검색어: ekspordikontrollisüsteemi (에스토니아어 - 라트비아어)

luues tõhusa siseriikliku ekspordikontrollisüsteemi nii massihävitusrelvadega seotud kaupade transiidi kui ka ekspordi kontrollimiseks, sealhulgas massihävitusrelvadega seotud kahese kasutusega tehnoloogiate lõppkasutuse jälgimiseks, ning kehtestades ekspordikontrolli eeskirjade rikkumise eest tõhusad karistused;
ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar mii saistītu produktu eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar mii, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem;

570 -ettepaneku üksikasjalik selgitus i jaotis: ÜldsÄtted uus tekst hõlmab ülesannete iseloomustust, kus kirjeldatakse tolliametite rolli ja eesmärke ning määratakse kindlaks, et tollialased õigusaktid sisaldavad tollitariifistikku; viimane oli puudus eelmisest tolliseadustikust ja see viga oli vaja parandada. võetakse kasutusele elektroonilised deklaratsioonid ja tolliametite vaheline elektrooniline andmevahetus, arvestades täiel määral andmekaitsesätteid, ning luuakse õiguslik alus vabatahtlikule täiendavale andmevahetusele ettevõtjate ja tolliasutuste vahel. esindajaid käsitlevaid eeskirju on muudetud nii, et varasemad piirangud on välja jäetud, kuna need ei olnud kooskõlas elektroonilise töökeskkonna ega ühtse turu põhimõtetega. selline muutmine vastab ka üldisele lähenemisviisile, mille kohaselt kõik õigused riiklike erisätete rakendamiseks on tolliseadustikust välja jäetud, välja arvatud juhul, kui need käivad tollikontrolli korraldamise kohta. nõukogu määrusega (emÜ) nr 648/2005 tolliseadustikku lülitatud volitatud ettevõtja programmi raamistikku laiendatakse. tolliseadustiku sätted on kooskõlas põhiõiguste hartaga, mille kohaselt on igal isikul õigus ärakuulamisele, enne kui teda kahjustada võiv otsus vastu võetakse, nimetatud õigus hõlmab ka otsuseid, mis käsitlevad tollivormistusjärgset sissenõudmist ning tagasimaksmise ja vähendamise taotluste tagasilükkamist. on selgeks tehtud, et mitmed isikud võivad taotleda enda kohta otsust ja olla sellega hõlmatud ning et otsused kehtivad kogu ühenduses, kui ei ole ette nähtud teisiti, ning et otsuseid käsitlevaid eeskirju kohaldatakse ka siis, kui apellatsioonikaebust käsitlevad tolliasutused. samuti lisatakse tolliseadustikku põhimõte, mille kohaselt igal inimesel on õigus olla ära kuulatud enne tema huve kahjustada võiva üksikmeetme võtmist. ettepanekus nähakse ette, et liikmesriigid rakendavad rikkumiste korral tõhusaid, proportsionaalseid ja hoiatavaid tollisanktsioone. selleks, et kindlustada ühtsus siseturul, tehakse nõukogule ja euroopa parlamendile hiljem ettepanek ühenduse tollieeskirjade rikkumiste eest määratavate karistuste ühise raamistiku kohta. tollikontrolli ja -formaalsusi käsitlevate erandite lülitamine käesolevasse peatükki võimaldab kehtetuks tunnistada nõukogu 19. detsembri 1991. aasta määruse (emÜ) nr 3925/91. kõik olukorrad, kus tolliametid võivad tasu või lõive sisse nõuda, on koondatud ühte artiklisse varasema mitme asemel. maksud tasumise edasilükkamise võimaldamise eest on tühistatud. raha konverteerimist käsitlevad sätted on konsolideeritud ja viidu vastavusse määrusega (emÜ, euratom) nr 1182/71; üksikasjalikud eeskirjad tuleb nüüd kehtestada tolliseadustiku rakendussätetega. ii jaotis: tegurid, mille alusel kohaldatakse impordi-vÕi eksporditollimaksu ja muid kaubavahetuse suhtes ettenÄhtud meetmeid uued sätted on