Sie suchten nach: slavu (Serbisch - Lettisch)

jer svi sagrešiše i izgubili slavu božiju,
jo visi ir grēkojuši, un viņiem trūkst dieva godības.

i doneæe slavu i èast neznabožaca u njega.
un tanī viņi sanesīs tautu godību un cieņu.

ovo reèe isaija kad vide slavu njegovu i govori za njega.
to isajs sacīja, kad redzēja viņa godību un runāja par viņu.

nije li to trebalo da hristos pretrpi i da udje u slavu svoju?
vai kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?

i svaki jezik da prizna da je gospod isus hristos na slavu boga oca.
un lai katra mēle apliecinātu, ka kungs jēzus kristus ir dieva tēva godībā.

isus joj reèe: ne rekoh li ti da ako veruješ videæeš slavu božju?
jēzus sacīja viņai: vai es tev neteicu: ja tu ticēsi, tad redzēsi dieva godību?

i da pokaže bogatstvo slave svoje na sudima milosti koje pripravi za slavu;
lai apžēlošanas traukiem, kurus viņš sagatavojis godībai, atklātu savu godības bagātību?

tako dakle i ovi što sanjajuæi telo pogane, a poglavarstva se odrièu, i na slavu hule.
tāpat arī šie apgāna miesu, nicina augstāko valdnieku, zaimo majestāti.

nego govorimo premudrost božiju u tajnosti sakrivenu, koju odredi bog pre sveta za slavu našu;
bet mēs sludinām noslēpumaino un apslēpto dieva gudrību, ko dievs pirms mūžiem paredzējis mūsu godam.

a svaki da ispita svoje delo, i tada æe sam u sebi imati slavu, a ne u drugom.
ikviens lai pārbauda savu darbu, tad viņam būs gods tikai sevī, bet ne pie cita.

jer koliko je obeæanja božijih, u njemu su da, i u njemu amin, bogu na slavu kroz nas.
jo cik ir dieva apsolīšanu, tās ir viņā ‘jā’: tāpēc arī caur viņu ‘amen’ dievam mums par godu.

opet ga uze djavo i odvede ga na goru vrlo visoku, i pokaza mu sva carstva ovog sveta i slavu njihovu;
atkal velns ņēma viņu līdz ļoti augstā kalnā un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību,

jer ako istina božija u mojoj laži veæa postane na slavu njegovu, zašto još i ja kao grešnik da budem osudjen?
bet ja manu melu dēļ dieva patiesība kļuvusi lielāka viņa paša godam, kāpēc tad es vēl kā grēcinieks tieku tiesāts?

a ja to nijedno ne uèinih. i ne pišem ovo da tako bude za mene; jer bih voleo umreti nego da ko slavu moju uništi.
bet es nekā no tā neesmu izlietojis. tomēr es nerakstu, lai to uz mani attiecinātu, jo man labāk mirt, nekā kāds manu godu laupītu.

i reèe mu djavo: tebi æu dati svu vlast ovu i slavu njihovu, jer je meni predana, i kome ja hoæu daæu je;
un sacīja viņam: es tev došu visu šo varu un šo godību, jo tās man nodotas, un kam es gribu, tam es tās dodu.

dostojan si, gospode, da primiš slavu i èast i silu; jer si ti sazdao sve, i po volji tvojoj jeste i stvoreno je.
kungs, mūsu dievs, tu esi cienīgs saņemt slavu un godu, un varu, jo tu visu radīji un ar tavu gribu viss bija un tika radīts.

oèe! hoæu da i oni koje si mi dao budu sa mnom gde sam ja; da vide slavu moju koju si mi dao; jer si imao ljubav k meni pre postanja sveta.
tēvs, es vēlos, lai arī tie, kurus tu man devi, būtu ar mani tur, kur es, lai viņi redzētu manu godību, kādu tu man devi, tāpēc ka mani mīlēji pirms pasaules radīšanas.

i u taj èas zatrese se zemlja vrlo, i deseti deo grada pade, i tresenje zemlje pobi sedam hiljada imena èoveèijih; i ostali se uplašiše, i daše slavu bogu nebeskom.
un tanī stundā notika liela zemestrīce un desmitā pilsētas daļa sagruva. Šinī zemestrīcē gāja bojā septiņi tūkstoši cilvēku vārdu, bet pārējos pārņēma bailes; un viņi deva godu debesu dievam.

i govoraše velikim glasom: bojte se boga, i podajte mu slavu, jer dodje èas suda njegovog; i poklonite se onome koji je stvorio nebo i zemlju i more i izvore vodene.
viņš sauca stiprā balsī: bīstieties dieva un dodiet viņam godu, jo atnākusi viņa tiesas stunda! pielūdziet to, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus!

a bog svake blagodati, koji vas pozva na veènu svoju slavu u hristu isusu, on da vas, pošto malo postradate, savrši, da utvrdi, da ukrepi, da utemelji.
bet visas žēlastības dievs, kas mūs jēzū kristū aicinājis savā mūžīgajā godībā, pats mūs pēc īslaicīgām ciešanām darīs pilnīgus, stiprinās un spēcinās.