5. Anhebung des durchschnittlichen Erwerbsaustrittsalters

7. Darba tirgus atstāšanas vidējā vecuma palielināšana

-Allgemein wird die Verwirklichung der Strategie/Anhebung des Erwerbsaustrittsalters ebenso wie der in Lissabon vereinbarten Leitlinien wirksamer sein, wenn sie von einer stabilen Wachstumsquote, die sich günstig auf die Beschäftigung auswirkt, begleitet werden.

-Vispārīgā veidā, kā attiecībā uz Lisabonas virzienu kopumu, "Stratēģijas/palielināt darba tirgus atstāšanas vecumu" īstenošana norisināsies ar lielāku efektivitāti, ja tā notiks vienlaicīgi ar izrietošu nodarbinātībai labvēlīgu pieauguma līmeni.

3.6.1 Dennoch wäre es verfrüht, so heißt es in der Mitteilung, den Anstieg des Erwerbsaustrittsalters als deutliches Zeichen für einen positiven Trend zu deuten, da lediglich Daten für zwei Jahre vorliegen.

3.6.1 Tajā pašā laikā paziņojums precizē, būtu priekšlaicīgi interpretēt darba tirgus atstāšanas vecuma pieaugumu kā nopietnu pozitīvas tendences pazīmi, jo šie dati attiecas tikai uz diviem gadiem.

[2] Siehe dazu die EWSA-Stellungnahme vom 16.12.2004 "Mitteilung der Kommission an den Rat, das Europäische Parlament, den Wirtschafts-und Sozialausschuss und den Ausschuss der Regionen": Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters (Berichterstatter: Herr DANTIN) (ABl. C 157 vom 28.6.2005).

[2] Šajā saistībā skat. EESK 2004. gada 16. decembra atzinumu "Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:"Vecāka darbaspēka nodarbinātības kvotas un ekonomiskās aktivitātes pārtraukšanas vecuma paaugstināšana "(ziņotājs: DANTIN kungs)" (OV C 157, 28.6.2005).

-Im Rentenbereich besteht nach wie vor EU-weit eine der zentralen Herausforderungen darin, ältere Arbeitskräfte in Beschäftigung zu halten. Diesem Aspekt sollte im Rahmen der Reformen zur Sicherung der künftigen Angemessenheit und der finanziellen Tragfähigkeit der Rentensysteme Priorität eingeräumt werden. Die Erhöhung der Lebenserwartung wird eine weitere Anhebung des Erwerbsaustrittsalters erforderlich machen und damit auch die schrittweise Beseitigung von Vorruhestandsanreizen. Die Mitgliedstaaten sollten analysieren, welche Rolle die Sozialschutzsysteme mit Blick auf die Verlängerung des Erwerbslebens spielen.

-Pensiju jomā visā Eiropas Savienībā galvenais uzdevums ir panākt to, ka gados vecākie darbinieki turpina strādāt. Reformu procesā tas būtu jāatzīst par prioritāti, lai nodrošinātu pensiju sistēmu atbilstīgumu un finansiālu ilgtspēju nākotnē. Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, vēl būs jāpalielina darba tirgus pensionēšanās vecums, tas nozīmē, ka pakāpeniski atceļami dažādie noteikumi, kas sekmē agrīnu pensionēšanos. Dalībvalstīm ir jāizvērtē sociālās aizsardzības sistēmu nozīme ilgāka darba mūža sekmēšanai.

gestützt auf seine Stellungnahme vom 29. September 2004 zu der Mitteilung der Kommission "Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters" (CdR 151/2004) [1];

ņemot vērā RK 2004. gada 29. septembra atzinumu par Komisijas paziņojumu%quot%Gados vecāku darbinieku nodarbinātības palielināšana un darba attiecību pārtraukšanas aizkavēšana darba tirgū%quot% (CdR 151/2004 fin) [1];

