Inddragelse af de unge i samfundslivet ved at

Jauniešu līdzdalība pilsoniskajā dzīvē

-integration af handicappede i samfundslivet (2004),

-invalīdu integrēšana sabiedrībā (2004);

4.2.2. Repræsentation – Fremme af debatten om midler til forøgelse af deltagelsen i samfundslivet

4.2.2. Pārstāvība – debasu veicināšana par veidiem, kā palielināt līdzdalību sabiedrībā

-erkendelse af de tre bæredygtighedsaspekter og påvisningen af dem i såvel samfundslivet som i den enkelte borgers liv [35].

-ilgspējas koncepcijas trīs dimensiju apzināšanās un to attīstība personīgajā un kolektīvajā dzīvē [35].

i) uddannelse og politik vedrørende stofmisbrugeres sundhed og rehabilitering, herunder projekter for genindpasning af stofmisbrugere i arbejds-og samfundslivet

i) apmācība, izglītība, narkomānu veselības veicināšana un rehabilitācija, tostarp projekti narkomānu reintegrācijai darba un sociālā vidē;

-Repræsentation — Fremme af debatten om midler til forøgelse af den civile, politiske, økonomiske, sociale og kulturelle deltagelse i samfundslivet,

-Pārstāvība — debašu veicināšana par veidiem, kā palielināt pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras līdzdalību sabiedrībā;

7) bistand til de rumænske lokale myndigheder gennem udveksling af oplysninger angående den praktiske gennemførelse af nærhedsprincippet i hele samfundslivet på regionalt og lokalt plan

7) izmantojot informācijas apmaiņu, palīdzēt Rumānijas vietējām iestādēm, lai visos dzīves aspektos reģionālā un vietējā līmenī praksē īstenotu subsidiaritātes principu;

1.9 hilser civilsamfundets øgede deltagelse i samfundslivet velkommen; fremhæver nødvendigheden af støtte til yderligere udvikling af civilsamfundet, herunder retten til forsamlingsfrihed;

1.9. atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības pieaugošo dalību politiskajā dzīvē un uzsver nepieciešamību arī turpmāk atbalstīt tālāku pilsoniskās sabiedrības veidošanos, ar to saprotot galvenokārt atbalstu pulcēšanās brīvībai;

(4) personoplysninger benyttes stadigt hyppigere inden for de forskellige områder af det økonomiske liv og samfundslivet i Fællesskabet; fremskridtene på det informationsteknologiske område gør det betydeligt nemmere at behandle og udveksle sådanne oplysninger;

(4) tā kā Kopienā arvien biežāk vēršas pie personas datu apstrādes dažādās ekonomiskās un sociālās darbības sfērās; tā kā informācijas tehnoloģijas sasniegumi ievērojami atvieglo šādu datu apstrādi un apmaiņu;

c) at fremme de unges initiativ, iværksætterånd og kreativitet, således at de kan deltage aktivt i samfundslivet, og derved fremme anerkendelsen af værdien af uddannelsesmæssige erfaringer, der er erhvervet i europæisk sammenhæng uden for det formelle uddannelsessystem

c) rosināt jauniešu iniciatīvu, uzņēmējdarbību un jaunradi, lai viņi varētu aktīvi iesaistīties sabiedrībā, un tajā pašā laikā veicināt neformālās izglītības vērtības atzīšanu, kas iegūta saistībā ar Eiropu;

Ad (b): Nedennævnte ledsageforanstaltninger anses for særligt nødvendige med henblik på at sikre overholdelsen af artikel 85 i chartret om grundlæggende rettigheder, som sikrer alle ældre EU-borgere ret til et værdigt liv og aktiv deltagelse i samfundslivet og beslutningsprocessen:

Pie (b) punkta: Kā papildinošie pasākumi par sevišķi svarīgiem tiek uzskatīts nodrošināt Eiropas Konstitūcijas 85. panta ievērošanu, kurš visiem vecākiem ES pilsoņiem garantē tiesības uz cieņas pilnu dzīvi un aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē un lēmumpieņemšanas procesos.

(8) I forbindelse med denne beslutning gælder aktiv deltagelse i samfundslivet ikke kun EU borgerne, jf. EF-traktatens artikel 17, men enhver der lever permanent eller midlertidigt i EU.(9) De fælles værdier i EU fremgår af artikel 6, stk. 1, i traktaten om Den Europæiske Union.

(13) Ar šo lēmumu visam rīcības laikam izveido finanšu shēmu, kas ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai 1999. gada 6. maijā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju noslēgtā Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[9] 33. punkta nozīmē.

1.5 bemærker, at kriminalitetsforebyggelse – forstået som alle initiativer til bekæmpelse af antisocial adfærd, fjernelse af årsagerne hertil og mindskelse af frygten og usikkerheden blandt borgerne – vedrører mange politikområder, såsom social-, uddannelses-og boligsektoren, integration af indvandrere samt fremme af borgernes deltagelse i samfundslivet;

1.5 atzīmē, ka noziegumu novēršana — kas tiek uzskatīta par pasākumu kompleksu antisociālas uzvedības novēršanai, lai novērstu šādas uzvedības cēloņus un samazinātu sabiedrības baiļu un nedrošības sajūtu — ir horizontāls jautājums, kas pieskaras daudzām publiskās politikas jomām, kā sociālā politika, izglītības politika, pilsētu politika, imigrantu integrācija un pilsoņu iesaistes palielināšana;

