32. Ameti vastutusalasse kuuluvat tolli-ja põllumajandussektorite vahelise vastastikuse abi andmise korra järelkäsitlemist ei ole teostatud süstemaatiliselt. [27] Amet ei ole kehtestanud eeskirju, mille abil oleks võimalik teostada jätkuvat ja järjepidevat järelevalvet liikmesriikidelt taotletava vastastikuse abi andmise korra raames toimunud edasimineku üle, pealegi ei ole algatatud taotluste tulemused selgelt registreeritud.

32. Attiecībā uz savstarpējās palīdzības procedūru muitas un lauksaimniecības nozarēs, kas ir īpašs gadījums, pēcpārbaudes nav sistemātiskas [27]. Birojs nav izstrādājis noteikumus, saskaņā ar kuriem nepārtraukti un konsekventi uzraudzīt procedūras, ar ko tiek lūgta savstarpējā palīdzība no dalībvalstīm, un šādu lūgumu rezultāti netiek skaidri uzskaitīti.

4.1.Ühise põllumajanduspoliitika (ÜPP), st Euroopa Põllumajanduse Arendus-ja Tagatisfondi (EAGGF tagatisrahastu) 2004. aasta kogukulud olid 43579 miljonit eurot (2003: 44379 miljonit eurot). Diagrammidel 4.1 ja 4.2 on näidatud, milleks raha kasutati. Diagrammil 4.1 on esitatud kulutuste jaotus majanduskategooriate kaupa (otsetoetused, eksporditoetused jne). Diagrammil 4.2 on esitatud kulutused peamiste põllumajandussektorite kaupa (veise-ja vasikaliha, oliiviõli jne). --

Ģenerāldirektoru gada darbības pārskati un deklarācijas: labāka informācija, bet neatbilstīgas atrunas5.39. Palāta pārbaudīja informāciju, ko par 2004. gadu savos gada darbības pārskatos un ar tiem saistītajās deklarācijās sniedza strukturālo pasākumu ģenerāldirektori. Komisija atkal atzīst risku, ka dalībvalstīs nav pietiekami stingri ieviestas pārvaldības un kontroles sistēmas un tās negarantē, ka 2000.-2006. plānošanas periodam pakārtotās darbības ir likumīgas un pareizas.

Selliste meetmete vastuvõtmisel võetakse arvesse eri põllumajandussektorite erijooni, pidades asjakohaselt silmas artiklis 1 osutatud lepingutest tulenevaid kohustusi.

Paredzot šādus pasākumus, ņem vērā dažādu lauksaimniecības nozaru īpatnības un pienācīgi ievēro saistības, kas izriet no 1. pantā minētajiem nolīgumiem.

SAPARDi [3](põllumajanduse ja maaelu arendamise liitumiseelne programmi) eesmärk on aidata kandidaatriikidel lahendada põllumajandussektorite ja maapiirkondade struktuurilisel kohandamisel tekkivaid probleeme ning täita acquis’d CAPi (ühtne põllumajanduspoliitika) ja sellega seotud õigusaktide osas. SAPARDi tegevuse kohta saab põhjalikumat teavet SAPARDi 2004. aasta aruandest.

SAPARD [3] (Speciālās pirmspievienošanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai) mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm risināt strukturālas pielāgošanās problēmas lauksaimniecības nozarēs un lauku rajonos, kā arī īstenot acquis communautaire attiecībā uz KLP (kopējo lauksaimniecības politiku) un ar to saistīto likumdošanu. Sīkāka informācija par SAPARD darbību atrodama SAPARD ikgadējā ziņojumā par 2004. gadu.

Kuna ühise põllumajanduspoliitika reform keskendub tulude stabiliseerimisele ning põllumajandustoodangu ja toetuste vahelise seose kaotamisele, siis tundub laiendatud lähenemisviis tulukriisidele sektorispetsiifilisest lähenemisviisist asjakohasem. Üldisem kaitse märkimisväärsete saamatajäänud tuludega lõppenud kriiside vastu võimaldaks lihtsustada turvavõrgusätteid ja parandada eri põllumajandussektorite vahelist tasakaalu.

Tā kā KLP reforma pievēršas ieņēmumu stabilizēšanai un atbalsta nesaistīšanai ar lauksaimniecības ražošanu, vispārēja pieeja ieņēmumu krīžu risināšanai šķiet atbilstošāka nekā specifiska nozares pieeja. Vispārīgāka pieeja krīzēm, kas veidojas ieņēmumu nopietnu zaudējumu rezultātā, varētu ļaut turpmāk vienkāršot pastāvošos drošības tīklu noteikumus un uzlabot līdzsvaru starp dažādām lauksaimniecības nozarēm.

4.69. Põllumajanduse ja maaelu arendamise liitumiseelse programmi (Special Accession Programme for Agriculture and Rural Development — SAPARD) [48] eesmärk on aidata kümnel Kesk-ja Ida-Euroopa abisaajariigil [49] toime tulla põllumajandussektorite ja maapiirkondade strukturaalse kohandamise probleemidega ning aidata kaasa ühise põllumajanduspoliitika ja sellega seotud poliitikavaldkondade rakendamisele (vt peatükk 8).

9.6. KOMISIJAS ATBILDEMaksājums ar vienoti noteiktu likmi nevis mainīgs maksājums, pamatojoties uz attaisnojošiem dokumentiem, ir uzskatīts par veidu, kā piemērot tiesību normu, administratīvās rīcības brīvības ietvaros ņemot vērā izmaksu/efektivitātes attiecību. Tomēr Komisija pētīs, vai šāds noteikums ir tiesiski pamatots.

13. Tolli-ja põllumajandussektorite vastastikuse abi andmise korda [9] puudutava erijuhu osas ilmnes, et järelkontrolli ei teostata süstemaatiliselt ning OLAF ei ole kehtestanud eeskirju, mille abil oleks võimalik teostada jätkuvat ja järjepidevat järelevalvet liikmesriikidelt taotletava vastastikuse abi andmise korra raames toimunud edasimineku üle, ning et algatatud taotluste tulemused ei ole selgelt registreeritud. [10]

13. Attiecībā uz savstarpējās palīdzības procedūru muitas un lauksaimniecības nozarēs, kas ir īpašs gadījums [9], tika secināts, ka pēcpārbaudes nav sistemātiskas un ka OLAF nav izstrādājis noteikumus, saskaņā ar kuriem nepārtraukti un konsekventi uzraudzīt procedūras, ar ko tiek lūgta savstarpējā palīdzība no dalībvalstīm, un šādu lūgumu rezultāti netiek skaidri uzskaitīti [10].

SAPARDi[8] (põllumajanduse ja maaelu arendamise liitumiseelse programmi) eesmärk on aidata kandidaatriikidel lahendada oma põllumajandussektorite ja maapiirkondade struktuurilisel kohandusel tekkivaid probleeme ning täita acquis communautaire’i ühtse põllumajanduspoliitika ja sellega seotud õigusaktide osas. SAPARDi tegevuse kohta saab põhjalikumat teavet SAPARDi 2003. aasta aruandest.

SAPARD[8] (Speciālā pirmspievienošanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai) mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm risināt strukturālas pielāgošanās problēmas lauksaimniecības sektoros un lauku rajonos, kā arī izpildīt acquis communautaire attiecībā uz Kopējo lauksaimniecības politiku un ar to saistīto likumdošanu. Sīkāka informācija par SAPARD darbību atrodama SAPARD ikgadējā ziņojumā 2003. gadam.