검색어: skriftkloge (덴마크어 - 라트비아어)

på mose stol sidde de skriftkloge og farisæerne.
sacīdams: rakstu mācītāji un farizeji nosēdušies mozus krēslā.

men ypperstepræsterne og de skriftkloge stode og anklagede ham heftigt.
bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi viņu apsūdzēja.

da kommer der fra jerusalem farisæere og skriftkloge til jesus og sige:
tad rakstu mācītāji un farizeji no jeruzalemes nāca pie viņa un sacīja:

thi han lærte dem som en, der havde myndighed, og ikke som deres skriftkloge.
jo viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji un farizeji.

"ligeså spottede ypperstepræsterne tillige med de skriftkloge og de Ældste og sagde:
tāpat augstie priesteri ar rakstu mācītājiem un vecākie izsmiedami sacīja:

og farisæerne og nogle af de skriftkloge, som vare komne fra jerusalem, samle sig om ham.
un pie viņa sapulcējās farizeji un daži no jeruzalemes atnākušie rakstu mācītāji.

men det skete dagen derefter, at deres rådsherrer og Ældste og skriftkloge forsamlede sig i jerusalem,
bet nākošajā dienā notika, ka jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji,

og da de kom til disciplene, så de en stor skare omkring dem og skriftkloge, som tvistedes med dem.
un tiklīdz visi ļaudis ieraudzīja jēzu, tie brīnījās un nobijās, un pieskrējuši sveicināja viņu.

men de skriftkloge og farisæerne føre en kvinde til ham, greben i hor, og stille hende frem i midten.
te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši,

og de førte jesus hen til ypperstepræsten; og alle ypperstepræsterne og de Ældste og de skriftkloge komme sammen hos ham.
un viņi atveda jēzu pie augstā priestera; un tur sapulcējās visi priesteri un rakstu mācītāji, un vecākie.

men de, som havde grebet jesus, førte ham hen til ypperstepræsten kajfas, hvor de skriftkloge og de Ældste vare forsamlede.
bet tie, kas jēzu saņēma, noveda viņu pie augstā priestera kaifas, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecākie.

men de skriftkloge og farisæerne toge vare på ham, om han vilde helbrede på sabbaten, for at de kunde finde noget at anklage ham for.
bet rakstu mācītāji un farizeji novēroja, vai viņš sabatā nedziedinās, lai rastu apsūdzību pret viņu.

men to dage derefter var det påske og de usyrede brøds højtid. og ypperstepræsterne og de skriftkloge søgte, hvorledes de med list kunde gribe og ihjelslå ham.
bet pēc divām dienām bija lieldienas un neraudzētās maizes svētki; un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā viņu viltīgi apcietināt un nonāvēt.

"se, vi drage op til jerusalem, og menneskesønnen skal overgives til ypperstepræsterne og de skriftkloge; og de skulle dømme ham til døden
lūk, mēs aizejam uz jeruzalemi, un cilvēka dēlu nodos augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie viņu notiesās uz nāvi.

da svarede nogle af de skriftkloge og farisæerne ham og sagde: "mester! vi ønske at se et tegn at dig."
tad daži rakstu mācītāji un farizeji atbildēja viņam, sacīdami: mācītāj, mēs vēlamies no tevis redzēt brīnumu!

idet han sagde: "menneskesønnen skal lide meget og forkastes af de Ældste og ypperstepræsterne og de skriftkloge og ihjelslås og oprejses på den tredje dag."
sacīdams: cilvēka dēlam vajadzēs daudz ciest, un vecākie, un augstie priesteri, un rakstu mācītāji viņu atmetīs un nogalinās, bet trešajā dienā viņš celsies augšām.

"se, vi drage op til jerusalem, og menneskesønnen skal overgives til ypperstepræsterne og de skriftkloge, og de skulle dømme ham til døden og overgive ham til hedningerne;
jo, lūk, mēs ejam uz jeruzalemi, un cilvēka dēls tiks nodots augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecākajiem; un tie viņu notiesās nāvē un nodos pagāniem;

derfor se, jeg sender til eder profeter og vise og skriftkloge; nogle af dem skulle i slå ihjel og korsfæste, og nogle af dem skulle i hudstryge i, eders synagoger og forfølge fra stad til stad,
lūk, tāpēc es sūtu praviešus un gudros, un rakstu mācītājus; un dažus no viņiem jūs nogalināsiet un sitīsiet krustā, un dažus šaustīsiet savās sinagogās un vajāsiet no vienas pilsētas uz otru,

og de skriftkloge og farisæerne begyndte at tænke således ved sig selv: "hvem er denne, som taler gudsbespottelser? hvem kan forlade synder, uden gud alene?"
un rakstu mācītāji un farizeji sāka domāt, sacīdami: kas viņš ir, kas runā zaimus? kas var grēkus piedot, ja ne dievs?

hvor er der en viis? hvor er der en skriftklog? hvor er der en ordkæmper al denne verden? har gud ikke gjort verdens visdom til dårskab?
kur ir gudrais? kur rakstu mācītājs? kur šīs pasaules pētnieks? vai dievs nav šīs pasaules gudrību pārvērtis neprātībā?