Uddannelsesbehov: 200 timer pr. ansat -[…] (*) -

Apmācība: 200 stundas/persona -[…] (*) -

Denne bevilling er bestemt til at dække udgifter til uddannelsesbehov inden for Ikt.

Šī apropriācija ir paredzēta, lai segtu izmaksas ICT apmācības vajadzībām.

Uopfyldte uddannelsesbehov inden for kritiske områder vil blive afdækket, og der vil blive indført procedurer for uddannelsesmæssig udveksling på højt plan.
http://www.emea.europa.eu/

Kritiskajās jomās tiks noteiktas vēl neapzinātas vajadzības un izveidoti uzlaboti izglītības apmaiņas procesi.
http://www.emea.europa.eu/

-de specifikke uddannelsesbehov, den nøjagtige målgruppe for uddannelsen og de relative fordele ved forskellige modeller for levering af uddannelsen (herunder i landet og udenfor)

-konkrētas mācību prasības, precīzu mācību mērķa grupu un dažādu mācību sniegšanas modeļu priekšrocību salīdzinājumu (Irākā vai ārpus tās),

3. Medlemsstaterne sikrer, at inspektører får relevant undervisning, at deres uddannelsesbehov vurderes regelmæssigt, og at der træffes passende foranstaltninger med henblik på at ajourføre og forbedre deres kvalifikationer.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka inspektori saņem atbilstošu apmācību, lai viņu apmācību vajadzības tiktu regulāri izvērtētas un lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi viņu prasmju uzturēšanā un pilnveidošanā.

i) vurdere deres uddannelsesbehov, bl.a. med henblik på undersøgelser af migrerende vandfugle, overvågning, ringmærkning og vådområdeforvaltning for at udpege de vigtigste emner og områder for uddannelse, og samarbejde om at udarbejde og udvikle de fornødne uddannelsesprogrammer

2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes sasauc nolīguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēžu starplaikos.3. Tehniskā komiteja:

2.21 foreslår, at man udvikler fleksible undervisningsformer for at imødekomme unges og voksnes behov samt for at fremme uddannelse på arbejdspladsen. I forbindelse med udviklingen af uddannelsesformer bør man koordinere arbejdsgiveres og ansattes behov og muligheder samt tage hensyn til iværksætteres særlige uddannelsesbehov;

2.21 iesaka izstrādāt elastīgu pieeju apmācībai, ņemot vērā jauniešu un pieaugušo vajadzības, kā arī veicināt apmācības darba vietā un stažēšanās iespējas. Izstrādājot apmācības sistēmas, ir svarīgi saskaņot darba devēju un darbinieku vajadzības un iespējas, kā arī ņemt vērā uzņēmumu īpašnieku apmācību vajadzības;

Hver gang Rådet vedtager en afgørelse, der medfører udgifter inden for FUSP, forelægger det øjeblikkeligt og i hvert enkelt tilfælde Europa-Parlamentet en vurdering af de forventede udgifter (finansieringsoversigt), navnlig med hensyn til tidsplan, personale, anvendelse af lokaler og anden infrastruktur, transportmidler, uddannelsesbehov og sikkerhedsbestemmelser.

Pieņemot lēmumus par KĀDP turpmākajiem izdevumiem, Padome ikreiz uzreiz nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzamo izdevumu tāmi ("finanšu pārskatu"), konkrēti, par izdevumiem saistībā ar ilgumu, iesaistītajiem darbiniekiem, telpu un citu infrastruktūru izmantojumu, transporta pakalpojumiem, mācību vajadzībām un drošības pasākumiem.

"i) Organisation og personale; roller og ansvar hos det personale, der skal forebygge større uheld på alle niveauer i organisationen. Fastlæggelse af dette personales uddannelsesbehov og gennemførelse af den nødvendige uddannelse. Inddragelse af medarbejdere og af personale, der er stillet til rådighed af tredjemand, og som arbejder i virksomheden."

"i) organizācija un personāls – visu līmeņu darbinieku uzdevumi un pienākumi, novēršot nopietnu avāriju briesmas. Šiem darbiniekiem nepieciešamā apmācība un apzināto vajadzību nodrošināšana. Uzņēmuma darbinieku un saskaņā ar apakšlīgumu strādājošo darbinieku iesaistīšana.";

Toldvæsenets narkotikabekæmpelsesenhed (CDLE) har været inddraget i undersøgelser af toldembedsmændenes uddannelsesbehov, når det gælder genkendelse og sikker håndtering af skydevåben og dele hertil samt kemiske, biologiske, radiologiske og nukleare våben, og er ved at udvikle et uddannelsesforløb sammen med Garda Siochana og hæren. Dette arbejde forventes at være færdigt midt på året.