1.6 nimmt die Feststellungen zur Kenntnis, die im Dritten Bericht über den wirtschaftlichen und sozialen Zusammenhalt zum Problem der Überalterung der europäischen Bevölkerung und zu den Auswirkungen dieser Situation auf die Arbeitswelt getroffen werden. Laut dem genannten Dokument und den jüngsten Hochrechnungen ist davon auszugehen, dass die Zahl der 15-bis 64-jährigen im Jahr 2025 in der EU um 10% zurückgegangen sein wird. Folglich wird die Zahl der über 65-Jährigen steigen. Kurz, die Überalterung der Bevölkerung wird zur allmählichen Abnahme der Erwerbsbevölkerung in der EU führen. Diese Prognosen zeigen deutlich die Notwendigkeit, für ein fortgesetztes Wirtschaftswachstum in der EU zu sorgen, die Beschäftigungsquoten zu erhöhen und gleichzeitig die Zahl der Frühverrentungen zu senken. Diesbezüglich wird auf die auf der 56. Plenartagung am 29. September 2004 verabschiedete Stellungnahme des Ausschusses der Regionen zu der Mitteilung der Kommission über die "Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters" verwiesen;

1.6 ņem vērā trešajā ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju iekļautos apgalvojumus, kas attiecas uz iedzīvotāju novecošanas problēmu Eiropā un tās netiešo ietekmi uz darba vidi. Kā noteikts minētajā dokumentā un atbilstoši jaunākajām prognozēm paredzams, ka cilvēku skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem līdz 2025. gadam ES samazināsies par 10%. Šādas situācijas rezultātā pieaugs to cilvēku skaits, kas ir vecāki par 65 gadiem. Īsi sakot, iedzīvotāju populācijas novecošana izraisīs ES strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Minētā prognoze pierāda nepieciešamību uzturēt ES ekonomisko izaugsmi un paaugstināt nodarbinātības līmeni, vienlaikus ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos. Šeit Komiteja vēlas atsaukties uz tās atzinumu (pieņemts 56. plenārās sesijas laikā 2004. gada 29. septembrī) par Komisijas paziņojumu "Gados vecāku darbinieku nodarbinātības palielināšana un darba attiecību pārtraukšanas aizkavēšana darba tirgū";

2.5 ist gleichwohl der Ansicht, dass die vorgestellten Maßnahmen nicht ausreichen, um das Erwerbsleben zu verlängern, das Erwerbsaustrittsalter anzuheben, die Wiedereingliederung älterer Frauen in den Arbeitsmarkt zu erleichtern und die Beschäftigungsquote von Frauen zu steigern. Vielmehr müssen Strategien umgesetzt werden, die es den Frauen während des gesamten Erwerbslebens ermöglichen, Beruf und Familie zu vereinbaren;

2.5 uzskata, tomēr, ka, lai veicinātu vecāku sieviešu palikšanu darba vietā, atceltu viņu aiziešanu pensijā uz vēlāku laiku vai veicinātu viņu atkārtotu ienākšanu darba pasaulē un palielinātu sieviešu nodarbinātības proporciju, nepietiek ar īpašiem pasākumiem un ka ir nepieciešams īstenot stratēģijas, kas sniegtu sievietēm iespēju visas aktīvas dzīves cikla garumā izlīdzināt darba laiku ar laiku, kas pavadīts, rūpējoties par ģimeni;

[22] Siehe dazu v.a. EWSA-Stellungnahme vom 16.12.2004 "Mitteilung der Kommission an den Rat, das Europäische Parlament, den Wirtschafts-und Sozialausschuss und den Ausschuss der Regionen: Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters" (Berichterstatter: DANTIN) (ABl. C 157 vom 28.6.2005).

