Ask Google

Results for caurule translation from Latvian to Russian

Human contributions

From professional translators, enterprises, web pages and freely available translation repositories.

Add a translation

Latvian

Russian

Info

Latvian

Caurule

Russian

Труба

Last Update: 2013-01-30
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Wikipedia

Latvian

Sausēšanas caurule

Russian

Осушительный патрон

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Wikipedia

Latvian

Neirālā caurule

Russian

NERVNAIA TRUBKA

Last Update: 2014-12-09
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Wikipedia
Warning: This alignment may be wrong.
Please delete it you feel so.

Latvian

Neirālā caurule

Russian

НЕРВНАЯ ТРУБКА

Last Update: 2014-12-09
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Wikipedia
Warning: This alignment may be wrong.
Please delete it you feel so.

Latvian

Darb – darba bu! DROŠ DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Rīga – 2006 DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS 2 D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S PROJEKTU LĪDZFINANSĒEIROPAS SAVIENĪBA Izdots ESF Nacionālās programmas “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai” projekta “Darba drošības un darba tiesisko attiecību uzraudzības pilnveidošana” VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.4./0001/0006 ietvaros Materiālus sagatavoja: Dr.sc.eng. VILIS ZEIBOTS Msc. ANDRIS KALVE Materiālus koriģēja: ARMĪNS BUKAVS, Valsts darba inspekcija Datorsalikums: Jelgavas tipogrāfija Iespiests: Jelgavas tipogrāfija © LR Valsts darba inspekcija D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S 3 DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS PRIEKŠVĀRDS Šīsvadlīnijas ir viens no izglītojošajiem materiāliem un tās izstrādātas, ņemot vērāto, ka atsevišķās nozarēs dažās darbības sfērās līdz šim nav bijusi pietiekama kvalitatīva informācija, kas saistīta ar darba drošības, veselības aizsardzības un darba tie-sisko attiecību jomu. Šādu materiālu izdošana un izplatīšana rada papildus informētību un garantiju drošam darbam nodarbināto vidū. Pasaules prakse pierāda, ka sakārtotādarba vidēpieaug darba ražīgums, nodarbinātie strādāefektīvāk, samazinās nelaimes gadījumu un arodsaslimšanu skaits. Ražošanas procesu nav iespējams uzturēt pilnīgi bez riska faktoru ietekmes, un to kontrole un samazināšana ir katra darba devēja pienākums. Mūsdienu straujajos pārmaiņu laikos mainās arī darba vide – darbs kļūstarvien intensīvāks, prasa maksimālu uzmanību un koncentrēšanos, darba ap-joma samērošana ar cilvēka garīgajām un fiziskajām spējām, dažādu organizatorisko jautājumu risināša-nu. Tajāpašālaikājoprojām aktuālas ir tradicionālās darba aizsardzības problēmas – troksnis, vibrācija, elektromagnētiskie viļņi,putekļi, ķīmiskās vielas u.c. ietekmes faktori. Pilnvērtīga kontrole un riska faktoru samazināšana līdz pieļaujamajiem līmeņiem ir iespējama tikai tad, ja darba devēji, darba aizsardzības speciālisti, atbildīgās amatpersonas un nodarbinātie ir informēti par riska faktoru raksturu un spēj prognozēt to iespējamās sekas un veikt pasākumus to savlaicīgai novēršanai. Šīsvadlīnijas, kas izdotas ESF Nacionālās program-mas “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai” projekta “Darba drošības un darba tiesisko attiecību uzraudzības pilnveidošana” ietvaros, kļūspar vēl vienu instru-mentu, ar kura palīdzību tiks gūtas zināšanas, kuras atvieglos darba devējiem izveidot iespējami drošu un nekaitīgu darba vidi, kāarīsamazināt darba vides riska faktoru iedarbību līdz pieļaujamam līmenim. Jānis Bērziņš Valsts darba inspekcija Direktors DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS 4 D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S SATURS 1. Ievads 2. Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu 3. Prasības elektroiekārtu un elektroietaišu apkalpojošajam personālam 4. Telpu klasifikācija pēc to elektrobīstamības 5. Tehniskie pasākumi aizsardzībai pret elektriskās strāvas iedarbību 6. Elektrotehniskie mērījumi un to periodiskums 7. Elektroietaisēs lietojamie elektroaizsardzības līdzekļi 8. Prasības elektrometināšanas iekārtu tehniskajam aprīkojumam un ekspluatācijai 9. Elektrodrošības prasības sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās zonās 10. Tehniskie pasākumi elektrodrošības garantēšanai, veicot elektroiekārtu remontu un tehnisko apkopi 11. Organizatoriskie pasākumi elektrodrošības garantēšanai, strādājot elektroietaisēs 12. Pirmās palīdzība sniegšana cietušajiem no elektriskās strāvas iedarbības Pielikumi 1. Elektrodrošības instrukcija neelektriskajam personālam 2. Elektrodrošības kvalifikācijas grupas saskaņāar Latvijas energostandartu LEK 025 „Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs” 3. Elektrodrošības kvalifikācijas grupas piešķiršanas kārtība saskaņāar „Patērētāju elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas noteikumu” 4. izdevuma prasībām Informācijas avoti 1. Normatīvie akti 2. Interneta resursi 3. Literatūra Noderīgas adreses 5 5 8 10 11 16 18 23 24 29 31 33 36 38 38 39 39 39 40 D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S 5 DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS 1. IEVADS Vadlīnijās sniegtas ziņas par mūsdienās visvairāk izmantojamo enerģijas veidu – elektroenerģiju. Tā tiek ļoti plaši lietota, un fakts, ka tānav ne redzama, ne dzirdama, to bieži padara par nelaimes gadījumu cēloni. Ar elektroenerģiju saistītais risks attiecas praktiski uz visām personām un tāpēc ir nepieciešami skaidrojoši materiāli, lai samazinātu nelaimes gadījumu risku, strādājot ar elektrotehniskām iekārtām un darba rīkiem. Elektroietaišu atbilstības prasības nosaka Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 187 „Iekārtu elektrodrošības noteikumi”, kas reglamentē Eiropas Savienības tirgū piedāvāto elektropreču drošību, kāarīnosaka iekārtu atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību un tirgus uzraudzības institūcijas. Elektroietaišu apkalpojošāpersonāla darbu drošī-ba nav īpaši reglamentēta darba aizsardzības nor-matīvajos aktos. Atsevišķāselektrodrošības jomās trūkst kvalitatīvu skaidrojošu un informatīvu ma-teriālu, kas darba devējiem palīdzētu izveidot un uzturētefektīvu darba aizsardzības sistēmu. Darba aizsardzības normatīvajos aktos ir noteikts, ka darba devējs nodrošina, lai darba vietās, kur nodarbinātajiem var draudēt nopietnas un tiešas briesmas, nodarbinātie nekavējoties tiktu informēti par šīm briesmām, kāarīpar veiktajiem un veica-majiem darba aizsardzības pasākumiem šo briesmu novēršanai vai būtiskai ietekmes samazināšanai. Vadlīnijās sniegts informatīvs materiāls un skaid-rojumi par elektrodrošību un nepieciešamajiem teh-niskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem uz-ņēmumos, kas nav specializēti elektroietaišu montā-žas, remonta un tehniskās apkopes darbos un izman-to elektroiekārtas līdz 1000 V. Informatīvais materiāls paredzēts uzņēmumu vadī-tājiem un elektroiekārtu atbildīgajam personālam, lai varētu izveidot drošu un veselībai nekaitīgu dar-ba vidi, kas ievērojami samazinātu vai novērstu darba vides riska faktoru iedarbību. 2. ELEKTRISKĀS STRĀVAS IEDARBĪBA UZ CILVĒKA ORGANISMU Elektriskāstrāva nav redzama, tāpēc cilvēka maņu orgāni nevar just draudošās briesmas. Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organisma dzīvajiem audiem ir daudzpusīga un īpatnēja. Elektriskās strāvas iedarbība traumē negaidīti un atkarībā no strāvas stipruma, iedarbības ilguma un citiem faktoriem var rasties nepatīkamas izjūtas, apdegumi, samaņas zudums, krampji vai pat iestāties nāve. Uz visiem cilvēkiem elektriskāstrāva neiedarbojas vienādi. Iedarbību ietekmē cilvēka ķermeņa elektriskāpretestība, kas var mainīties atkarībāno cilvēka ādas mitruma, nervu sistēmas stāvokļa, noguruma un citiem faktoriem. Elektriskās strāvas iespējamāiedarbība uz cilvēka organismu Elektriskāstrāva, plūsdama caur cilvēka ķermeni, var iedarboties uz to: fizioloģiski; termiski; elektroķīmiski; mehāniski. Fizioloģiskāstrāvas iedarbība izpaužas kācilvēka dzīvības funkciju uzturošo procesu – elpošanas, sirdsdarbības un nervu sistēmas – darbības traucējumi. Strāvas iedarbība var izraisītarīmuskuļu krampjus un neatgriezeniskas izmaiņas šūnās un audos, tāpēc tie var atmirt. Termiskāstrāvas iedarbība izpaužas kācilvēka ķermeņa audu un dažādu orgānu apdegumi vai audu un kaulu pārogļošanās. Termiskāiedarbība var radīt asinsvadu, sirds, nervu, smadzeņu un citu orgānu sakaršanu un bojājumus, kas savukārt var izraisīt nopietnus organisma funkcionālus traucējumus. Elektroķīmiskā(elektrolītiskā) strāvas iedarbība izpaužas kāasiņu un citu organisma šķidrumu sa da-līšanās, kas rada fizioloģiskus traucējumus cilvēka organismā.Šajāgadījumābīstamākāir līdzstrāva. DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS 6 D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S Mehāniskāstrāvas iedarbība izpaužas kāādas, asinsvadu un nervu audu plīsumi, kāarīlocītavu mežģījumi un citi bojājumi, kurus izraisījusi elektriskāstrāva, plūstot caur cilvēka ķermeni un izraisot strauju krampjveida muskuļu saraušanos. Faktori, kas ietekmēbīstamības pakāpi Elektriskās strāvas iedarbības bīstamību uz cilvēka organismu nosaka: caurķermeni plūstošās strāvas stiprums; elektriskākontakta ilgums; ķermeņa pretestība; strāvas frekvence; strāvas spriegums; strāvas ceļšcilvēkaķermenī; kontakta virsmas lielums; ārējās vides faktori; cilvēkafizioloģiskais un psiholoģiskais stāvok-lis. Noteicošais elektriskākontakta bīstamības faktors ir caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas stiprums un iedarbības ilgums. Strāvas stiprums ir caur elektriskās strāvas vadītāju plūstošās strāvas daudzums, ko mēra ampēros (A). Elektriskās strāvas iedarbības bīstamības raksturošanai atkarībā no strāvas stipruma un iedarbības ilguma uz cilvēka organismu lieto trīs primāros kritērijus: sajūtamības strāva; satverošāstrāva; nāvējošāstrāva. Sajūtamības strāva ir mazākāsajūtamāstrāva iedarbībā, kas pārsniedz 30 sekundes. Sajūtamības strāva 50 Hz maiņstrāvai ir 0,6 līdz 1,5 mA, līdzstrāvai – no 5 līdz 7 mA. Sajūtamības strāva nevar izraisīt cilvēka organisma bojājumus, taču tās ilgstoša iedarbība var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību. Satverošāstrāva ir mazākais strāvas stiprums, kas rada muskuļu krampjus (satverošus) un sāpes, ja strāvas iedarbības ilgums ir no 1 līdz 30 sekundēm. Satverošās strāvas apakšējārobežvērtība ir tāds caurplūstošās strāvas lielums, kas neļauj cilvēkam pastāvīgi atbrīvoties no strāvu vadoša elementa. Satverošās strāvas apakšējārobeža 50 Hz maiņstrāvai ir no 5 līdz 25 mA, līdzstrāvai – no 50 līdz 80 mA. Nāvējošā strāva ir mazākais strāvas stiprums, kas rada sirds fibrilāciju un elpošanas paralīzi, ja iedarbības ilgums ir no 0,5 līdz 3 sekundēm. Nāvējošās strāvas zemākārobeža 50 Hz maiņstrāvai ir 100 mA, līdzstrāvai – 300 mA. Ilgstoša strāvas iedarbība strauji samazina organisma pretestību. Cilvēka organisma pretestība samazinās par 25%, ja caurplūstošāmaiņstrāva ir virs 6 mA un iedarbības ilgums ir lielāks par 30 sekundēm, bet, ja strāvas iedarbība sasniedz 90 sekundes, organisma pretestība samazinās par 70%. Cilvēka kopējāelektriskāpretestība