Results for transporditavatele translation from Estonian to Latvian

5. transporditavatele surveseadmetele on keelatud kinnitada märgiseid, mida kolmandad isikud võivad tähenduse või kuju tõttu ekslikult pidada käesolevas direktiivis osutatud märgiks. muid märgiseid võib seadmetele kanda tingimusel, et sellega ei halvendata vii lisas ettenähtud märgise nähtavust ja loetavust.
5. ir aizliegts uz pārvietojamām spiediena iekārtām piestiprināt zīmes, kas varētu maldināt trešās personas attiecībā uz šajā direktīvā minētās zīmes nozīmi vai grafisko attēlojumu. visas citas zīmes iekārtām var piestiprināt ar nosacījumu, ka vii pielikuma zīmes redzamība un salasāmība nepasliktinās.

a) mereühendus brindisi–kérkyra–igoumenitsa–pátra, mis ühendab ühenduse keskpiirkondi ühe oma piirialaga, on kauba-ja turismiliikluse seisukohalt äärmiselt oluline, eriti kui arvestada ebastabiilsust, mis on muutnud alternatiivsed maismaaühendused keeruliseks. lisaks kanti nimetatud mereühendus 1977. aastal itaalia ja kreeka ametiasutuste ühistaotluse alusel raudtee, maantee-ja laevandusteenuste nimekirja, mille suhtes kohaldatakse 7. veebruari 1970. aasta rahvusvahelist konventsiooni reisijate ja pagasi raudteeveo kohta. selleks et osutada nimetatud liinil meretransporditeenuseid, liitus adriatica euraili ühendusega. lisaks selgub komisjonile 26. oktoobri 2001. aasta kokkusaamisel esitatud teabest (registreeritud numbrite a/13408/04 ja a/13409/04 all), et aastatel 1992–1999 tegi adriatica sellel liinil keskmiselt 265 reisi aastas, transportides keskmiselt 161440 reisijat, 24376 sõidukit ja 104437 jooksvat meetrit kaupu. samuti tuleb nentida, nii nagu on märgitud itaalia ametiasutuste 17. veebruari 2004. aasta kirjas (registreeritud numbri a/13405/04 all), et aastatel 1996–1999 ei osutanud adriaticaga konkureerivad operaatorid teenust, mis pakkunuks samasuguseid garantiisid kasutatavate laevade kvaliteedi ning muu hulgas ka teenuste regulaarsuse ja sageduse osas. tuleks siiski märkida, et 30. oktoobri 1990 ja 1994. aasta juuli vahelisel ajal, mis kattub osaliselt käesolevas otsuses käsitletud perioodiga, osales adriatica leppes, mis käsitles liinidel pátrast barisse ja brindisisse transporditavatele kommertsveokitele kohaldatavaid hindasid. [44] sel perioodil oli konkurents kõnealusel turul piisavalt elav ja spetsiifiline selleks, et tirrenia otsustas osaleda ebaseaduslikus leppes, mille tõttu ei saa lugeda abi avalike teenuste osutamiseks vajalikuks. hoolimata itaalia ametiasutuste poolt 24. veebruari 2004. aasta faksis (dokument registreeriti numbri a/13970/04 all) esitatud täpsustustest ei saa heaks kiita üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamise kohustuste kompenseerimist, kui toetust saav äriühing on süüdi eÜ asutamislepingu artikliga 81 keelatud konkurentsivastases käitumises. kuigi komisjoni otsus pole veel lõplik, sai see täieliku kinnituse esimese astme kohtu poolt ja on igal juhul vaadeldav kehtivuse presumptsioonist lähtuvalt. on selge, et need kaks menetlust, esimene konkurentsieeskirjade ja teine riigiabi kohta, on teineteisest sõltumatud, kuid pretsedendiõigus sunnib komisjoni riigiabi vastavuse hindamisel arvesse võtma võimalikku konkurentsieeskirjade rikkumist, eriti kui abisaaja on nimetatud eeskirju rikkunud. [45] konkurentsieeskirjade rikkumise ja abi vaheline seos on ilmne, kuna kompensatsiooni maksti just nende leppes käsitletud teenuste eest, olenemata sellest, kas abi kasutamine tingis konkurentsivastase käitumise. lisaks sellele ei tähenda mittevastavaks tunnistamine ja abi sissenõudmine mingil juhul uut sanktsiooni, vaid on tulemuseks sellele, et tehti kindlaks abisaaja osalemine keelatud leppes. arvestades osutatud teenuste liiki, mis hõlmab üheaegselt kommertsveokeid, reisijaid ja kaupu, tuleb järeldada, et äriühingu osalemine leppes, mille eesmärgiks oli kehtestada kommertsveokitele kohaldatavad hinnad, võimaldab teha järelduse kogu liini kohta. see on veelgi ilmsem põhjusel, et lepe käsitles just kommertsveokite liiklust, mida itaalia ametiasutused kavatsesid tagada toetuse abil. lõpuks tuleks märkida, et 2000. aastal lõpetati tegevus kõnealusel ühendusel.
