検索ワード: noplūdušajās (ラトビア語 - エストニア語)

4.2.5 ugunsdzēsības putas. fluorētas virsmas aktīvas vielas ilgus gadus lietoja īpašās ugunsdzēsības putās. pfos ir lielā mērā aizstāti jaunajās putās, ko ražoja, lai nomainītu krājumus, ko pašlaik izmanto ugunsdzēsībā, vai nodrošinātu krājumus jaunām konstrukcijām, lidostām, naftas pārstrādes uzņēmumiem un ķīmiskajām rūpnīcām, jūras kuģiem un glabātuvēm. tomēr vēl nav pilnībā novērtēta šo alternatīvo produktu ietekme uz veselību un vidi. visas putas ir jāpārdod ar 15-20 gadu garantiju, jo ideālā gadījumā tās nekad neizmanto. joprojām pastāv nozīmīgi pfos putu krājumi, un galvenais jautājums ir šo krājumu likvidēšana. virsmas aktīvajiem aģentiem ir jāļauj putām uz ūdens bāzes ātri izplūst pa degošu ogļūdeņražu virsmu, tādējādi apturot skābekļa pieplūdi un novēršot degšanas izplatīšanos, bet šīs putas nedrīkst sūkties zem degošā slāņa. gan virsmas aktīvajām vielām, gan putām ir jābūt stabilām pie intensīviem lietošanas nosacījumiem, un abām ir jābūt izturīgām pret oksidēšanos. putu darbības standartus dažādu ugunsgrēku gadījumos nosaka valsts un starptautiskās iestādes. krājumus ar 3% un 6% koncentrātiem uzglabā centrālajās noliktavās nosūtīšanai un atšķaidīšanai vietā, kur notiek ugunsgrēks. var būt nepieciešami lieli daudzumi, un atkritumu likvidēšanas problēmas sakarā ar noplūdi pēc ugunsgrēka var būt ievērojamas. noplūdušajās vielās nenovēršami ir sadegušie produkti, blakusprodukti pēc nekontrolētas oglekļa degšanas zemā temperatūrā (poliaromātiskie ogļūdeņraži un dioksīni), kā arī putu sastāvdaļas. piemēram, pēc nesenā ugunsgrēka noliktavā bansfīldā (buncefield) apvienotajā karalistē palika 20 miljoni litru piesārņotu atkritumu. vienīgā drošā metode ir sadedzināšana augstā temperatūrā, bet tā ir neefektīva un dārga, ja materiālā galvenokārt ir ūdens. tādēļ ir grūti noteikt gada emisijas vidē, kas ir atkarīgas no ugunsgrēku skaita, katra ugunsgrēka apmēriem un apstākļiem, kā arī visvairāk no tā, kādā mērā noplūdi izdodas norobežot. scher minēja gada noplūdi eiropas savienībā zem 600 kg un atzīmēja, ka čie dati var būt pārspīlēti. eesk piekrīt scher, ka esošos putu koncentrātu krājumus nevajadzētu sadedzināt, pirms nav pilnībā novērtēti aizstājēji. eesk tādēļ iesaka nepieciešamos ietekmes un riska novērtējumus sākt pēc iespējas ātri un atlikušās putas uz pfos bāzes izmantot tikai gadījumā, kad tas ir ļoti būtiski laba rezultāta sasniegšanai un kad piesārņoto noplūdi var norobežot. komisijai vajadzētu sadarboties ar attiecīgo rūpniecības nozari un valstu kompetentām iestādēm, lai nodrošinātu attiecīgus likvidēšanas ceļus lieliem atkritumu daudzumiem. tā kā ir daudz neskaidrību, eesk uzskata, ka nav pamata noteikt termiņu šīs atkāpes atcelšanai, bet ir pamats pēc iespējas ātri risināt atklātos jautājumus.
4.2.5 tuletõrje vahtkustutid. fluoritud pindaktiivseid aineid on aastaid kasutatud spetsiifilistes tuletõrje vahtkustutites. uutes vahtkustutites, mida kasutatakse tulekahjude kustutamiseks või millega varustatakse uusi projekte, lennujaamu, naftatöötlemistehaseid ja keemiatehaseid, laevu ja hoidlaid, on pfosidega seotud ained suurel määral asendatud. ometi ei ole nende alternatiivsete toodete mõju tervisele ja keskkonnale veel täielikult hinnatud. kõigil müügil olevatel vahtkustutitel peab olema 15–20 aastane garantii, sest loodetavasti ei pea neid kunagi kasutama. seega leidub veel pfose sisaldavate vahtkustutite suuri varusid ning nende varude kõrvaldamine on nüüd võtmeküsimus. pindaktiivsed ained peavad võimaldama veepõhistel kustutusvahtudel põlevate süsivesinikkude pinnal kiiresti liikuda, mitte nende alla vajuda, selleks et lõigata ära hapnikuvarustus ja vältida tagasipõlemist. nii pindaktiivsed ained kui vahtkustutid peavad äärmuslikes kasutustingimustes olema stabiilsed ja oksüdeerumiskindlad. vahtkustutite standardid erinevateks tulekahjustsenaariumiteks määratlevad riiklikud ja rahvusvahelised asutused. 3–6% kontsentratsiooniga kustutusvahtude varusid hoitakse keskdepoodes, kust neid tulekahju korral välja jagatakse ja koha peal lahjendatakse. vaja võib minna suuri koguseid ning tulekahjujärgsete jäätmete äravoolu kõrvaldamise probleemid võivad olla märkimisväärsed. Äravool on igal juhul saastatud tules olnud toodete, süsiniku madalatemperatuurilisel kontrollimatul põlemisel tekkinud kõrvalsaaduste (polüaromaatsed süsivesinikud ja dioksiinid) ja kustutusvahu komponentide poolt. näiteks jäi buncefieldis inglismaal ühes hoidlas toimunud hiljutise tulekahju tagajärjel järgi 20 miljonit liitrit saastatud jäätmeid. kõrgel temperatuuril põlemine on ainuke kindel lahendus, aga see ei ole tõhus ja on kallis, kui peamiseks materjaliks on vesi. seetõttu on raske kindlaks teha keskkonda paiskuvate heitmete maht aastas, sest see sõltub tulekahjude arvust, ulatusest ja tingimustest ning eriti sellest, mil määral on äravoolu võimalik hoida kaitsebarjääri taga. scheri andmetel on elis heitmete maht aastas alla 600 kg, kusjuures scheri arvates võib tegelik maht väiksem olla. komitee nõustub scheriga selles, et olemasolevaid pfosidel põhinevaid kontsentreeritud kustutusvahtusid ei tohiks ära põletada enne, kui alternatiivid hindamine on lõpule viidud. seega soovitab komitee võimalikult kiiresti teostada vajalikud mõju-ja riskihinnangud ning kasutada pfosidel põhinevaid vahtkustuteid ainult juhul, kui see on vajalik tõhusaks kustutuseks ja kui äravoolu saab piirata kaitsebarjääriga. komisjon peaks tegema koostööd asjaomase sektoriga ja pädevate riiklike asutustega, et tagada nõuetekohased jäätmete kõrvaldamise süsteemid suurtele jäätmekogustele. arvestades paljude lahendamata küsimustega, arvab komitee, et ei ole mõtet seada kõnealuse erandi lõpetamiseks ajapiirangut, vaid püüda lahendada igat olulist küsimust võimalikult kiiresti.