var veidoties no vairākiem pretestības elementiem: kontakta pretestības; cilvēkaķermeņa pretestības; izvadpretestības. Kontakta pretestība ir atkarīga no materiāliem, kas sedz kontaktam pakļautās ķermeņa daļas. Šo pretestību var iegūt, lietojot piemērotus cimdus, drēbes u.c. Ja notiek tiešs kontakts ar ādu, šīs pretestības vērtība strauji samazinās. Cilvēka ķermeņa pretestība ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem. Galvenie no tiem ir ādas mit-ruma pakāpe, kontaktvirsmas lielums, kontakta spie-diens, spriegums, fizioloģiskais stāvoklis, epider-mas stingrība. Elektrodrošības aprēķinos pieņem, ka cilvēka ķermeņa pretestība ir 1000 Ω. D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S 7 DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Izvadpretestība atkarīga, piemēram, no apavu un grīdas segumu pretestības. Strāvas frekvence. Frekvence ir periodiska procesa atkārtošanās biežums, ko mēra hercos (Hz). 1 Hz vienlīdzīgs 1 periodam sekundē. Tehnikā lieto dažādas frekvences maiņstrāvas. Mājsaimniecībā un rūpniecībāizmanto maiņstrāvu ar frekvenci 50 Hz. Spriegumam līdz 500 V bīstamākāir 50 Hz maiņstrāva (spriegumam virs 500 V bīstamāku iedarbību izraisa līdzstrāva). Palielinot frekvenci, maiņstrāvas bīstamība spriegumam no 200 līdz 400 V vairākas reizes samazinās. Augstākāfrekvencē samazinās sirds kambaru fibrilācijas iespējamība, un pārsvaru gūst strāvas termiskie efekti. Maiņstrāvas frekvencei sasniedzot 500 Hz, bīstamība praktiski zūd, jo parādās „virsmas efekts”, kad strāva plūst tikai pa vadītāja virsmu. Strāvas spriegums ir potenciālu starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem. Spriegumu mēra voltos (V). Spriegums ir faktors, kas atkarībāno elektriskās ķēdes pretestības izraisa strāvas plūšanu cilvēka ķermenī.Augsts spriegums pats nav bīstams, taču bīstamība rodas, ja savienojumāar zemu pretestību tas ļauj ķermenīcirkulētstrāvai. Par drošu spriegumu tiek uzskatīts spriegums, kam cilvēka ķermenis var tikt pakļauts neierobežoti ilgi, neradot draudus cilvēka organismam. Sausāvidētas ir 50 V, mitrāvidē24 V un sevišķi bīstamāvidē– 12 V. Strāvas plūšana caur cilvēka ķermeni. Atkarībā no pieskaršanās veida, elektriskās strāva cilvēka ķermenīvar cirkulētpa dažādām trajektorijām: roka – roka; kāja – kāja; kreisāroka – kājas; labāroka – kājas; citas trajektorijas. Bīstamākās strāvas trajektorijas ir roka – roka, roka – kājas, kad strāvas ceļšiet caur sirdi, kas var izraisīt nāvi sirds kambaru fibrilācijas dēļ.Tāpat cilvēkam paaugstināti bīstama ir arīstrāvas plūšana caur plaušām, galvu un mugurkaula smadzenēm. Ārējāvide. Elektriskās strāvas iedarbības bīstamību uz cilvēka organismu pastiprina šādi ārējās vides faktori: paaugstināts relatīvais gaisa mitrums virs 75%; gaisa temperatūra pārsniedz +35oC; strāvu vadoši putekļi; ķīmiski aktīvu vielu tvaiki; strāvu vadošas grīdas, ar zemi savienotasēkumetāla konstrukcijas; pazemināts atmosfēras spiediens u.c. faktori. Cilvēka fizioloģiskais un psiholoģiskais stāvoklis nosaka strāvas iedarbības bīstamību. Fiziski nespē-cīgi cilvēki, kāarīcilvēki, kas slimo ar sirds, asins-rites, nervu sistēmas, plaušu un ādas slimībām ir daudz jutīgāki pret elektriskās strāvas iedarbību. Pastiprināti jutīgi ir arīnoguruši, alkoholu vai medi-cīniskos preparātus lietojuši cilvēki. Elektrotraumas Elektrotraumas ir cilvēka orgānu vai audu bojājumi un dzīvības funkciju traucējumi, ko izraisa elektriskās strāvas vai elektriskāloka iedarbība. Elektrotraumas izraisa elektroiekārtu normālas darbības traucējumi, cilvēka nepareiza rīcība, vai dabas parādība – zibens. Elektrotraumas iedala šādi: elektriskie triecieni; lokālās elektrotraumas; elektriskie triecieni un lokālās elektrotraumasvienlaikus. Elektriskais