a) jūras savienojums "brindizi/korfu/igumenica/patras", kas savieno kopienas centrālos reģionus ar vienu no tās perifērijas reģioniem, veido vitāli svarīgu līniju komerciāliem un tūristu pārvadājumiem, jo īpaši, ja ņem vērā nestabilitāti, kas apgrūtināja alternatīvos sauszemes savienojumus. turklāt kopš 1977. gada pēc itālijas un grieķijas iestāžu kopīga pieprasījuma minēto jūras savienojumu iekļāva to dzelzceļa līniju un automašīnu vai navigācijas pakalpojumu sarakstā, kam piemēro starptautisko 1970. gada 7. februāra konvenciju par ceļotāju un bagāžas pārvadājumiem pa dzelzceļu (civ). lai varētu sniegt šajā līnijā piedāvātos jūras pakalpojumus, adriatica iestājās eurail kopienā. turklāt, no informācijas, kas iesniegtas komisijai 2001. gada 26. oktobra sanāksmē (ieprotokolēta ar nr. a/13408/04 un nr. a/13409/04), izriet, ka no 1992. līdz 1999. gadam adriatica šajā līnijā veikusi vidēji 265 braucienus gadā, pārvadājot vidēji 161440 pasažierus, 24376 transportlīdzekļus un 104437 lineāros metrus kravas. vēlāk jākonstatē, ka saskaņā ar to, ko itālijas iestādes norādījušas 2004. gada 17. februāra vēstulē (ieprotokolēta ar nr. a/13405/04), no 1996. līdz 1999. gadam uzņēmēji, kas konkurēja ar adriatica, nenodrošināja pakalpojumu, kas sniegtu tādas pašas garantijas izmantoto vienību kvalitātes un, cita starpā, pakalpojumu regularitātes un biežuma ziņā. jāatzīmē arī tas, ka laika posmā no 1990. gada 30. oktobra līdz 1994. gada jūlijam, kas daļēji atbilst šajā lēmumā izskatītajam periodam, adriatica piedalījās kādā norunā, kuras priekšmets bija cenu līmenis, kas jāpiemēro komerciālajiem transportlīdzekļiem līnijās no patras uz bari un brindizi [44]. par šo periodu izriet, ka konkurence konkrētajā tirgū bijusi pietiekami intensīva un specifiska, lai pamudinātu tirrenia piedalīties nelegālajā norunā, tā ka nevar uzskatīt, ka atbalsts bijis vajadzīgs valsts pasūtījuma nodrošināšanai. neatkarīgi no precizējumiem, ko šajā sakarībā ar 2004. gada 24. februāra faksu iesniedza itālijas iestādes (dokuments, protokolēts ar nr. a/13970/04), nevar atzīt tādas subsīdijas vajadzību, kuras mērķis ir kompensēt vispārējas ekonomiskas intereses pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ja saņēmējs uzņēmums ir atbildīgs par pretkonkurences rīcību, kas aizliegta ar ek līguma 81. pantu. tik tiešām, kaut gan komisijas lēmums vēl nav galīgs, to pilnībā apstiprināja pirmās instances tiesa, un tas katrā ziņā bauda derīguma prezumpciju. ir tiesa, ka abas procedūras, kas saistītas attiecīgi ar normatīviem konkurences un valsts atbalstu jomā, ir autonomas, bet tiesvedība liek komisijai, novērtējot valsts atbalsta savietojamību, ņemt vērā konkurences normatīvu iespējamu pārkāpumu, jo īpaši, ja saņēmējs ir atbildīgs par minēto normatīvu pārkāpšanu [45]. saistība starp konkurences normatīvu pārkāpumiem un atbalstiem ir acīm redzama, jo kompensācijas piešķīra tieši par pakalpojumiem, kas veidoja norunas priekšmetu, un tas bija neatkarīgi no jautājuma par to, vai atbalstus izmantoja pretkonkurences darbības veikšanai. visbeidzot, paziņojums par nesavietojamību un atbalstu atmaksa nekādā ziņā neveidotu jaunu sankciju, bet tikai apliecinātu atbalstu saņēmēja līdzdalību aizliegtā norunā. Ņemot vērā sniegto pakalpojumu specifiku, kas attiecas vienlaikus uz komerciāliem transportlīdzekļiem, pasažieriem un kravu, jāsecina, ka līdzdalība norunā, kuras mērķis ir noteikt komerciālajiem transportlīdzekļiem piemērojamās cenas, ļauj izdarīt secinājumus par savienojumu kopumā. tas ir vēl jo redzamāks, jo noruna attiecās precīzi uz komerciālo transportlīdzekļu pārvadājumiem, ko itālijas iestādes grasījās nodrošināt, izmantojot subsīdiju. noslēgumā jāatzīmē, ka 2000. gadā konkrēto savienojumu atcēla;