[22] Šajā saistībā skat., EESK 2004. gada 16. decembra atzinumu: Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības kvotas un pensionēšanās vecuma palielināšana (ziņotājs: DANTIN kungs) (OV C 157, 28.6.2005).

gestützt auf seine Stellungnahme zu der "Mitteilung der Kommission an den Rat, das Europäische Parlament, den Europäischen Wirtschafts-und Sozialausschuss und den Ausschuss der Regionen: Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters", (KOM(2004) 146 endg. — CdR 151/2004 fin); [3]

ņemot vērā Komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai%quot%Gados vecāku darbinieku nodarbinātības palielināšana un viņu izstāšanās no darba tirgus aizkavēšana%quot%, KOM(2004) 146 galīgā red., (CdR 151/2004 fin), [3],

Gestützt auf das Arbeitspapier der Kommission zum Thema "Die Zielvorgaben von Stockholm und Barcelona: Die Beschäftigungsquote der älteren Arbeitskräfte und das Erwerbsaustrittsalter anheben" (SEK(2003) 429);

ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par%quot%Stokholmas un Barselonas uzdevumi: Gados vecāku darbinieku nodarbinātības palielināšana un darba attiecību pārtraukšanas aizkavēšana darba tirgū%quot% (SEC(2003) 429);

[3] Siehe die Mitteilung der Kommission: "Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters", KOM(2004) 146 endg.

[3] Skat. Komisijas paziņojumu: "Vecāka darbaspēka nodarbinātības kvotas un ekonomiskās aktivitātes pārtraukšanas vecuma paaugstināšana", COM(2004) 146 final

-Mit mehr als 8% für die EU-15 und beinahe 10% für die EU-25 ist die Kluft zum Beschäftigungsziel für ältere Arbeitnehmerinnen und Arbeitnehmer am größten und am schwersten zu überwinden [2]. Allerdings scheint der Anstieg der Zuwachsraten trotz der Konjunkturabschwächung darauf hinzuweisen, dass Maßnahmen zur Vermeidung der Frühverrentung und zur Förderung des aktiven Alterns im Rahmen der Lissabon-Strategie eine gewisse Wirkung zeitigten. So ist etwa das durchschnittliche Erwerbsaustrittsalter von 60,4 im Jahr 2001 auf 60,8 im Jahr 2002 gestiegen [3]. Bei den anderen beiden Hauptindikatoren für die Beschäftigung hingegen war ironischerweise vor der Ankündigung der Lissabon-Strategie ein im Zielkorridor liegendes Wachstum zu verzeichnen, seither jedoch nicht mehr. Das zeigt deutlich, wie wichtig zyklische und makroökonomische Faktoren sind, die jedoch zu Gunsten der Konzentration auf so genannte "strukturelle" Maßnahmen vernachlässigt wurden. Beides ist jedoch von Bedeutung.

-Gados vecāku darbu ņēmēju nodarbinātības ziņā, kas 15 valstu ES ir 8% un 25 valstu ES gandrīz 10%, starpība, kas šķir no izvirzītajiem nodarbinātības mērķiem, ir vislielākā un visgrūtāk pārvarama. [2] Tomēr, neskatoties uz konjunktūras pavājināšanos, šķiet, ka pieauguma tempa palielināšanās liecina par to, ka uz priekšlaicīgas pensionēšanās novēršanu un aktīvā vecuma palielināšanu vērstie pasākumi Lisabonas stratēģijas ietvaros ir vainagojušies ar zināmiem panākumiem. Kā piemēru var minēt to, ka vidējais vecums, kādā tiek pārtraukta aktīva līdzdalība ekonomiskajā dzīvē, no 60,4 gadiem 2001. gadā ir palielinājies līdz 60,8 gadiem 2002. gadā. [3] Turpretī, abu pārējo svarīgāko nodarbinātības indikatoru izaugsme ironiskā veidā pirms Lisabonas stratēģijas pasludināšanas attīstījās saskaņā ar izvirzītajam mērķiem, taču pēc tam apstājās. Tas uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir cikliskie un makroekonomiskie faktori, kas tika atstāti novārtā koncentrēšanās uz tā saucamajiem "strukturālajiem" pasākumiem dēļ. Taču nozīmīgi ir gan vieni, gan otri.