-at bevidstgøre alle, der lever i EU, især unge mennesker, om betydningen af at deltage aktivt i samfundslivet og være åben over for verden, respektere kulturel mangfoldighed og tage udgangspunkt i de fælles værdier i EU som fastsat i artikel 6 i EU-traktaten og i Den Europæiske Unions charter om grundlæggende rettigheder

-veicināt visu Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku, un jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir izveidot aktīvu un pasaulei atvērtu Eiropas pilsoniskumu, kas ievēro kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām, kas noteiktas ES līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

c) at forbedre kvaliteten, effektiviteten, udbuddet og tilgængeligheden af elektroniske tjenester på områder af offentlig interesse og med hensyn til deltagelse i samfundslivet gennem IKT, herunder, hvor det er relevant, interoperable paneuropæiske eller grænseoverskridende offentlige tjenester samt udvikling af moduler af fælles interesse og udveksling af god praksis.

c) uzlabot elektronisko pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pieejamību sabiedrības interešu jomās un sekmēt IKT izmantošanu ikdienā, tostarp, vajadzības gadījumā, Eiropas mēroga savstarpēji izmantojamus vai pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, kā arī elementus kopīgu interešu veicināšanai un apmaiņu ar paraugpraksi.

2.18 påpeger, at emnet uddannelse og uddannelsespolitik bør ses i hele sin bredde, herunder "livslang læring", ikke kun med hensyn til effekterne på vækst og beskæftigelse, men også i et socialt og solidarisk fællesskabsperspektiv, hvor der frem for alt fokuseres på alle menneskers deltagelse i ethvert aspekt af samfundslivet og ikke kun det økonomiske;

2.18 norāda uz to, ka būtu jāizskata izglītības un izglītības politikas, tostarp mūžizglītības, jautājumi visā to daudzveidībā, ne tikai attiecībā uz to ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, bet arī no tādas sociālas un solidāras kopienas aspekta, kurai galvenokārt ir svarīga visu cilvēku līdzdalība sabiedrības un ne tikai ekonomikas procesos;

1. For at give de unge mulighed for at erhverve kundskaber, færdigheder og kvalifikationer, der kan være med til at skabe grundlaget for deres fremtidige udvikling, samt gøre dem til ansvarlige samfundsborgere, så de kan deltage aktivt i samfundslivet, og under hensyn til vigtigheden af at fremme lige muligheder, har programmet følgende mål:

1. Lai ļautu jauniešiem iegūt zināšanas, iemaņas un kompetenci, kas var būt pamats viņu turpmākajai attīstībai un atbildīgai pilsoņu pienākumu pildīšanai, viņiem kļūstot par aktīvu sabiedrības daļu, ņemot vērā, cik būtiski ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, programmas mērķi ir šādi:

-at bevidstgøre EU borgerne og enhver, der lever i EU, om betydningen af at deltage aktivt i samfundslivet og være åben over for verden, respektere kulturel mangfoldighed og tage udgangspunkt i de fælles værdier i EU vedrørende hensynet til menneskets værdighed, frihed, lighed, ikke-forskelsbehandling, solidaritet og demokrati og retsstatsprincippet og menneskerettighederne, herunder minoritetsrettigheder.

-pievērst Eiropas pilsoņu, kā arī katra Eiropas iedzīvotāja uzmanību tam, cik svarīga ir tādas pasaulei atvērtas Eiropas pilsonības izveide, kas ietver cieņu pret kultūras atšķirībām un kuras pamatā ir kopīgās Eiropas Savienības vērtības — cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātija un tiesiskums, kā arī cilvēktiesību, tajā skaitā mazākumtautību tiesību, ievērošana.

-at bevidstgøre EU-borgerne og enhver, der lever i EU, om betydningen af at deltage aktivt i samfundslivet og være åben over for verden, respektere kulturel mangfoldighed og tage udgangspunkt i de fælles værdier i EU vedrørende hensynet til menneskets værdighed, frihed, lighed, ikke-forskelsbehandling, solidaritet og demokrati-og retsstatsprincippet og overholdelse af menneskerettighederne, herunder minoritetsrettigheder.

-veicināt Eiropas iedzīvotāju un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, izpratni par tādas aktīvas un atvērtas pasaulei Eiropas pilsonības attīstības svarīgumu, kas respektē kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesības, tostarp minoritātes pārstāvošu personu tiesības.

Det Europaeiske Raad anmodede paa moedet i Luxemburg den 28. og 29. juni 1991 om, at Faellesskabet og dets medlemsstater gennem Faellesskabets udviklingssamarbejdspolitik og ved at optage bestemmelser om menneskerettighederne i oekonomiske aftaler og samarbejdsaftaler med tredjelande fortsat aktivt fremmer menneskerettighederne og arbejder for, at alle individer eller grupper uden forskelsbehandling kan deltage i samfundslivet, idet der specielt tages hensyn til kvindens rolle;

tā kā Eiropas Padome, kas 1991. gada 28. un 29. jūnijā sanāca Luksemburgā, lūdza Kopienai un tās dalībvalstīm ar Kopienas sadarbības politiku un, iekļaujot ekonomikas un sadarbības līgumos ar trešajām valstīm cilvēka tiesību klauzulas, aktīvi veicināt cilvēka tiesību ievērošanu un nediskriminējošu visu cilvēku vai grupu piedalīšanos sabiedrības dzīvē, sevišķi paturot prātā sieviešu lomu;