Sie suchten nach: uèenicima (Serbisch - Lettisch)

tada isus reèe k narodu i uèenicima svojim
tad jēzus runāja ar ļaudīm un saviem mācekļiem,

a potom reèe uèenicima: hajdemo opet u judeju.
tikai pēc tam viņš sacīja saviem mācekļiem: iesim atkal uz jūdeju!

i dovedoh ga uèenicima tvojim, i ne mogoše ga isceliti.
bet jēzus atbildēja un sacīja: tu neticīgā un negodīgā cilts, cik ilgi es vēl būšu ar jums? cik ilgi vēl cietīšu jūs? atvediet viņu šeit pie manis!

tada postade raspra medju uèenicima jovanovim i jevrejima oko èišæenja.
bet starp jāņa mācekļiem un jūdiem izcēlās strīds par šķīstīšanos.

a bez prièa ne govoraše im ni reèi. a uèenicima posebno kazivaše sve.
bet bez līdzībām viņš tiem nerunāja, bet saviem mācekļiem viņš atsevišķi izskaidroja visu.

a marija magdalina otide, i javi uèenicima da vide gospoda i kaza joj ovo.
tad marija magdalēna aizgāja un paziņoja mācekļiem: es redzēju kungu, un to viņš man pateica.

i odmah udje u ladju s uèenicima svojim, i dodje u okoline dalmanutske.
un tūdaļ viņš ar saviem mācekļiem, iekāpis laivā, nonāca dalmanutas robežās.

a kad vide isus mnogo naroda oko sebe, zapovedi uèenicima svojim da idu na one strane.
bet jēzus, redzēdams ap sevi daudz ļaužu, pavēlēja pārcelties otrā krastā.

i izišavši brzo iz groba sa strahom i radosti velikom, potekoše da jave uèenicima njegovim.
un viņas bailēs un lielā priekā ātri izgāja no kapa un steidzās to vēstīt viņa mācekļiem.

onda toma, koji se zvaše blizanac, reèe uèenicima: hajdemo i mi da pomremo s njim.
tad toms, saukts dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: iesim arī mēs, lai kopā ar viņu nomirtu!

i ustavši od molitve dodje k uèenicima svojim, i nadje ih, a oni spavaju od žalosti,
un viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus.

a uèenicima reèe: nije moguæe da ne dodju sablazni; ali teško onome s koga dolaze;
un viņš sacīja saviem mācekļiem: nav iespējams, ka apgrēcība nenāktu; bet bēdas tam, caur ko tā nāk!

a uèenicima reèe: doæi æe vreme kad æete zaželeti da vidite jedan dan sina èoveèijeg, i neæete videti.
un viņš sacīja saviem mācekļiem: nāks dienas, kad jūs alksiet redzēt vienu cilvēka dēla dienu, bet neredzēsiet.

a on uze onih pet hlebova i obe ribe, i pogledavši na nebo blagoslovi ih i prelomi, i davaše uèenicima da razdadu narodu.
bet viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis un paskatījies uz debesīm, svētīja tās un lauza, un deva saviem mācekļiem, lai celtu ļaudīm priekšā.

i dozvavši narod s uèenicima svojim reèe im: ko hoæe za mnom da ide neka se odrekne sebe i uzme krst svoj, i za mnom ide.
un viņš, pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, sacīja tiem: ja kas man grib sekot, lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko man!

a isus više ne hodjaše javno po judejcima, nego odande otide u kraj blizu pustinje u grad po imenu jefrem, i onde hodjaše s uèenicima svojim.
tāpēc jēzus vairs atklāti nestaigāja starp jūdiem, bet aizgāja uz apgabalu tuksneša apvidū, uz pilsētu, kas saucas efraima, un tur palika ar saviem mācekļiem.

i kad sedjaše isus za trpezom u kuæi njegovoj, carinici i grešnici mnogi sedjahu s njim i s uèenicima njegovim: jer ih beše mnogo koji idjahu za njim.
un notika, ka viņam, tā mājā esot pie galda, daudzi muitnieki un grēcinieki bija pie galda līdz ar jēzu un viņa mācekļiem, jo to bija daudz, kas arī viņam gāja līdz.

tada dodje k uèenicima svojim i reèe im: jednako spavate i poèivate; evo se približi èas, i sin èoveèiji predaje se u ruke grešnika.
tad viņš nāca pie saviem mācekļiem un sacīja tiem: guliet jau nu un dusiet; lūk, stunda pienākusi, un cilvēka dēls tiks nodots grēcinieku rokās.

otada poèe isus kazivati uèenicima svojim da njemu valja iæi u jerusalim, i mnogo postradati od starešina i od glavara sveštenièkih i književnika, i da æe ga ubiti, i treæi dan da æe ustati.
no tā laika jēzus sāka skaidrot saviem mācekļiem, ka viņam vajag iet uz jeruzalemi un daudz ciest no vecākajiem un rakstu mācītājiem, un augstajiem priesteriem, un tikt nonāvētam, un trešajā dienā augšāmcelties.

i zapovedi narodu da posedaju po zemlji; i uzevši onih sedam hlebova i hvalu davši, prelomi, i dade uèenicima svojim da razdadu; i razdadoše narodu.
un viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē. un, paņēmis septiņas maizes, viņš pateicās, lauza un deva tās saviem mācekļiem, lai viņi ceļ priekšā; un viņi cēla tās ļaudīm priekšā.