: …
turpmāka informācija par uzraudzības shēmās paredzēto utt. mākslīgās apsēklošanas centru seroloģisko uzraudzību attiecība uz eksportu: …

ettevõtja, kes soovib tegutseda kunstliku seemendamise sektoris ja kellel puuduvad õigused konkreetses geograafilises piirkonnas, peab seemendaja tunnistuse saamiseks sõlmima lepingu pädeva piirkondliku seemendusjaamaga.
tā kā nepastāv iespēja iegūt tiesības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, tirgus dalībniekam, kura mērķis ir veikt darbību mākslīgās apsēklošanas jomā, ir pienākums noslēgt līgumu ar teritoriāli kompetentu apsēklošanas centru, lai iegūtu apsēklošanas tehniķa licenci.

liikmesriigid tagavad, et ühendusesisesel kauplemisel loomade spermaga, nagu viidatud artiklis 2, toimub selle kogumine, töötlemine ja säilitamine ametlikult tunnustatud kunstliku seemendamise keskuses.
dalībvalstis nodrošina, ka 2. pantā minēto spermu kopienas iekšējam tirgum savāc, apstrādā un uzglabā oficiāli apstiprinātos mākslīgās apsēklošanas centros.

komisjon ei vaidle vastu sellele, et oskuste kontrollimiseks prantsuse õigusnormidega kehtestatud mehhanism on põhjendatud, ega ka asjaolule, et veiste seemendamise alal on isikult õiguspärane nõuda kvalifikatsiooni objektiivset tõendamist.
komisija neapstrīd nedz francijas tiesiskajā regulējumā noteikto atbilstības pārbaudes mehānisma pamatotību, nedz to, ka, lai personai varētu piešķirt atļauju govju apsēklošanai, ir likumīgi pieprasīt objektīvus kvalifikācijas pierādījumus.

"käesolev direktiiv ei mõjuta ühenduse ja/või siseriiklikke zootehnilisi sätteid, millega reguleeritakse üldiselt kunstliku seemendamise korraldust ja eelkõige sperma turustamist.";
"Šī direktīva neskar kopienas un/vai valstu zootehniskos noteikumus par mākslīgās apsēklošanas organizēšanu kopumā un konkrēti noteikumus par spermas realizāciju.";

aasta määrus kunstliku seemendamise jaamade tegevuslubade kohta, 16 muudetud põllumajandusministri 12. novembri 1969. aasta määrusega 17ning tehakse aretusveiste uuringuid ning kogutakse, töödeldakse, säilitatakse ja tarnitakse spermat.
ražošanas darbības ietver vīriešu kārtas vaislas liellopu rezerves turēšanu, izmēģinājumus ar vaislas liellopiem, kā arī sēklas iegūšanu, sagatavošanu, uzglabāšanu un nodošanu.

erinevalt eespool nimetatud kohtuasjadest tõstatab käesolev liikmesriigi kohustuste rikkumise menetlus küsimuse sellest, kas prantsuse õigusnormid, millega antakse heakskiidetud seemendusjaamadele ainuõigus osutada konkreetses piirkonnas veiste kunstliku seemendamise teenust ja mille kohaselt tuleb seemendaja tunnistuse väljastamiseks sõlmida leping ühe sellise jaamaga, on eÜ artiklitega 43 ja 49 vastuolus.
pretēji iepriekš minētajām lietām pašreizējās lietas par valsts pienākumu neizpildi ietvaros tiek izskatīts jautājums, vai francijas tiesību normas, ar kurām apstiprinātiem centriem tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt liellopu mākslīgās apsēklošanas pakalpojumus noteiktā teritorijā un kurās izvirzīts nosacījums, ka apsēklošanas tehniķa licence tiek izsniegta, ja tiek noslēgts līgums ar kādu no šiem centriem, ir pretrunā ekl 43. un 49. pantam.

kunstliku seemendamise teenuse osas on prantsusmaal monopol de jure ja de facto kunstliku seemendamise jaamade käes, mis takistab teistest liikmesriikidest pärit vastava teenuse osutajatel nii nende asutamisõiguse kui teenuste osutamise vabaduse kasutamist. prantsuse ametivõimud esitavad tervishoiust tulenevaid põhjendusi, mis nende arvates võivad õigustada selliste siseriiklike meetmete vastuvõtmist või hoidmist, mis tegelikult tühistavad need kaks asutamislepingus sätestatud vabadust, samas kui komisjon vaidlustab nende põhjenduste õiguspärasuse ja väidab, et nende piirangute olemusest tulenevalt on nad igal juhul nende tervishoiueesmärkide saavutamiseks ebaproportsionaalsed, millega neid peamiselt põhjendatakse.
francijā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar mākslīgo apsēklošanu, attiecas faktisks un juridisks%quot%apsēklošanas centru%quot% monopols, kas liedz citu dalībvalstu uzņēmējiem, kuri sniedz minētos pakalpojumus, sākt minētās darbības, vai nu pamatojoties uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, vai arī pakalpojumu sniegšanas brīvību. francijas iestādes norāda uz veselības apsvērumiem, kas pēc šo iestāžu uzskatiem var būt par pamatu tam, lai pieņemtu vai atstātu spēkā valsts tiesību aktus, kuri rada tādus ierobežojumus, ka abas līgumā paredzētās tiesības faktiski zūd, kaut arī komisija, pirmkārt, apstrīd norādītā pamatojuma pieņemamību un, otrkārt, uzskata, ka šo ierobežojumu raksturs jebkurā gadījumā nav samērīgs ar veselības apsvērumiem, kas norādīti kā galvenais šo ierobežojumu pamatojums.