Folkesundhedskriser drejer sig primært om begivenheder i forbindelse med patogener, der overføres fra menneske til menneske eller via usikre fødevarer eller produkter eller via dyr og planter, eller skader hos enkeltpersoner forårsaget af spredning af biologiske, kemiske eller fysiske agenser eller deres virkning i miljøet. Fælles for alle sådanne kriser er de midler og ressourcer, der skal anvendes, og de konsekvensstyringsaspekter, der skal gennemgås ved udarbejdelsen af krise-eller beredskabsplaner. I denne meddelelse peges der på de centrale byggesten i den almene planlægning af beredskab. Den bygger på erfaringer fra udveksling af oplysninger og udveksling af Kommissionens og medlemsstaternes planer vedrørende kopper og pandemisk influenza og et vidtfavnende arbejde med bistand fra Udvalget for Sundhedssikkerhed og EF-nettet til epidemiologisk overvågning af og kontrol med overførbare sygdomme i Fællesskabet[8]. Dette førte til udarbejdelsen af en detaljeret teknisk vejledning[9], der indeholder individuelle spørgsmål, som kræver opmærksomhed, målsætninger, tjeklister og en opdeling af rollerne og funktionerne vedrørende folkesundhed for medlemsstaterne, for de relevante EU-agenturer[10] og for Kommissionens tjenestegrene for hver af de centrale elementer i planlægningsprocessen. Den tekniske vejledning opdateres løbende med bidrag fra medlemsstaterne og dem af Kommissionens tjenestegrene, der har ansvaret for de relevante områder af EU-indsatsen. Den angiver endvidere nogle punkter, hvor der er behov for en yderligere indsats for oplysning og for at styrke nationale planer og koordineringen på EU-plan.

ĀRKāRTAS SITUāCIJAS SABIEDRīBAS VESELīBAS AIZSARDZīBAS JOMā GALVENOKāRT IZVEIDOJAS GADīJUMOS, KAD PATOGēNI TIEK PāRNESTI NO CILVēKA UZ CILVēKU VAI TIEK IZPLATīTI AR TāDAS PāRTIKAS VAI PRODUKTU STARPNIECīBU, KAS NAV NEKAITīGI; VAI ARī SASKAROTIES AR DZīVNIEKIEM UN AUGIEM, VAI KAITēJUMU CILVēKIEM IZRAISA BIOLOģISKI, ķīMISKI VAI FIZISKI AKTīVU VIELA IZPLATīBA VIDē. VISāM šīM āRKāRTAS SITUāCIJāM IR KOPīGI IZMANTOJAMIE LīDZEKļI UN RESURSI, UN SEKU PāRVALDīBAS ASPEKTI, KAS JāņEM VēRā, IZSTRāDāJOT PLāNUS āRKāRTAS SITUāCIJāM VAI PLāNUS NEPAREDZēTIEM GADīJUMIEM. ŠAJā PAZIņOJUMā NOTEIKTI GALVENIE STRUKTūRAS MODUļI, KAS TIEK IZMANTOTI VISPāRēJāS SAGATAVOTīBAS PLāNOšANā. Tā PAMATā IR PIEREDZE, KAS GūTA INFORMāCIJAS APMAIņAS CEļā, KOMISIJAI UN DALīBVALSTīM DALOTIES PIEREDZē PAR PLāNIEM ATTIECīBā UZ TO, LAI NOVēRSTU BAKAS UN GRIPAS PANDēMIJU, UN PLAšA MēROGA DARBS, KURā PALīDZīBU SNIEDZ VESELīBAS AIZSARDZīBAS KOMITEJA UN EIROPAS KOPIENAS EPIDEMIOLOģISKāS UZRAUDZīBAS UN INFEKCIJAS SLIMīBU KONTROLES TīKLS [8]. Tā rezultātā tika izstrādāts detalizēts tehnisko vadlīniju dokuments[9], kurā ietverti jautājumi, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība, mērķi, pārbaudāmo jautājumu saraksts un sabiedrības veselības aizsardzības lomu un funkciju sadale starp dalībvalstīm, attiecīgajām Kopienas aģentūrām[10] un Komisijas dienestiem attiecībā uz katru plānošanas procesa nozīmīgāko elementu. Šis tehnisko vadlīniju dokuments tiek pastāvīgi atjaunināts ar dalībvalstu un Kopienas to dienestu atbalstu, kuri ir atbildīgi par Kopienas rīcību attiecīgajā nozarē. Tajā arī izklāstīti tie jautājumi, pie kuriem darbs vēl jāturpina, un papildus centieni, kas nepieciešami, lai informētu un sniegtu ieguldījumu valstu plānos, un uzlabotu koordināciju ES līmenī.