viidud vastavusse 1994. aastal marrakešis sõlmitud päritolureeglite lepingu artikliga 3. see võimaldab pärast rahvusvahelise ühtlustamise lõpuleviimist inkorporeerida uued päritolureeglid tolliseadustiku rakendussätetesse. lisaks sellele on selgeks tehtud, et ka sooduspäritolureeglid on olulised, kui rakendatakse ühenduse meetmeid, mis ei ole seotud tariifide või kaubandusega. kõik sooduskorra raames kohaldatavad autonoomsed päritolureeglid, kaasa arvatud ceuta ja melilla kohta, kuid välja arvatud eÜ asutamislepingu ii lisas loetletud ülemeremaade ja -territooriumide kohta, tuleb samuti arvata komiteemenetluse alla. artiklid, mis üldiselt käsitlevad hindamisküsimusi, koondatakse kokku, et luua üldine õiguslik alus rakenduseeskirjade vastuvõtmiseks, seda eelkõige siis, kui el võtab vastu kohustused wto tolliväärtuse määramise lepingu kohaldamise suhtes, sealhulgas wto tolliväärtuse määramise komitee otsuste kohaldamise suhtes. iii jaotis: tollivÕlg ja tagatised tollivõlga käsitlevate eeskirjade ajakohastamine ja lihtsustamine nõuab suuri muudatusi, nagu näiteks otsustamist, kas tollivõla teke peaks sõltuma pigem objektiivsetest asjaoludest kui asjaomase isiku hooletusest või mitte. see on kooskõlas kyoto konventsiooniga, milles sätestatakse, et tollimaksud tagastatakse, kui on kindlaks tehtud, et hindamisvea tõttu on neid on sisse nõutud ülemääraselt (üldlisa, 4. peatükk, standard 18). asjakohasem on rakendada halduskaristusi selliste tollieeskirjade rikkumiste puhul, kus tolliasutused peavad kindlaks tegema, et tolliprotseduur on lõppenud või lõpetatud tollieeskirjade kohaselt. seoses ettepanekus esitatud uue ülesannete jaotusega piiril ja sisemaal asuvate tolliasutuste vahel soovitatakse, et tollivõlg tekiks tavapäraselt kohas, kus on protseduuri haldaja või tolliasutuse registreeritud asukoht, välja arvatud juhul, kui protseduuri haldaja registreeritud asukoht ei asu ühenduse tolliterritooriumil või rikkumiste korral; sellisel juhul kohaldatakse ülejäänud eeskirju nagu praegugi. kyoto konventsiooni üldlisa 4. peatükis jäetakse tollimaksude ja -lõivude määramise asjaolud, tingimused ja aeg siseriiklikes või ühenduse õigusaktides sätestamiseks, seega ei nõuta praeguste keerukate eeskirjade säilitamist tollivõla määramisel seoses peatamismenetluse, vabatsoonide ja vabaladudega. iii jaotise sätted, mis käsitlevad tollivõlga ja tagatisi, loovad tasakaalustatud lähenemisviisi ettevõtete huvide, sealhulgas eelkõige üldine võimalus vähendada tagatise suurust potentsiaalsete võlgade korral ja ajapikendus juhtudel kus tollivõlg võib lõppeda, ning ühenduse ja liikmesriikide finantshuvide vahel, mida parandab tollivõla tagamiseks esitatud tagatisega kaetuse pikendamine. siseturu toimimine paraneb selliste meetmete ühtlustamise kaudu nagu tollivõla suuruse teatamise ajalised piirangud, kui tollivõla tekkimiseni viinud tegevuse alusel võib algatada kriminaalmenetluse, ja viivise sissenõudmist käsitlevad eeskirjad. iv jaotis: kauba saabumine Ühenduse tolliterritooriumile käesolev jaotis hõlmab turvalisusega seotud muudatusi, mis on tolliseadustikku sisse viidud määrusega (eÜ) nr 648/2005, ning integreerib ja konsolideerib neid muudatusi edasi, võttes arvesse elektrooniliste deklaratsioonide üldist kasutuselevõttu, tolliametite vahelist elektroonilist andmevahetust, eelkõige impordikontrollisüsteemi (ics), ning ühiste portaalide ja „ühise akna” loomist. välja