Gestützt auf die Mitteilung der Kommission an den Rat, das Europäische Parlament, den Europäischen Wirtschafts-und Sozialausschuss und den Ausschuss der Regionen "Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters" (KOM(2004) 146 endg.);

ņemot vērā komunikāciju starp Komisiju, Padomi, Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju: Gados vecāku darbinieku nodarbinātības palielināšana un darba attiecību pārtraukšanas aizkavēšana darba tirgū (COM(2004) 146 galīgā red.);

4.3.4.2 Setzt man also fast ausschließlich auf das Erwerbsaustrittsalter, werden die Beschäftigungsbedingungen älterer Arbeitnehmer außer Acht gelassen. Die positiven Maßnahmen der Neuregelung des Erwerbsaustritts, wie die Altersteilzeit, wurden meist durch das Festhalten am totalen Vorruhestand zunichte gemacht und haben sich dementsprechend nicht so entwickelt, wie es wünschenswert wäre. Diese Situation bedarf einer Veränderung. Der Eintritt in den Ruhestand sollte weniger ein Ereignis sein, das man möglichst weit vorzuziehen versucht, sondern vielmehr zu einem" selbstgewählten und allmählichen "Prozess werden, innerhalb dessen die Erwerbstätigen — im Rahmen tariflicher Garantien — nach und nach ihre Arbeitszeit reduzieren können.

4.3.4.2. Tādējādi, mērķējot galvenokārt gandrīz vienīgi uz pensijā došanās vecumu programmu, gados vecāko strādājošo nodarbinātības apstākļi netiek ņemti vērā. Pozitīvie karjeras beigu posma attīstīšanas pasākumi, kā pakāpeniska aiziešana pensijā, visbiežāk ir tikuši "aprīti", saglabājot pilnīgas priekšlaicīgas aiziešanas pensijā, un tāpēc tie nav sasnieguši vēlamo attīstību. Šī situācija ir jāmaina. Tiešām, vairāk kā kāds notikums, ko cenšas pēc iespējas attālināt, pensijai būtu jākļūst par "izvēlētu un pakāpenisku" procesu, caur kuru algotie darbinieki kolektīvo garantiju kopuma ietvaros varētu pakāpeniski samazināt savu darba slodzi.

4.3.4.1 Flexible Formen der Arbeitsorganisation in der Phase vor dem gesetzlichen Rentenalter sind ein weiterer Bestandteil der Arbeitsbedingungen, mit denen das Erwerbsaustrittsalter älterer Arbeitnehmer angehoben werden kann. Untersuchungen auf nationaler Ebene zeigen, dass ein erheblicher Anteil älterer Arbeitnehmer einen allmählichen Austritt, vor allem wegen altersbedingter Gesundheitsprobleme, aber auch um den Übergang vom Erwerbsleben in den Ruhestand zu erleichtern, vorziehen würde. Der Eintritt in den Ruhestand sollte kein punktuelles Ereignis, sondern ein Prozess sein, d.h. die Betroffenen sollten die Möglichkeit haben, ihre Arbeitsstunden fortlaufend zu reduzieren.

4.3.4.1. Elastīgas darba organizācijas formas pirms likumā paredzētā pensijas vecuma ir otra sastāvdaļa darba apstākļiem, kas var veicināt gados vecāko strādājošo paturēšanu darbā. Valstu novērojumi bieži liecina par to, ka nozīmīga daļa gados vecāko strādājošo dotu priekšroku pakāpeniskai aiziešanai pensijā, proti, ar novecošanu saistītu veselības problēmu dēļ, bet arī tādēļ, lai nogludinātu pāreju no aktīvās darba dzīves uz dzīvi nestrādājot. Priekšlaicīgai aiziešanai pensijā vajadzētu kļūt nevis par "beigu termiņu", bet gan par izvēlētu procesu, ar kuru attiecīgie darbinieki varētu nolemt pakāpeniski ar laiku samazināt savas darba stundas.