trieciens ir elektriskās strāvas kompleksa iedarbība uz cilvēka organismu, kā dēļrodas traucējumi cilvēka dzīvībai svarīgos procesos. Elektriskos triecienus nosacīti iedala 4 pakāpēs: I pakāpe – novērojama krampjaina muskuļusaraušanās bez samaņas zuduma; DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS 8 D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S II pakāpe – novērojama krampjaina muskuļusaraušanās ar samaņas zudumu; III pakāpe – novērojams samaņas zudums unrodas elpošanas vai sirdsdarbības traucējumi; IV pakāpe – iestājas klīniskānāve – apstājaselpošana un asinsrite (klīniskānāve var ilgt aptuveni 5 minūtes, šajālaikāvēlnav iestājušās neatgriezeniskas izmaiņas organismāun cilvēku vēlir iespējams atdzīvināt). Lokālās elektrotraumas ir cilvēka orgānu vai audu vietēja traumēšana. Biežākās lokālās elektrotraumas ir: apdegumi; elektriskās zīmes; ādas elektrometalizācija; mehāniskie bojājumi; acu traumas. Apdegumi rodas no tiešas elektriskās strāvas iedarbības, kas notiek, cietušajam saskaroties ar strāvu vadošām daļām.Ja spriegums ir virs 1000 V un cietušais atrodas nelielāattālumāno sprieguma avota, caur viņu var sākties elektriskāizlāde, kas sākumā notiek kā dzirksteļizlāde, vēlāk pāriet elektriskajālokāun var izraisītaudu pārogļošanos. Izšķir 4 elektriskāapdeguma pakāpes: I pakāpe –ādas apsārtums; II pakāpe – apdeguma tulznas; III pakāpe –ādas pārogļošanās; IV pakāpe – audu muskuļu un kaulu pārogļo-šanās. Elektriskās zīmes rodas, ja kādai ķermeņa daļai ir ciešs kontakts ar strāvu vadošām daļām. Strāvas iedarbības dēļuz ādas parādās dzeltenīgas tulznas ar cietu vidusdaļu un balti pelēku apmali. Elektriskās zīmes var būt ļoti bīstamas, ja skar audu dziļākos slāņus. Ādas elektrometalizācija rodas, ja elektriskās strāvas iedarbības dēļoti sīkas izkusušas metāla daļiņas vai tvaiki ietriecas ādā.Šādi bojātas ķermeņa vietas nokrāsojas metāla krāsā. Bīstamība atkarīga no bojātās virsmas lieluma. Mehāniskie bojājumi rodas elektriskās strāvas izraisītās krampjveida muskuļu saraušanās dēļun izpaužas kāādas, asinsvadu un nervu audu plīsumi, kāarīlocītavu bojājumi. Šādiem gadījumiem nav pieskaitāmas traumas, kas gūtas, cilvēkam krītot no augstuma pēc elektriskās strāvas iedarbības. Acu traumas rodas spilgtas elektriskāloka redzamās gaismas vai ultravioletāstarojuma iedarbības dēļ. Ultravioletie stari var radītstipru acu audu iekaisumu vai pat aklumu. PRASĪBAS ELEKTROIEKĀRTU UN 3. ELEKTROIETAIŠU APKALPOJOŠAJAM PERSONĀLAM Elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elek-troiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai. Elektroiekārta – jebkura iekārta elektroenerģijas ra-žošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam. Elektroietaises pēc elektrodrošības prasībām kla-sificē: elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1000 V; elektroietaisēs ar spriegumu virs 1000 V. Elektroietaises valdītājam ar rakstisku rīkojumu jā-nosaka atbildīgāpersona par elektrosaimniecību, kura nokārtojusi pārbaudi par elektrodrošības notei-kumu prasībām un saņēmusi apliecību par elektro-drošības grupas piešķiršanu. Atbildīgās personas par elektrosaimniecību pienā-kumos ietilpst: nodrošināt drošu, bezavāriju un ekonomiskuelektroietaises darbību; izstrādātun realizētpasākumus elektroenerģijasekonomijai; D A R B A A I Z S A R D Z ĪB A S V A D L ĪN I J A S 9 DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS izstrādātprofilaktisko apskašu un remonta darbagrafikus, kāarīnodrošinātto savlaicīgu izpildi; nodrošināt personāla apmācību, instruēšanu unzināšanu pārbaudi, kāarīattiecīgās elektrodro-šības grupas piešķiršanu; nodrošinātpersonālu ar nepieciešamajiem elek-troaizsardzības un ugunsdrošības līdzekļiem; nodrošinātelektroietaisi ar