on jäetud vabatsoonide vabastus tollikontrollist, mis ohustab turvalisust; vabatsoonid on hõlmatud tolliprotseduuriga ning nende suhtes rakendatakse tollikontrolli kauba sisenemisel ning aruandluse vormistamise suhtes. kaupade esitamise eeskirju on muudetud, et muuta selgemaks vastutava(te) isiku(te) kohustused, mis on seotud tolli teavitamisega kaupade saabumisest ning nende kättesaadavusest tollikontrolliks. kaupade tolliprotseduurile määramise tähtajad on välja jäetud, kuna ajutine ladustamine on iseenesest eriprotseduur. v jaotis: tollistaatuse ja tolliprotseduuri Üldeeskiri peamised muudatused käsitlevad asjaolu, et elektrooniline deklaratsioon on tollideklaratsiooni tavapärane vorm, ning lihtsustatud deklareerimisprotseduuride ühtlustamist, kaasa arvatud kohapeal toimuv tollivormistus. Ühenduse kauba staatuse omandamise ja kaotamise peamised põhimõtted on siirdatud tolliseadustiku rakendussätetest tolliseadustikku. Üksikasjalikud eeskirjad kehtestatakse endistelt rakendussätetes. reeglina võetakse kasutusele elektroonilised deklaratsioonid, välja arvatud teatavad erandid nagu tir-ja ata-märkmikud, mille puhul nõutakse tollideklaratsiooni. arvestades, et on selge, et vabatsoonid alluvad tulevikus tolliprotseduurile, säilitatakse praegune olukord, kus need on tollideklaratsioonide tegemisest vabastatud. kus see on lubatud, võib elektroonilise deklaratsiooni edastamise asendada juurdepääsuga deklarandi elektroonilisele süsteemile. ka täiendavad dokumendid võib esitada elektroonilises vormis; dokumendid ei pea olema deklaratsiooniga kaasas, kui need on tolliasutusele kättesaadavad. kooskõlas kyoto konventsiooni põhimõtetega, sätestatakse uues tolliseadustikus kaubadeklaratsiooni esitamine, registreerimine ja kontrollimine enne kaupade saabumist ning deklaratsiooni esitamise koha lahushoidmine kohast, kus kaup füüsiliselt asub. siin on ka säte, mis lubab kauba vabastada muus kohas kui see, kus tollideklaratsioon vastu võeti, mis koos varasema lihtsustatud deklaratsiooni ja kohapeal toimuva tollikontrolliprotseduuriga sätestab keskse tollivormistuse rakendamise. selle süsteemi kohaselt võib volitatud ettevõtja esitada oma ülddeklaratsiooni ja/või tollideklaratsiooni elektroonilises vormis oma tööruumidest, sõltumata liikmesriigist, kuhu kaup ühendusse jõuab või sealt lahkub, võimaldades sel viisil ettevõtetel korraldada kõik elis toimuvad tehingud ühes tolliametis. vi jaotis: vabasse ringlusse lubamine ja imporditollimaksudest vabastamine põhjusel, et vabasse ringlusse lubamine on üks tähtsamaid tolliprotseduure, on peetud asjakohaseks pühendada sellele eraldi peatükk, kuigi lühike. see jaotis käsitleb ka kaupu, mis on lubatud vabasse ringlusse eritingimuste alusel, välja arvatud need kaubad, mis on vabasse ringlusse lubatud vii jaotises (eriprotseduurid) nimetatud lõppkasutussätete alusel, ning sisaldab varasema nõukogu määruse (emÜ) nr 918/83, millega kehtestatakse ühenduse tollimaksuvabastuse süsteem, sätete jaoks ettenähtud õiguslikku alust, et lülitada see tolliseadustiku rakendussätetesse. see on läbipaistvam lähenemisviis kui teatavate sätete kehtestamine eraldi nõukogu/parlamendi määrusega. vii jaotis: eriprotseduurid varasemad peatamismenetlused on kokku koondatud ja viidud vastavusse nelja eriprotseduuri muude samalaadsete tollikäitlusviisidega: transiit (välistransiit, sisetransiit); ladustamine (ajutine