6 -ERWÄGUNGSGRUND 23B (zuständige Gerichtsbarkeit): Die Möglichkeit, dass die Opfer Klage gegen den Versicherer im Mitgliedstaat ihres Wohnsitzes erheben können, wird ausdrücklich anerkannt. Diese mit der Verordnung (EG) Nr. 44/2001 eingeführte Möglichkeit wurde in der Vierten Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie 2000/26/EG nicht anerkannt (siehe Abänderung 12). -

6. -Jauns 23.B APSVĒRUMS (kompetentā jurisdikcija). Skaidri izteikta iespēja cietušajiem savas pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī iesniegt tiesā prasību pret apdrošinātāju. Šī iespēja, kas piešķirta ar Regulu (EK) Nr. 44/2001, nebija atzīta [Ceturtajā transportlīdzekļu apdrošināšanas] Direktīvā 2000/26/EK (skatīt 12. grozījumu). -

Der Vorschlag dient der Überarbeitung der bestehenden Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie, um:

Priekšlikuma mērķis ir pārskatīt pašreizējās transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas, lai

12 -ARTIKEL 5 ZIFFER 1 (zuständige Gerichtsbarkeit): Es wird ein neuer Erwägungsgrund 16A in die Vierte Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie 2000/26/EG eingeführt, um die Möglichkeit ausdrücklich anzuerkennen, dass die Opfer Klage gegen den Versicherer in ihrem Wohnsitz-Mitgliedstaat gemäß der Verordnung (EG) Nr. 44/2001 erheben können. -

12. -5. PANTA 1. PUNKTS (kompetentā jurisdikcija). [Ceturtajā transportlīdzekļu apdrošināšanas] Direktīvā 2000/26/EK iekļauj jaunu 16.A apsvērumu, lai skaidri atzītu iespēju cietušajiem savas pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī iesniegt tiesā prasību pret apdrošinātāju atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 44/2001. -

18 -ARTIKEL 2 ABSÄTZE 2 UND 3 (Mindestdeckungsbeträge) in Verbindung mit Artikel 1 Absätze 2 und 3 der Zweiten Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie 84/5/EWG: Mit der Abänderung soll klargestellt werden, dass es den Mitgliedstaaten freisteht, zwischen 1 Mio. EUR je Opfer oder 5 Mio. EUR je Schadensanspruch (unabhängig von der Anzahl der Opfer) als Mindestbetrag für die Deckung von Personenschäden zu wählen. Der Übergangszeitraum von fünf Jahren für die Einführung der neuen Mindestdeckungsbeträge wird nicht vorgeschrieben, kann jedoch von den Mitgliedstaaten in Anspruch genommen werden. Dieser Zeitraum beginnt mit dem Datum der Umsetzung. Es werden einige Änderungen am Wortlaut der Bestimmungen betreffend die automatische regelmäßige Überprüfung der Mindestbeträge eingeführt. -

18. -2. PANTA 2. UN 3. PUNKTS (minimālais apdrošināšanas segums) attiecībā uz [Otrās transportlīdzekļu apdrošināšanas] Direktīvas 84/5/EEK 1. panta 2. un 3. punktu. Grozījuma mērķis ir precizēt to, ka miesas bojājumu gadījumā dalībvalstij ir iespēja par minimālo apdrošināšanas summu izvēlēties vai nu EUR 1 000 000 par cietušo, vai arī EUR 5 000 000 par atlīdzības pieprasījumu (neatkarīgi no cietušo skaita). Piecu gadu pārejas laiks, kas paredzēts jauno minimālo apdrošināšanas summu ieviešanai, nav obligāts, taču dalībvalstis var to pieprasīt. Šādu laiku sāk skaitīt no ieviešanas datuma. Mainīts formulējums noteikumam par minimālo summu regulāru automātisku pārskatīšanu. -

KOM(2005) 57 --16.2.2005 -Stellungnahme der Kommission gemäß Artikel 251, Absatz 2, Unterabsatz 3 Buchstabe c EG-Vertrag, zu den Abänderungen des Europäischen Parlaments an dem gemeinsamen Standpunkt des Rates betreffend den Vorschlag für eine Richtlinie des Europäischen Parlaments und des Rates zur Änderung der Richtlinien 72/166/EWG, 84/5/EWG, 88/357/EWG, 90/232/EWG des Rates und der Richtlinie 2000/26/EG des Rates über die Kraftfahrzeug-Haftpflichtversicherung (fünfte Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie) zur Änderung des Vorschlags der Kommission gemäß Artikel 250, Absatz 2 EG-Vertrag -