CDLE vienība ir iesaistīta muitas ierēdņu mācību nepieciešamības izpētē saistībā ar šaujamieroču, to daļu, kā arī ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču atpazīšanu un drošu darbu ar tiem, un mācību kursa izstrādi īsteno kopā ar Īrijas Valsts Policijas dienestu (Garda Siochana) un armiju. Paredzams, ka šīs mācības tiks pabeigtas gada vidū.

Hver gang Rådet på FUSP-området vedtager en afgørelse, der medfører udgifter, forelægger det øjeblikkeligt og under alle omstændigheder senest fem arbejdsdage efter den endelige afgørelse Europa-Parlamentet et overslag over de forventede udgifter ("finansieringsoversigt"), navnlig udgifter i forbindelse med tidsplan, personaleforbrug, anvendelse af lokaler og anden infrastruktur, transportmidler, uddannelsesbehov og sikkerhedsforanstaltninger.

Pieņemot lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Padome nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi ("finanšu pārskatu"), jo īpaši attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

-at øge kapacitetsopbygningen med henblik på gennemførelsen af politikker og programmer, herunder også sikring mod kriminalitet og håndhævelse af lovgivningen, navnlig gennem kortlægning af uddannelsesbehov, karriereudviklingsredegørelse, evaluering, sociale revisionsprocedurer, gennemførelse af åbne regeringsprincipper, løbende uddannelse af ledere og øvrigt personale og særlig støtte til vigtige tjenester, kontrolorganer og socioøkonomiske aktører.

-politiku un programmu īstenošanas iespēju paplašināšana, tostarp tādās jomās kā noziegumu izmeklēšana un tiesību aktu izpildes nodrošināšana, jo īpaši apzinot vajadzību pēc atbilstīgas apmācības, izmantojot karjeras attīstības pārskatus, vērtējumu, sociālās revīzija procedūras, atvērtās valdības principu ievērošanu, vadības un personāla apmācību un īpašu atbalstu svarīgākajiem dienestiem, inspekcijām un sociāli ekonomiskās jomas pārstāvjiem.

25. En sådan udvikling afhænger i høj grad af små og mellemstore virksomheder. Ansatte i disse virksomheder har ofte ingen videregående uddannelse, ligesom der gælder andre traditioner for uddannelse. Ved udformningen af programmet bør der derfor også tages højde for folk på arbejdsmarkedet med uddannelsesbehov på grundlæggende eller gymnasialt niveau. Uddannelses-og færdighedsprogrammer bør udformes på en sådan måde, at de når ud til ansatte i små og mellemstore virksomheder.

25. Bez tam attīstība bieži ir atkarīga no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem nav augstākās izglītības. Šajā jomā izglītības un mācību tradīcijas ir ļoti atšķirīgas. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt arī attīstības programmu darbiniekiem, kam vajadzīga pamatskolas vai augstskolas līmeņa izglītība. Ļoti svarīgi ir plānot izglītības un kvalifikācijas celšanas programmas tādā veidā, ka tās nonāk pie mazajos un vidējos uzņēmumos strādājošajiem.

1.17 mener, at man bør anerkende den rolle, som de lokale og regionale myndigheder i flere medlemsstater spiller på det uddannelsesmæssige område; understreger, at ændringerne i grunduddannelsen er en følge af det nye koncept for livslang læring, der først og fremmest skal sikre lige uddannelsesmuligheder og muliggøre fuldstændig integration i samfundet. Der skal skabes sammenhæng mellem voksenuddannelsen og grunduddannelsen under hensyntagen til forskellene i de enkelte aldersgruppers uddannelsesbehov;

1.17 uzskata, ka ir nepieciešams novērtēt nozīmi, ko vairākas dalībvalstu reģionālās varas piešķir apmācībai. Atzīmē, ka izmaiņas sākotnējā apmācībā ir radušās saistībā ar jauno koncepciju par mūžizglītību, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju vienlīdzību izglītības jomā un pilnīgu integrāciju sabiedrībā. Sākotnējā apmācība ir jāsaista ar pieaugušo izglītību, ņemot vērā konkrētu grupu atšķirīgās vajadzības izglītības jomā;

2. Bestyrelsen sørger for en ligelig fordeling af institutionernes personale på kurserne. Den skal især drage omsorg for, at skolen stiller et tilstrækkeligt antal uddannelsespladser til rådighed for personale fra institutioner, hvor en særlig uddannelse, som skolen har fået til opgave at tilrettelægge, er obligatorisk eller nødvendig for udøvelsen af visse funktioner, især managementfunktioner. I forbindelse med udarbejdelsen af det årlige arbejdsprogram giver den pågældende institution skolen meddelelse om sine uddannelsesbehov inden for ovennævnte områder. Ved udarbejdelsen af arbejdsprogrammet gives tilrettelæggelsen af sådanne kurser den fornødne prioritet.

