検索ワード: koulutuspolitiikan (フィンランド語 - ラトビア語)

koulutuspolitiikan päättäjät, tutkijat
izglītības politikas veidotāji un pētnieki

sisäisen koulutuspolitiikan kehittäminen saatetaan päätökseen vuonna 2007.
darbinieku bērniem ir nodrošināta piekļuve arī eiropas skolai.

iacm on laatinut koulutuspolitiikan, ja vastaava koulutusohjelma on käynnissä.
ir izveidota iacm mācību politika, un šobrīd tiek izstrādāta attiecīgā mācību programma.

joitakin toimia on toteutettu kilpailupolitiikan, aktiivisen työmarkkinapolitiikan ja koulutuspolitiikan aloilla.
konkurences politikā, aktīvā darba tirgus politikā un izglītības politikā minētie ieteikumi ir ievēroti daļēji.

koulutuspolitiikan tiiviimpi lähentäminen on unionissa tärkeää. komissaari ján figel’ kuvailee sitä
ciešāka integrācija izglītības politikā spēlē svarīgu lomu es, kā to atzīst komisārs jans figels (ján figel’):

2.16 korostaa koulutuspolitiikan tehtäviä demokraattisen yhteiskunnan peruspilarina ja inhimillisten voimavarojen kehittäjänä.
2.16 vērš uzmanību uz izglītības un apmācību politikas lomu demokrātiskas sabiedrības un cilvēkresursu attīstības procesā;

-kielellinen perintö voidaan säilyttää paikallisella ja kansallisella tasolla laaditun koulutuspolitiikan avulla.
-valodas mantojuma saglabāšanai nepieciešams īstenot izglītības politiku, kas izstrādāta gan vietējā, gan attiecīgās valsts līmenī;

hanke edistää sekä kulttuurialan (erityisesti teatteritaiteen) opetuksen strategioita että yleisen koulutuspolitiikan tavoitteita.
• lietotājdraudzīgā ērtā formātā pasniegti pētījuma rezultāti ar nosaukumu ”režisors, scenogrāfs – kostīmu mākslinieks, gaismu mākslinieks skatuves mākslā… starp senām zināšanām un jauniem plašsaziņas līdzekļiem“;

useimmat niistä tekijöistä, jotka vaikeuttavat maahanmuuttajaoppilaiden menestymistä koulujärjestelmässä ja siirtymistä työmarkkinoille, kuuluvat koulutuspolitiikan alaan.
mācīšanās parastajā mācību laikā, ietver atsevišķas nodarbības, kurās skolēni tiek izņemti no parastajām mācību klasēm uz dažām izglītošanas stundām.

rahoitus- ja henkilöstöresurssien hallintaa on parannettu (budjettirakenteen uudistaminen, henkilöstön arviointia koskevat sisäiset säännöt ja koulutuspolitiikan laatiminen).
ir uzlabota finanšu un cilvēkresursu pārvaldība (budžeta struktūras atjaunošana, personāla izvērtēšanas iekšējie noteikumi un mācību politikas izstrāde).

2.10 pitää tärkeänä varmistaa, että uudistamisohjelman laatiminen nähdään yhteydessä koheesio-ja sosiaalirahastojen tavoitteisiin, sosiaalisen osallisuuden suunnitelmiin ja yhteisön koulutuspolitiikan prosesseihin.
2.10 uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai reformu programmas sagatavošana tiktu vērtēta kohēzijas un sociālā fonda, sociālās integrācijas programmu un kopienas apmācības politikas īstenošanas procesa mērķu kontekstā,

2.12 toistaa esityksensä, että komission tulisi laatia nykyisten sekä tarvittaessa uusien ohjelmien osaksi sellainen tukistrategia, jolla täydennetään sosiaalialan, yhdyskuntasuunnittelun ja koulutuspolitiikan toimia kansalaisten osallistumisen edistämiseksi ja yhteisöhengen luomiseksi.
2.12 atkārto savu ieteikumu, ka eiropas komisijai jāizveido atbalsta stratēģija esošajās programmās un, vajadzības gadījumā, jaunās programmās, lai papildinātu sociālās, pilsētplānošanas, izglītības un apmācību politikas iniciatīvas un vairotu sabiedrības līdzdalību un kopienas apziņu;

9) politiikat on suunniteltava monialaisesta lähtökohdasta, jossa yhdistetään ehkäisevät toimet, turvatoimet, sosiaali-ja koulutuspolitiikan tukitoimet sekä alueellinen kumppanuus, jossa paikallisviranomaisilla on avainrooli,
9) politikai ir jābūt multidisciplinārai: noziegumu novēršanai un drošības pasākumiem ir jāiet rokrokā ar atbalstošu sociālu un izglītības politiku un partnerībām ar spēlētājiem uz vietas, kurās vietējām varas iestādēm tiek dota izšķiroša loma;

3. koulutuspolitiikkoihin olisi myös omaksuttava kaukonäköinen lähestymistapa, jotta yhteiskunnan ja talouden taito-, pätevyys-ja ammatilliset tarpeet voidaan ennakoida.
3. izglītības un mācību politikā būtu jāizmanto arī pieeja ar skatu nākotnē, paredzot, kādas prasmes, zināšanas un profesionālās vajadzības sabiedrība un ekonomika izvirzīs nākotnē;