Russian

значительно

Last Update: 2015-07-14
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Atver cauruli...

Russian

Открытие канала...

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Caurules

Russian

Рябь

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Caurules

Russian

Трубопровод

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Caurules - cita (GL) Name

Russian

Трубы II (GL) Name

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Cauruļu savienojumi

Russian

Муфты

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Ir reakcijas, kuras ir jāveic bez ūdens klātbūtnes. Lai to paveiktu, lieto sausēšanas cauruli. Tajā ir iepildītas speciālas higroskopiskas ķimikālijas, kas absorbē ūdeni no atmosfēras.

Russian

Существуют реакции, которые должны протекать в сухой атмосфере, без доступа влаги. Чтобы добиться этого, на практике используют осушительный патрон, содержащий гигроскопичный химикат, активно поглощающий влагу из атмосферы. Обычно осушительным патроном является хлоркальциевая трубка (содержит безводный хлорид кальция CaCl[ sub] 2 [/ sub]) или его наполняют силикагелем (высушенный гель, образующийся из пересыщенных растворов кремниевых кислот).

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Katoda stari ir elektronu straumes, kas ir novērojamas vakuma caurulēs. Piemēram, izsūknētas stikla caurules, kas ir aprīkotas ar vismaz diviem elekrodiem - katodu (negatīvs elektrods) un anodu (pozitīvs elektrods) - savienojumos, kas ir zināmas kā diode.

Russian

Катодные лучи — поток электронов, который можно наблюдать в вакуумных трубах, то есть запаянных стеклянных трубах с вакуумным пространством, у которых есть по крайней мере два электрода: катод (отрицательный электрод) и анод (положительный электрод) в конфигурации, известной как диод.

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Vienādas caurules

Russian

Одинаковые фигуры

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Šļirce sastāv no divām daļām - stikla caurules un spiednes. Abas parasti ir gatavotas no stikla. Gāze ieplūst stikla caurulē. Tā kā šļirce ir aizvērta sistēma, tad spiedei pārvietojas ārpus caurules. To var pielietot reakcijas tilpumu mērīšanai.

Russian

Насос состоит из двух частей: стеклянного цилиндра и поршня. Обычно обе части делают из стекла. Помпа может быть использована для измерения полученного объёма продуктов реакции.

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Latvian

Ūdens strūklas sūknim ir divas ieejošās caurules un viena izejošā, un tas sastāv no divām caurulēm, kas atrodas viena otrā. Sākot sūknēt ūdeni, strūkla zem pilna spiediena pa sprauslu iešaujas mazliet lielākajā caurulē. Tādā veidā ūdens strūkla aiznes gaisu no otrās ieejas. To izraisa negatīvais spiediens plūstošajā šķidrumā, tādējādi tā ir hidrodinamiskā paradoksa izmantošana. Šis likums saka, ka objekti, kas ir tuvumā plūstošam šķidrumam, tiecas tam tuvāk nevis tiek atstumti.

Russian

Водоструйный насос имеет два входящих и один выходящий патрубок и, в принципе, состоит из двух трубок, одна из которых, находится внутри другой. При поступлении воды во входной патрубок она под полным давлением вылетает в виде струи из узкого носика в немного большую трубку. Благодаря этому, струя воды увлекает за собой воздух или жидкость из второго входа. Этот эффект вызван возникающим отрицательным давлением в перемещающейся жидкости. Таким образом, водоструйный насос работает на явлении гидродинамического эффекта, при котором объекты, расположенные близко от быстро перемещающейся жидкости, втягиваются в неё, а не отбрасываются.

Last Update: 2011-10-23
Usage Frequency: 1
Quality:

Reference: Anonymous

Get a better translation with
4,401,923,520 human contributions

Users are now asking for help:



We use cookies to enhance your experience. By continuing to visit this site you agree to our use of cookies. Learn more. OK