COM(2005) 57 --16.2.2005. -Komisijas atzinums atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam, par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK, 90/232/EEK un Direktīvu 2000/26/EK, par mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (piektā transportlīdzekļu apdrošināšanas Direktīva) ar ko groza Komisijas priekšlikumu atbilstīgi EK līguma 250. panta 2. punktam -

20 -ARTIKEL 5 ZIFFER 2 A neu (Verfügbarkeit von Mindestdaten für die Schadensbeilegung): Es wird ein neuer Artikel 6a in die Vierte Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie 2000/26/EG eingeführt, wonach die Mitgliedstaaten angemessene Maßnahmen ergreifen sollen, um die Verfügbarkeit von Mindestdaten zur Schadensbeilegung für die Opfer und andere Interessierten zu erleichtern. -

20. -Jauns 5. PANTA 2.A PUNKTS (datu minimuma pieejamība atlīdzības pieprasījumu nokārtošanai). [Ceturtajā transportlīdzekļu apdrošināšanas] Direktīvā 2000/26/EK iekļauj jaunu 6.a pantu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai atlīdzības pieprasījumu nokārtošanas nolūkā veicinātu datu minimuma pieejamību cietušajiem un citām ieinteresētajām personām. -

STELLUNGNAHME DER KOMMISSIONgemäβ Artikel 251, Absatz 2, Unterabsatz 3 Buchstabe c) EG-Vertrag,zu den Abänderungen des Europäischen Parlaments an demgemeinsamen Standpunkt des Rates betreffend denVorschlag für eineRICHTLINIE DES EUROPÄISCHEN PARLAMENTSUND DES RATESZUR ÄNDERUNG DER RICHTLINIEN 72/166/EWG, 84/5/EWG, 88/357/EWG, 90/232/EWG DES RATES UND DER RICHTLINIE 2000/26/EG DES RATES ÜBER DIE KRAFTFAHRZEUG-HAFTPFLICHTVERSICHERUNG (FÜNFTE KRAFTFAHRZEUGHAFTPFLICHT-RICHTLINIE)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam, par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumuEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, AR KO GROZA PADOMES DIREKTĪVAS 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK, 90/232/EEK UN DIREKTĪVU 2000/26/EK, PAR MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU ĪPAŠNIEKU CIVILTIESISKĀS ATBILDĪBAS APDROŠINĀŠANU (PIEKTĀ TRANSPORTLĪDZEKĻU APDROŠINĀŠANAS DIREKTĪVA)

STELLUNGNAHME DER KOMMISSION gemäβ Artikel 251, Absatz 2, Unterabsatz 3 Buchstabe c) EG-Vertrag, zu den Abänderungen des Europäischen Parlaments an dem gemeinsamen Standpunkt des Rates betreffend den Vorschlag für eine RICHTLINIE DES EUROPÄISCHEN PARLAMENTS UND DES RATESZUR ÄNDERUNG DER RICHTLINIEN 72/166/EWG, 84/5/EWG, 88/357/EWG, 90/232/EWG DES RATES UND DER RICHTLINIE 2000/26/EG DES RATES ÜBER DIE KRAFTFAHRZEUG-HAFTPFLICHTVERSICHERUNG (FÜNFTE KRAFTFAHRZEUGHAFTPFLICHT-RICHTLINIE)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam, par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumuEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, AR KO GROZA PADOMES DIREKTĪVAS 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK, 90/232/EEK UN DIREKTĪVU 2000/26/EK, PAR MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU ĪPAŠNIEKU CIVILTIESISKĀS ATBILDĪBAS APDROŠINĀŠANU (PIEKTĀ TRANSPORTLĪDZEKĻU APDROŠINĀŠANAS DIREKTĪVA)

(7) Nach Artikel 10 Absatz 1 der Vierten Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie wenden die Mitgliedstaaten die Rechts-und Verwaltungsvorschriften, die erforderlich sind, um dieser Richtlinie nachzukommen, vor dem 20. Januar 2003 an -