2. Administratīvā padome uzrauga vienlīdzīgu piekļuvi kursiem visu iestāžu darbiniekiem. Tā īpaši uzrauga, lai Skola nodrošina iespēju pietiekošam dalībnieku skaitam no institūcijas, kura ir uzticējusi īpašas apmācības organizēšanu Skolai, ja šī apmācība ir obligāta vai ir nosacījums noteiktu pienākumu izpildei, jo īpaši pārvaldes pienākumu veikšanai. Ikgadējās darba programmas sagatavošanas ietvaros ieinteresētā institūcija ziņo par savām vajadzībām iepriekš minētajās jomās. Ārpus darba programmas sagatavošanas, atbilstoša prioritāte tiek piešķirta šādu kursu organizēšanai.

[2] Lige muligheder for alle måles efter, i hvilket omfang borgerne kan drage fordel af uddannelse i form af muligheder, adgang, behandling og resultater. Systemer, der giver lige muligheder for alle, sikrer, at uddannelsesresultaterne er uafhængige af den socioøkonomiske baggrund og af andre faktorer, der kan føre til uddannelsesmæssige skævheder, og at undervisningen afspejler den enkeltes specifikke uddannelsesbehov. Ulighed på grundlag af køn, tilhørsforhold til etnisk minoritet, handicap eller regionale forskelle osv. er ikke hovedtemaet her, men det er relevant i det omfang, det bidrager til den generelle socioøkonomiske ulighed.

[2] Vienlīdzīgums ir pakāpe, kādā persona var izmantot izglītības un apmācības sniegtās priekšrocības iespēju, piekļuves, pieejas un rezultātu ziņā. Vienlīdzīgas sistēmas nodrošina to, ka izglītības un apmācības procesa rezultāti nav atkarīgi no personas sociāli ekonomiskās situācijas un citiem faktoriem, kas rada trūkumus izglītībā, un ka pieeja atbilst katra īpašajām izglītības vajadzībām. Šā paziņojuma uzmanības centrā nav nevienlīdzīgums attiecībā uz dzimumiem, mazākumtautību statusu, invaliditāti un reģionālām atšķirībām utt., bet būtiski ir tas, kā nevienlīdzīgums veicina vispārējos sociāli ekonomiskos trūkumus.

7. at uddannelsesinstitutioner ligesom læringssamfund bør fokusere på læringsmiljøet i bred forstand for at fremme og opretholde effektivitet, lige muligheder og den almene trivsel. Der skal træffes særlige foranstaltninger til at identificere og støtte elever med særlige uddannelsesbehov. Disse foranstaltninger omfatter sikkerhed for et tilstrækkeligt antal specialuddannede lærere og vejledere og en høj standard i de sociale tjenester for elever samt tilstrækkelige ressourcer. Selv om det tværsektorsamarbejde, der er nødvendigt for en tidlig indsats, og andre særforanstaltninger til sikring af lige muligheder i uddannelses-og erhvervsuddannelsessystemerne nødvendigvis vil medføre yderligere omkostninger, vil de kunne betale sig i det lange løb, fordi de er med til at undgå fremtidige omkostninger som følge af udstødelse,

7. izglītības iestādēm kā mācību kopienām būtu jāpievēršas plašākai mācību videi, lai veicinātu un uzturētu efektivitāti, vienlīdzīgumu un vispārējo labklājību. Ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai identificētu un atbalstītu skolēnus ar īpašām izglītības vajadzībām. Pie šiem pasākumiem pieder arī īpaši apmācītu pasniedzēju un profesionālās orientācijas personāla nodrošināšana pietiekamā daudzumā, tajā pat laikā nodrošinot augstas kvalitātes skolēnu aprūpes dienestu un adekvātus resursus. Lai arī starpnozaru sadarbība, kas nepieciešama agrīnai iesaistīšanai un citiem īpašiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgumu izglītībā un apmācībā, nenovēršami saistīta ar papildu izmaksām, ilgtermiņā šie izdevumi atmaksājas, palīdzot novērst izmaksas, kas var rasties nākotnē sakarā ar sociālo atstumtību;

Uddannelseskapaciteten i medlemsstaterne skal kunne imødekomme en stor efterspørgsel. Det skønnes, at det samlede kontrolpersonale i EU er på næsten 50 000 personer. I nogle tilfælde gennemgår 100% af personalet årligt uddannelse i et særligt emne. Den gennemsnitlige uddannelsesvarighed pr. ansat svinger mellem 30 timer og 80 timer pr. år. Antallet af undervisere, der medvirker til uddannelsen, svinger fra 1 pr. 4 til 1 pr. 20 kursister[2]. At dømme efter de foreliggende oplysninger er der i EU betydelige forskelle i uddannelsesomfanget. I lyset af denne enorme opgave har medlemsstaterne givet udtryk for, at de er tilfredse med, at Kommissionen vil tage sig af en række uddannelsesbehov, så de kan revurdere prioriteringen af uddannelsen på nationalt plan.

