Usted buscó: valutakurspolitik (Danés - Letón)

1 tilsvarende anvendelse på den pågældende medlemsstats valutakurspolitik .
no trešā posma sākuma un tikmēr , kamēr kādai dalībvalstij ir piešķirts izņēmuma statuss , 1 . punktu analogi piemēro šīs dalībvalsts valūtas maiņas kursa politikai .

fortsat føre en forsigtig pengepolitik sammen med en passende valutakurspolitik.
saglabāt piesardzīgu monetārās politikas virzību, atbalstot to ar atbilstīgu valūtas kursa politiku.

der er derudover blevet konstateret uforenelige bestemmelserne i loven om valutakurspolitik.
turklāt neatbilstības ir atklātas arī likumā par valūtas maiņas kursa politiku.

hver medlemsstat med dispensation behandler sin valutakurspolitik som et spørgsmål affælles interesse.
1.savienība palīdz nodrošināt augstu nodarbinātību, rosinot dalībvalstusadarbību un atbalstot, kāarīvajadzības gadījumāpapildinot to rīcību. to īstenojot, tiekrespektēta dalībvalstu kompetence.

hver medlemsstat med dispensation behandler sin valutakurspolitik som et spørgsmål af fælles interesse.
ja komisija pēc 2. punktā minētās apspriešanās atzīst savienības rīcību par vēlamu, tā apspriež ar sociālajiem partneriem paredzētā priekšlikuma saturu.

indtil indledningen af tredje fase behandler hver medlemsstat sin valutakurspolitik som et spørgsmål af fælles interesse.
līdz trešā posma sākumam visām dalībvalstīm to valūtas maiņas kursa politika ir kopējas ieinteresētības jautājums.

december 2003- styrelsesrådet for den europæiske centralbanks holdning til spørgsmål i relation til tiltrædelseslandenes valutakurspolitik
decembrī- eiropas centrālās bankas padomes politikasnostāja valūtas maiņas kursa jautājumos attiecībā uz pievienošanāsvalstīm 2003.

december 2003 om styrelsesrådet for den europæiske centralbanks holdning til spørgsmål i relation til tiltrædelseslandenes valutakurspolitik).
arī « ecb padomes politikas nostāju valūtas maiņas kursa jautājumos attiecībā uz pievienoš anās valstīm », kas publicēta 2003.

december 2003 om styrelsesrådet for den europæiske centralbanks holdning til spørgsmål i relation til tiltrædelseslandenes valutakurspolitik). toppen af siden
arī « ecb padomes politikas nostāju valūtas maiņas kursa jautājumos attiecībā uz pievienoš anās valstīm », kas publicēta 2003.

i forbindelse med indførelsen af euroenskal en sådan lovgivning dog afspejle, at ansvaret for euroområdets valutakurspolitik er overført til fællesskabsniveau i overensstemmelsemed traktatens artikel 111.
vērtējot citasārējā sektora norises, pēdējos astoņos gadospastāvīgi bijis negatīvs valsts apvienotā tekošāun kapitāla konta saldo, reizēm pat liels (vairāknekā 5% no ikp).

endvidere er hver medlemsstat i henhold til artikel 124 i traktaten om oprettelse af det europæiske fællesskab forpligtet til at behandle sin valutakurspolitik som et spørgsmål af fælles interesse;
turklāt saskaņā ar eiropas kopienas dibināšanas līguma 124. pantu katrai dalībvalstij ir pienākums savu valūtas kursa politiku noteikt ievērojot kopējās intereses;

særlig i serbien: fastholde en forsigtig pengepolitik med opbakning i en passende valutakurspolitik og indføre mere effektive pengepolitiske instrumenter til en bedre målretning af de monetære aggregater.
jo īpaši serbijā: turpināt īstenot apdomīgu monetāro politiku, to atbalstot ar atbilstīgu valūtas maiņas kursa politiku, un izveidot efektīvākus monetārās politikas instrumentus, lai uzlabotu monetāro rādītāju plānošanu.

selv om de nationale centralbanker forvalter deres egen valutareserve uafhængigt, skal deres operationer på valutamarkedet over en vis beløbsgrænse godkendes af ecb for at sikre overensstemmelse med eurosystemets penge- og valutakurspolitik.
lai gan ncb neatkarīgi pārvalda savas ārējās rezerves, tomēr to darbības valūtas tirgū, pārsniedzot noteiktu robežu, jāsaskaņo ar ecb, lai nodroš inātu to saskaņotību ar eurosistēmas valūtas kursa un monetāro politiku.

de kan dog ikke erstatte to års deltagelse i erm2 ( se spørgsmål 4 og styrelsesrådets dokument af 18 . december 2003 om styrelsesrådet for ecbs holdning til spørgsmål i relation til tiltrædelseslandenes valutakurspolitik ) .
4 . jautājumu un « ecb padomes politikas nostāju valūtas maiņas kursa jautājumos attiecībā uz pievieno š anās valstīm » , kas publicēta 2003 .

angive, at det pågældende medlem af eurosystemet kan stille kunderne forslag med hensyn til tidspunktet for og udførelsen af en transaktion for at undgå, at den kommer i konflikt med eurosystemets pengepolitik og valutakurspolitik, og at medlemmet ikke er ansvarlig for de konsekvenser, disse forslag måtte have for kunden
norāda uz to, ka eirosistēmas dalībnieks var ieteikt klientiem to, kad un kā veikt norēķinus, lai izvairītos no konfliktiem ar eirosistēmas monetāro un valūtas kursa politiku, un ka šis dalībnieks neatbild par sekām, ko šādi ieteikumi var radīt klientam;

--- samarbejde om valutakurspolitikken kan udbygges yderligere, for eksempel ved at tillade snævrere valutakursrelationer mellem euroen og de deltagende ikke-euro-valutaer, hvor og i det omfang sådanne snævrere relationer er hensigtsmæssige i lyset af fremskridt i konvergensudviklingen.
--- sadarbību valūtas kursu politikā var vēl vairāk nostiprināt, atļaujot, piemēram, ciešāku eiro un iesaistīto ārpus eiro zonas valūtu kursa sasaisti, ja tas ir iespējams, ņemot vērā progresu konverģences jomā.