THI inflatsioon1 (%) -LP dets 2004 -6,2 -4,3 -3,0 -3,0 -

PCI inflācija1 (%) -KP XII 2004 -6,2 -4,3 -3,0 -3,0 -

THI inflatsioon(%) -LP dets 2004 -6,2 -4,3 -3,0 -3,0 -

PCI inflācija(%) -KP XII 2004 -6,2 -4,3 -3,0 -3,0 -

THI inflatsioon(%) -LP dets 2004 -2,1 -2,6 -2,2 -2,1 -2,0 -

PCI inflācija(%) -KP 2004. gada decembris -2,1 -2,6 -2,2 -2,1 -2,0 -

[4] 2004. aasta detsembri ajakohastatud lähenemisprogrammis kasutatakse riikliku THI, mitte ÜTHI määratlust. Lahknevused on tühised.

[4] 2004. gada decembra atjauninātajā konverģences programmā apspriesta valsts PCI definīcija, nevis SPCI. Nesaskaņas ir nenozīmīgas.

Märkus: *programmis viidatakse siseriiklikule THI määratlusele, mitte THHIle. Allikad: lähenemisprogramm (LP); komisjoni talituste 2004. aasta sügise prognoosid (KOM). -

Piezīme: *programma attiecas uz nacionālo PCI definīciju, ne SPCI. Avoti: konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2004. gada rudens prognozes (KOM). -

(2) komisjoni määrusega (EÜ) nr 1749/96, [3] viimati muudetud määrusega (EÜ) nr 1688/98, [4] piiritletakse THHIde põhikatvus, mis piirdub nende kaupade ja teenustega, mis on hõlmatud kas kõigi või enamiku siseriiklike tarbijahinnaindeksitega (THI); nõukogu määruses (EÜ) nr 1687/98, [5] millega muudetakse määrust (EÜ) nr 1749/96, määratletakse THHI katvus nende kaupade ja teenustena, mis arvatakse kodumajapidamiste rahalistesse lõpptarbimiskulutustesse; kindlustus on THHI katvuse osa;

(2) tā kā Komisijas Regula (EK) Nr. 1749/96 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1688/98 [4], nosaka SPCI saturu, kurā iekļautas tās preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecas visi vai vairums valstu patēriņa cenu indeksu (PCI); tā kā Padomes Regula (EK) Nr. 1687/98 [5], ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1749/96, nosaka, ka SPCI attiecas uz tām precēm un pakalpojumiem, kas ir iekļauti mājsaimniecību galīgajos naudas izdevumos; tā kā apdrošināšana ir daļa no SPCI;

(2) Regioonide komitees on vabanenud liikmekoht seoses Gábor DEMSZKY tagasiastumisega, millest teavitati nõukogu 10. augustil 2004, kaks regioonide komitee asendusliikme kohta on vabanenud seoses Klára KOVÁCSNÉ HORVÁTHI tagasiastumisega, millest teavitati nõukogu 7. juulil 2004, ja János LÁZÁRI, tagasiastumisega, millest teavitati nõukogu 21. septembril 2004, ning üks asendusliikme koht on vabanenud seoses ettepanekuga nimetada Gábor BIHARY liikmeks,

(2) Pēc Gábor DEMSZKY kunga atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2004. gada 10. augustā, ir atbrīvojusies Reģionu komitejas pilntiesīgā locekļa vieta, un pēc Klára KOVÁCSNÉ HORVÁTH, kundzes atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2004. gada 7. jūlijā, un János LÁZÁR kunga atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2004. gada 21. septembrī, ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas, kā arī pēc Gábor BIHARY kunga izvirzīšanas par pilntiesīgu komitejas locekli ir atbrīvojusies viena komitejas locekļa aizstājēja vieta,

Märkus: 1 Programmis on esitatud THI-inflatsiooni prognoosid, mitte THHI inflatsioon. 2 Komisjoni talituste arvutused programmis sisalduva teabe alusel. Allikad: lähenemisprogramm (LP); komisjoni talituste 2004. aasta sügise majandusprognoosid (KOM); komisjoni talituste arvutused. -