Dalībvalstu apmācību spējām jāatbilst augstām prasībām. Aplēses liecina, ka ES kontroļu personāla kopējais skaits ir teju 50 000 personas. Dažkārt par konkrētu tematu ik gadu tiek sagatavots 100% personāla. Vienu darbinieku izglīto vidēji 30 –– 80 stundas gadā. Viens pasniedzējs sagatavo 4––20 kursa dalībniekus[2]. Pieejamā informācija liecina, ka Eiropas Savienībā mācību līmenis ir atšķirīgs. Ņemot vērā lielo uzdevumu, kas vēl jāpaveic, dalībvalstis ir paudušas apmierinātību, ka Komisija apmierinās daļu no mācību pieprasījuma, atļaujot tām pārskatīt valsts mācību prioritātes.

-skabelse af et regulerende og retligt miljø, som er gunstigt stemt over for den nye cyklus af industrielle applikationer af N%amp%N på nye virksomhedskoncepter, nye kvalifikationer og uddannelsesbehov for virksomheder, arbejdstagere og teknikere, standarder, produktcertifikation og endelig etiske spørgsmål og gennemsigtighed, især mht. medicinsk-videnskabelig uddannelse, tilgængelighed og lige muligheder;-fremme af innovative N%amp%N-applikationer på regionalt plan, med udvikling af laboratorienetværk for prototyper, certificering og risikovurdering, som er tilgængelige for alle virksomheder, organer, universiteter og forskningscentre; i dette øjemed bør der iværksættes særlige finansieringsforanstaltninger for nystartede virksomheder og risikokapital, særligt i samhørighedsregionerne, og der bør oprettes informationscentre med en offentlig profil for at forklare risiciene og mulighederne ved N%amp%N;

3.2.5 Komiteja stingri atbalsta Eiropas tehnoloģiju platformu izveidi, pamatojoties uz pašreizējām platformām nanoelektronikas un nanomedicīnas jomā. Šādas platformas ir ļoti piemērots līdzeklis visu publiskā un privātā sektora pārstāvju mobilizēšanai dažādajās nozarēs (zinātnē, izglītības sistēmā, tehnoloģijā, rūpniecībā, finanšu nozarē) nolūkā īstenot Kopienas, valsts/reģionālus vai kopīgus projektus un iniciatīvas, balstoties uz kopīgu, uz nākotni vērstu redzējumu un perspektīvo plānošanu (foresight).

4.6 Innovativ arbejdstilrettelæggelse og innovationsmanagement er også et tema for små og mellemstore virksomheder. Mange af dem har udviklet specifikke løsninger og er "globale aktører", andre har brug for specielle tilbud om innovationsrådgivning, der ud over innovationsmanagement også drejer sig om at skabe indlæringsfremmende arbejdsmiljøer og om medarbejdernes særlige uddannelsesbehov. Netværk, samarbejde og vidensmanagement kan i den forbindelse hjælpe SMV'erne med i fællesskab at åbne nyt vidensmæssigt potentiale. [13] Denne kulturelle mangel må afhjælpes, så SMV'erne i højere grad kan få udbytte af grundforskningen. For at kunne være innovative har SMV'erne desuden brug for en solid grundfinansiering og adgang til risikovillig kapital. Konkret betyder det også, at en række direktiver vedrørende EU's indre marked skal gennemgås med henblik på deres konsekvenser for SMV'erne og eventuelt forbedres (f.eks. direktiverne om liberalisering af de finansielle markeder og om Basel II).

4.6. Taču radoša darba organizēšana un inovāciju vadība arī ir tēma, kas saistīta ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Daudzi no tiem ir attīstījuši specifiskas risinājumu pieejas un kļuvuši par "globāliem spēlētājiem", citiem ir nepieciešamas īpašas konsultācijas par inovācijām, kas līdzās inovāciju vadībai ir vērsti arī uz mācīšanos veicinošas darba vides izveidi, kā arī uz īpašām prasībām attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju. Savstarpējā sasaiste un zināšanu vadība var palīdzēt MVU kopīgi apgūt jaunus zinību potenciālus. [13] Šīs kultūras trūkums ir jānovērš, lai MVU varētu gūt lielāku labumu no pamata pētniecības izpētes. Bez tam, lai MVU varētu būt inovatīvi, tiem vajadzīgs solīds pamata finansējums un pieeja riska kapitālam. Konkrēti, tas nozīmē arī to, ka direktīvas par ES iekšējo tirgu, ir jāpārbauda, ņemot vērā to ietekmi uz MVU, un vajadzības gadījumā jāuzlabo (piemēram, par finanšu tirgu liberalizāciju vai attiecībā uz Bāzeli II).