Results for rakendusaruandes translation from Estonian to Latvian

eli-india ühist tegevuskava käsitlevas rakendusaruandes nenditi, et suhete intensiivistamiseks on ruumi.
kā jau analizēts es un indijas kopējā rīcības plāna īstenošanas ziņojumā, joprojām ir daudzi jautājumi, kuros var aktivizēt mūsu attiecības.

korraldusasutus teavitab komisjoni artiklis 67 osutatudiga-aastases rakendusaruandes igast sellisest lõikes 1 osutatudmuudatusest.
Šā panta 1., 3. un 4. punkts neskar 46. panta 1. punktu.

2. korraldusasutus teavitab komisjoni artiklis 67 osutatud iga-aastases rakendusaruandes igast sellisest lõikes 1 osutatud muudatusest.
2. vadošā iestāde 67. pantā minētajā īstenošanas gada un noslēguma ziņojumā informē komisiju par jebkurām 1. punktā minētajām pārmaiņām.

2. liikmesriik ja korraldusasutus teatavad artiklis 67 osutatud iga-aastases rakendusaruandes komisjonile igast lõikes 1 osutatud muudatusest. komisjon teavitab teisi liikmesriike.
2. dalībvalsts un vadošā iestāde 67. pantā minētajā gada īstenošanas ziņojumā informē komisiju par jebkurām 1. punktā minētajām pārmaiņām. komisija informē pārējās dalībvalstis.

komisjoni neljas rakendusaruandes, mis avaldati 2007. aastal lõpus, on loetletud liik-mesriikide,sealhulgasauditeeritudriikide suhtesalgatatudhorisontaalsedrikkumis-menetlusedja euroopa kohtu otsused.
Četros īstenošanas ziņojumos, kurus komisija izdeva līdz 2007. gada beigām, iekļautas pretdalībvalstīm —tostarppārbaudītajām dalībvalstīm — uzsāktās horizontālās pārkāpuma procedūras un eiropas kopienu tiesas spriedumi.

käesolevas rakendusaruandes antakse ülevaade üleeuroopaliste energiavõrkude poliitika aluseks olevast raamistikust, suuniste ulatusest ja eesmärkidest koos kokkuvõttega edusammude kohta suuniste rakendamisel ajavahemikus 2002–2004. aruanne on koostatud põhivõrguettevõtjatelt ja liikmesriikide ekspertidelt saadud teabe põhjal.
Īstenošanas ziņojumā ietverts eiropas enerģētikas tīklu (ten-e) politikas kopsavilkums, pamatnostādņu darbības joma un mērķi, kā arī to īstenošanas virzība laikposmā no 2002. līdz 2004. gadam. ziņojums pamatojas uz pārvades sistēmas operatoru un dalībvalstu ekspertu sniegto informāciju.

komisjoni esialgse ettepaneku artiklis 3 toodud üldeeskirja käsitleva muudatuse 26 puhul on vastuvõetav esimese lõigu sõnastuse parandamine. see kinnitab muuseas komisjoni pakutud eeskirja. lõigetes 2 ja 3 tehtud muudatused ei ole aga komisjonile vastuvõetavad. lõikega 2 sätestatakse erieeskiri liiklusõnnetustele. selle kohaselt reguleeriks lepinguvälist kohustust ühelt poolt ning kahju hüvitamist teiselt poolt kaks eri õigust. kuigi komisjon tunnustab parlamendi soovi leida õiglane lahendus liiklusõnnetuse ohvrite jaoks, keda on väga palju, erineks see oluliselt liikmesriikides kehtivatest õigussüsteemidest, mistõttu selle vastuvõtmine eeldab süvaanalüüsi. seepärast teeb komisjon ettepaneku käsitleda seda küsimust üksikasjalikult rakendusaruandes, millele osutatakse muudatuses 54. mis puutub lõikesse 3, siis muudaks pakutud muudatus oluliselt õigusakti olemust. selles täpsustatakse küll, et kohtu käsutuses olevat erandiklauslit tuleb rakendada „erandkorras“, kuid pakutud sõnastus võib jätta mulje, nagu oleks siin vastuolu etteaimatavuse ideega, mida määrusega taotletakse. juba ainuüksi asjaolu, et lõikes on välja toodud koguni viis tegurit, millega saab põhjendada erandiklausli kasutamist, võib tekitada pooltes ja kohtus pideva kahtluse, kas üldeeskirja kasutamisest tulenev lahendus oli ikka õige, isegi kui see tundub esmapilgul rahuldav. seepärast ei ole muudatuse 26 see osa komisjonile vastuvõetav ning ta jääb oma esialgse seisukoha juurde, mida ka nõukogu tundub toetavat. komisjon möönab siiski, et mõned lõikes 3 loetletud tegurid on olulised – eriti, mis puudutab poolte ühist elu-või asukohariiki, olemasolevaid sidemeid de facto või de jure või õiguspäraseid ootusi. kuna kahte esimest neist mainitakse selgesõnaliselt esialgse ettepaneku lõigetes 2 ja 3, lisatakse muudetud ettepaneku artikli 5 lõikesse 3 üksnes otsene viide poolte õiguspäraste ootuste arvessevõtmise kohta.
26. grozījums par komisijas sākotnējā priekšlikuma 3. panta vispārējo noteikumu var tikt pieņemts attiecībā uz pirmajā daļā ieviesto redakcionālo uzlabojumu, kas turklāt apstiprina komisijas piedāvāto noteikumu. turpretim komisija nevar pieņemt 2. un 3. punktā izdarītos labojumus. 2. punktā ieviests īpašs noteikums attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, kas pakļaus diviem atšķirīgiem tiesību aktiem, no vienas puses, ārpuslīgumisko saistību, bet, no otras, kaitējuma izmaksu summu. lai arī komisija novērtē parlamenta centienus rast taisnīgu risinājumu daudzajiem ceļa satiksmes negadījumu upuriem, tomēr šāds risinājums, kas būtiski atkāpjas no dalībvalstīs spēkā esošajām tiesībām, nevar tikt pieņemts bez iepriekšējas padziļinātas analīzes. tādēļ šo jautājumu piedāvāts izskatīt sīkāk izpildes ziņojumā, kas minēts 54. grozījumā. attiecībā uz 3. punktu, šis grozījums būtiski grozīs instrumenta garu. protams, ir precizēts, ka tiesneša rīcībā esošā izslēgšanas klauzula, piemērojama „ izņēmuma ” kārtā. tomēr izvēlētā redakcija var dot signālu, kas ir pretrunā šīs regulas sasniedzamajam paredzamības mērķim. jau pats fakts, ka šajā punktā uzskaitīti vismaz pieci faktori, kas varētu tikt ņemti vērā, lai attaisnotu izslēgšanas klauzulas izmantošanu, var puses un tiesnesi mudināt regulāri uzdot jautājumu par vispārējā noteikuma piemērojuma pamatojumu, pat ja no pirmā acu uzmetiena tas liekas pareizais. tādēļ komisija nevar pieņemt šo 26. grozījuma punktu un tā saglabā savu sākotnējo pieeju, kuras pamatotību turklāt apstiprina arī padome. tomēr komisija atzīst dažu 3. punktā uzskaitīto faktoru nozīmību, piemēram, pušu parastā pastāvīgā dzīvesvieta, pastāvošās iepriekšējām tiesiskās vai faktiskās saistības vai pušu tiesiskā paļāvība. tā kā abas pirmās jau ir īpaši minētas sākotnējā priekšlikuma 2. un 3. punktā, tad grozītā priekšlikuma 5. panta 3. punktā ir īpaša atsauce uz pušu tiesisko paļāvību.