3.6 In der Mitteilung der Kommission wird jedoch festgestellt, dass bei der Verwirklichung der Ziele von Stockholm und Barcelona in jüngster Zeit Fortschritte erzielt wurden. Tatsächlich hat 2002 die Beschäftigung von älteren Erwerbstätigen um 5,4% zugenommen, wodurch die Beschäftigungsquote um 1,3% auf 40,1% angestiegen ist. Das durchschnittliche Erwerbsaustrittsalter ist von 60,4 Jahren im Jahr 2001 auf 60,8 im Jahr 2002 gestiegen.

3.6 Tomēr apspriežamais paziņojums parāda, ka nesenā laikā ir panākts progress Stokholmas un Barselonas mērķu izpildē. Tiešām, 2002. gadā gados vecāko strādājošo nodarbinātība ir pieaugusi par 5,4%, kas ir licis pieaugt nodarbinātības līmenim par 1,3 punktiem, sasniedzot 40,1%. Vidējais vecums cilvēkiem, kuri atstāj darba tirgu, ir mainījies no 60,4 gadiem 2001. gadā līdz 60,8 gadiem 2002. gadā.

III. Die Mitteilung der Kommission an den Rat, das Europäische Parlament, den Wirtschafts-und Sozialausschuss und den Ausschuss der Regionen: "Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters", die Gegenstand dieser Stellungnahme ist, wird folglich anhand der Erwägungsgründe, Analysen, Empfehlungen und Schlussfolgerungen der vorgenannten Initiativstellungnahme untersucht. Darüber hinaus wird die aktuelle Stellungnahme auch neue Elemente enthalten.

III. Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ar nosaukumu "Palielināt gados vecāko strādājošo nodarbinātību un atlikt darba tirgus atstāšanu", kas ir šī atzinuma temats, tātad tiks izskatīts iepriekš minētā pašiniciatīvas atzinuma ieceru, analīžu, ieteikumu un secinājumu gaismā. Tas ietvers sevī arī elementus, ko varētu uzskatīt par jauniem.

Stellungnahme des Europäischen Wirtschafts-und Sozialausschusses zu der Mitteilung der Kommission an den Rat, das Europäische Parlament, den Wirtschafts-und Sozialausschuss und den Ausschuss der Regionen: "Anhebung der Beschäftigungsquote älterer Arbeitskräfte und des Erwerbsaustrittsalters"

Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejas atzinums par tēmu Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ar nosaukumu: Palielināt gados vecāko strādājošo nodarbinātību un atlikt darba tirgus atstāšanu

-Die offene Koordinierungsmethode wird für die verschiedenen Aspekte in Zusammenhang mit dem Eintritt in den Ruhestand angewandt. Dennoch wird in der Mitteilung in Bezug auf das "aktive Altern" ein "Peer-Review-Verfahren" erwähnt, das im Zusammenhang mit der Europäischen Beschäftigungsstrategie geschaffen wurde. Es ist schwer nachzuvollziehen, aus welchen Gründen zwei verschiedene Prozeduren zur Anwendung kommen sollten. Aus Pragmatismus und aus Gründen der Effizienz erscheint es nützlich, das Konzept des "Erwerbsaustrittsalters", also der Rente insgesamt, in den Mittelpunkt zu stellen und dementsprechend der offenen Koordinierungsmethode den Vorzug zu geben.

-Koordinācijas atvērtā metode ir tikusi izmantota dažādiem aspektiem, kas skar pensijas. Tajā pašā laikā attiecībā uz "aktīvu novecošanu" Paziņojums piesauc "līdzinieku novērtējuma programmu", kas ieviesta Eiropas nodarbinātības stratēģijas ietvaros. Ir grūti aptvert iemeslus, kas vestu pie palīdzības meklēšanas divos dažādos procesos. Aiz pragmatisma un rūpēm par efektivitāti šķiet derīgi aizvien paturēt uzmanības centrā "darba tirgus atstāšanas vecuma" konceptu, tātad vispārēji pensijas konceptu, un sekojoši dot priekšroku koordinācijas atvērtajai metodei.