검색어: ühtekuuluvustunnet (에스토니아어 - 라트비아어)

samal ajal aitab tugev tervishoiusüsteem tugevdada ka sotsiaalset ühtekuuluvustunnet.
visiempieejama veselības aprūpes sistēma ir lielākaissasniegums.

peale selle parandas suurenenud kultuuritegevuste hulk sotsiaalset sidusust ja ühtekuuluvustunnet.
turklāt kultūras pasākumi uzlaboja sociālo vieno-tību un piederības sajūtu.

see aga toetab linna kuvandit ning kohaliku elanikkonna uhkus- ja ühtekuuluvustunnet.
Šādā veidā uzlabojas pilsētas kopējais tēls, vietējo iedzīvotāju lepnums par savu pilsētu un identitātes izjūta.

euroopat hõlmav tihe „kangas”, mis tugevdaks ühtekuuluvustunnet, säilitades samas igaühe identiteedi.
Šajā ziņojumā mēs necentāmies uzskaitīt pasākumus, kuri veicami, lai īstenotu mūsu ierosināto darbības virzienu.

kodanikuaktiivsuse algatused ja haridus kohustusliku koolihariduse osana julgustavad kasutama kodakondsusega kaasnevaid õigusi ja täitma sellega kaasnevaid kohustusi, mis toetab ühtekuuluvustunnet mitmekesises ühiskonnas.
izglītošanu par pilsonību obligātās izglītības programmās var uzskatīt par aktīva pilsoniskuma sākumpunktu daudzveidīgā sabiedrībā.

35 aasta pärast, 1985. aastal, otsustasid eli juhid hakata korraldama euroopa päeva, tähistades euroopa ühtekuuluvustunnet ja kodanikuõigusi iga aasta 9. mail.
35 gadus vēlāk, 1985. gadā, eiropas savienības līderi nolēma radīt“eiropas dienu”, lai katru gadu 9. maijā svinētu eiropas iedzīvotāju kopības un pilsoniskās vienotības svētkus.

eli kodanikud õpivad järjest enam üksteist tundma,suurendades ühtekuuluvustunnet eurooplastena,kuigi kõik ei ole eli suhtes ühtmoodi entusiastlikultmeelestatud. paljud veedavad puhkuse mõnes teises euroopa riigis ning üha rohkem inimesi läheb õppimaja tööle välismaale tänu vabale liikumisele euroopa liidus.
es pilsoņi arvien labāk iepazīst cits citu, viņiemveidojas eiropeiskas kopības apziņa,lai arī pašu eiropas savienību ne visi ar entuziasmu atbalsta.daudzi atvaļinājumus pavada citā eiropas valstī, un,tā kā eiropas savienībā ir pārvietošanās brīvība,arvien vairāk cilvēku dodas mācīties vai strādāt uzārzemēm.

-linnad peavad läbi tulevikku suunatud kultuuripoliitika edendama elavat kultuuri, mis toetub ühest küljest selliste asutuste olemasolule nagu kultuuri-ja teaduskeskused, muuseumid ja raamatukogud ning teisalt kultuurilise, ajaloolise ja arhitektuurilise pärandi säilitamisele. need kultuuritegevuse programmiga seonduvad võimalused (sealhulgas noortele suunatud) muudavad linnad ligitõmbavamaks nii elanike, ettevõtete ja töötajate (eriti liikuvate ja kõrge kvalifikatsiooniga töötajate) kui ka külastajate jaoks. see aga toetab linna kuvandit ning kohaliku elanikkonna uhkus-ja ühtekuuluvustunnet. veelgi enam, kultuur ja kultuuriturism on kiirelt kasvavad valdkonnad.
-Īstenojot noturīgu kultūras politiku, pilsētām ir jāatbalsta dzīvā kultūra, kas pamatojas uz tādiem nodrošinājumiem kā kultūras un zinātniskie centri, muzeji, bibliotēkas, kā arī ir jāsekmē vēsturiskā kultūras mantojuma saglabāšana arhitektūras jomā. Šāds nodrošinājums savienojumā ar kultūras pasākumu programmu, tostarp tādu programmu, kuras mērķauditorija ir jaunieši, padara pilsētas piesaistošākas gan iedzīvotājiem, uzņēmumiem, darbiniekiem, jo īpaši mobiliem un augsti kvalificētiem darbiniekiem, gan arī pilsētas viesiem. Šādā veidā uzlabojas pilsētas kopējais tēls, vietējo iedzīvotāju lepnums par savu pilsētu un identitātes izjūta. turklāt kultūras un kultūras tūrisma nozares pašas par sevi ir strauji augošas nozares.