Piezīme: 1 Programmā sniegtas tikai PCI inflācijas prognozes (nevis SPCI). 2 Komisijas dienestu aprēķini, balstoties uz programmā iekļauto informāciju. Avoti: Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2004. gada rudens ekonomikas prognozes (KOM); Komisijas dienestu aprēķini. -

-Et saavutada Läti Panga eesmärki hinnastabiilsuse osas, seoti 1994. aastal valuuta (latt) Rahvusvahelise Valuutafondi arvestusühikuga, kohaldades harilikke kõikumispiire ±1 protsenti keskkursi suhtes. Läti ametiasutused kavandavad ühinemist vahetuskursimehhanismiga ERM II 2005. aasta alguses ning plaanivad eurole üle minna kõige varem 1. jaanuaril 2008. Selle strateegia raames seoti latt 1. jaanuaril 2005 turukursi alusel Valuutafondi arvestusühiku asemel euroga, kohaldades harilikke kõikumispiire samuti ±1 protsenti keskkursist. Kohaliku valuuta pankadevahelised kursid on pärast seda muutust euroala tasemele lähenenud. Pikaajaliste võlakirjade tootlus võrreldes euroalaga kõikus 2004. aastal 0,5–1 protsendipunkti piires. Kuni 2003. aastani oli THHI inflatsioon suhteliselt madal. 2004. aastal kiirenes THHI inflatsioon siiski märkimisväärselt, olles augustis 7,8% ning aeglustudes seejärel kergelt viimases kvartalis ning andes aasta keskmiseks 6,2%. Ametiasutused peavad inflatsiooni arengut 2004. aastal ajutiseks; nad eeldavad, et THI inflatsioon alaneb 6,2%lt 2004. aastal 3,0%ni 2006. aastal. 2005. aastal mõjutab inflatsiooni jätkuvalt riiklikult reguleeritavate hindade tõus ja kaudsete maksude ühtlustusmeetmed. Tänu soodsale alusele ja juhul, kui ülekuumenemist välditakse, peaks inflatsioon järk-järgult vähenema, kuigi jääb ilmselt pisut kõrgemale tasemele, kui riigi ametiasutused ette näevad.

-Lai sasniegtu Latvijas Bankas nosprausto cenu stabilitātes mērķi, no 1994. gada valūta (lats) tika piesaistīta SDR, ar normālo svārstību robežu ±1 procents no oficiālā maiņas kursa. Latvijas iestādes plāno pievienoties VKM II 2005. gada sākumā un ir nospraudušas mērķi pāriet uz eiro, agrākais, 2008. gada 1. janvārī. Veicot soli šīs stratēģijas īstenošanā, 2005. gada 1. janvārī atbilstoši tirgus vērtībai lats no SDR tika piesaistīts eiro, ar normālo svārstību robežu ±1 procents no jaunā oficiālā maiņas kursa. Pēc piesaistes maiņas vietējie starpbanku valūtas kursi ir pietuvinājušies tiem, kas ir eiro zonā. Ilgtermiņa obligāciju procentu peļņa salīdzinājumā ar eiro zonu 2004. gadā svārstījās robežās no 0,5 līdz 1 procenta punktam. Līdz 2003. gadam SPCI inflācija bija salīdzinoši zema. Taču 2004. gada laikā SPCI inflācija būtiski pieauga, sasniedzot 7,8% augustā, pēc tam nedaudz samazinājās pēdējā ceturksnī, līdz ar to gada vidējā vērtība bija 6,2%. Atbildīgās institūcijas uzskata, ka inflācijas pieaugums 2004. gadā bija pārejošas dabas, un paredz, ka PCI inflācija samazināsies no 6,2% 2004. gadā līdz 3,0% 2006. gadā. Inflāciju 2005. gadā joprojām ietekmēs administratīvi regulējamo cenu kāpums un netiešo nodokļu likmju saskaņošanas pasākumi. Tomēr, pateicoties labvēlīgam bāzes efektam un pie nosacījuma, ka tiek novērsta ekonomikas pārkaršana, inflācijai būtu pakāpeniski jāsamazinās, taču iespējams, ka inflācija būs nedaudz augstāka par atbildīgo institūciju prognozēto.