(7) Atbilstoši 10. panta 1. punktam Ceturtajā direktīvā par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2003. gada 20. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības,

(5) Alle Mitgliedstaaten haben die in Artikel 6 der Vierten Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie vorgesehenen Entschädigungsstellen benannt, die die Geschädigten in den in Artikel 1 dieser Richtlinie genannten Fällen entschädigen. Am 29. April 2002 haben diese Entschädigungsstellen in Brüssel die in Artikel 6 vorgesehene Vereinbarung getroffen und die Europäische Kommission mit Schreiben vom 19. Juli 2002 innerhalb der in Artikel 10 Absatz 3 festgelegten Frist hiervon unterrichtet.

(5) Saskaņā ar 6. pantu Ceturtajā direktīvā par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu visas dalībvalstis ir izveidojušas kompensētājiestādes, kas atbildīgas par kompensāciju izmaksu cietušajām pusēm gadījumos, kas norādīti minētās direktīvas 1. pantā. Atbilstoši iepriekšminētās direktīvas 6. pantam vienošanās starp minētajām kompensētājiestādēm tika noslēgta 2002. gada 29. aprīlī Briselē, un par to paziņoja Eiropas Komisijai vēstulē, kas datēta ar 2002. gada 19. jūliju, pēdējais izpildes termiņš noteikts tās pašas direktīvas 10. panta 3. punktā.

(Vierte Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie)

(Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu)

(2) Mit der Richtlinie 72/166/EWG des Rates vom 24. April 1972 betreffend die Angleichung der Rechtsvorschriften der Mitgliedstaaten bezüglich der Kraftfahrzeug-Haftpflichtversicherung und der Kontrolle der entsprechenden Versicherungspflicht [4], der Zweiten Richtlinie 84/5/EWG des Rates vom 30. Dezember 1983 betreffend die Angleichung der Rechtsvorschriften der Mitgliedstaaten bezüglich der Kraftfahrzeug-Haftpflichtversicherung [5], der Dritten Richtlinie 90/232/EWG des Rates vom 14. Mai 1990 zur Angleichung der Rechtsvorschriften der Mitgliedstaaten über die Kraftfahrzeug-Haftpflichtversicherung [6] und der Richtlinie 2000/26/EG des Europäischen Parlaments und des Rates vom 16. Mai 2000 zur Angleichung der Rechtsvorschriften der Mitgliedstaaten über die Kraftfahrzeug-Haftpflichtversicherung (Vierte Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie) [7] wurden in dieser Richtung bereits erhebliche Fortschritte erzielt.

(2) Ļoti nozīmīgs progress šajā virzienā ir panākts ar Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvu 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību [4], Padomes 1983. gada 30. decembra Otro direktīvu 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu [5], Padomes 1990. gada 14. maija Trešo direktīvu 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu [6] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvu 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu) [7].

(1) Die Richtlinie 2000/26/EG (Vierte Kraftfahrzeughaftpflicht-Richtlinie) legt besondere Vorschriften für Geschädigte fest, die ein Recht auf Entschädigung für einen Sach-oder Personenschaden haben, der bei einem Unfall entstanden ist, welcher sich in einem anderen Mitgliedstaat als dem Wohnsitzmitgliedstaat des Geschädigten oder in einem Drittland, dessen nationales Versicherungsbüro dem System der Grünen Karte beigetreten ist, ereignet hat und der durch die Nutzung eines Fahrzeugs verursacht wurde, das in einem Mitgliedstaat versichert ist und dort seinen gewöhnlichen Standort hat.

(1) Direktīvā 2000/26/EK (Ceturtajā direktīvā par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu) paredzēti īpaši noteikumi, kurus piemēro cietušajām pusēm, kas pastāvīgi dzīvo dalībvalstī un ir tiesīgas saņemt kompensāciju par visa veida zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kuri radušies nelaimes gadījumu rezultātā, kuri notikuši dalībvalstī, kas nav cietušās puses pastāvīgās dzīves vietas dalībvalsts, vai trešās valstīs, kuru nacionālajiem apdrošināšanas birojiem ir vienota zaļo karšu sistēma, kad tādus nelaimes gadījumus izraisa tādu transportlīdzekļu lietošana, kuri ir apdrošināti un kuri parasti atrodas dalībvalstī.