ladustamine, tolliladustamisprotseduur, vabatsoonid); erikasutus (ajutine import, lõppkasutus); ja töötlemine (sees-ja välistöötlemine). selline vastavusse viimine on võimaldanud ühendada seestöötlemise peatamissüsteemi tollikontrolli all oleva töötlemisega ning loobuda seestöötlemise tagasimaksesüsteemist, tingimusel et reeksportimiskavatsus ei ole enam vajalik. Ühtsed eeskirjad kehtivad kõikide eriprotseduuride puhul, näiteks tagatise, taotlemise ja loa andmise ning ekvivalentkauba kasutamise suhtes, ning konkreetse protseduuri erieeskirju kohaldatakse üksnes piisavate majanduslikel põhjuste olemasolu korral. lisatud on selgitused impordi käibemaksu ja aktsiisimaksu peatamise kohta, mis on ette nähtud kuuenda käibemaksudirektiivi artikli 7 lõikega 3 ja artikli 10 lõikega 3 ning direktiivi 92/12/emÜ artikli 5 lõikega 2. põllumajandustoodete suhtes sätestatakse erieeskirjad põllumajanduslikes õigusaktides, mitte tolliseadustiku rakendussätetes, ning kõnealustele erieeskirjadele ei ole vaja enam viidata, kuna need on vahetult kohaldatavad. viii jaotis: kauba vÄljaviimine Ühenduse tolliterritooriumilt määrusega nr 648/2005 kehtestatud nõudeid, mis käsitlevad deklaratsioonide esitamist enne kauba ühenduse territooriumilt lahkumist, muudetakse veelgi, et võtta arvesse elektrooniliste deklaratsioonide üldist kasutuselevõttu ja tolliametite vahelist elektroonilist andmevahetust, eelkõige ekspordikontrollisüsteemi (ecs) ning ühisportaalide/„ühiste akende” loomist tulevikus. Ühenduse territooriumilt lahkuma määratud ühendusevälise kauba reekspordi kohta on ette nähtud erisäte, kuigi kõnealuse kauba suhtes kehtivad samad eeskirjad kui ühenduse kauba ekspordi kohta, välja arvatud asjaolu, et tollideklaratsiooni asemel nõutakse reekspordist teatamist. Ülddeklaratsioone nõutakse ainult siis, kui ei nõuta tollideklaratsiooni ega reekspordist teatamist, näiteks ümberlaadimise ja vabatsoonidest reeksportimise või sadamas/lennujaamas ajutise ladustamise korral. käesolev jaotis hõlmab ka sätteid ekspordi kohta ja eritingimustel ekspordimaksust vabastamise kohta, mis nagu impordimaksude puhul, tuleb kindlaks määrata pigem kooskõlas komiteemenetlusega kui iseseisva määrusega. välistöötlemist käsitlevad sätted on nüüd esitatud viii jaotises. uus artikkel hõlmab teatavaid ajutise ekspordi juhtumeid (eelkõige neid, mis kuuluvad ata-märkmike süsteemi alla), mida on käsitletud tolliseadustiku rakendussätetes, kuid kehtivas tolliseadustikus ilma ametliku aluseta. ix jaotis: lÕppsÄtted komiteemenetlust (nõuandekomitee) laiendatakse selgitavate märkuste ja suuniste vastuvõtmisele, mis muudab ühenduse tolliseadustiku tõlgendamise riiklikud juhised ebavajalikuks. optimeerimaks tolliseadustiku komitee tõhusust juhul, kui rakendussätted on vaja vastu võtta, on regulatiivkomitee muudetud korralduskomiteeks ning ajavahemik, mille jooksul nõukogu peab vastu võtma tolliseadustiku rakendussätted on lühendatud kolmelt kuult ühele kuule. eespool nimetatud kehtetuks tunnistatud määrused on inkorporeeritud tolliseadustikku. uue tolliseadustiku kohaldamise kuupäeva määramisel tuleb arvesse võtta olemasolevate rakendussätete muutmise vajadust. see võtab ligikaudu aasta alates ajast, mil uue tolliseadustiku lõpliku versiooni kuupäeva on võimalik prognoosida. alles siis võib lõplikult kehtestada kohaldamise kuupäeva. -
priekšlikuma detalizēts skaidrojums i sadaĻa. vispĀrĪgi noteikumi jaunajā dokumentā noteikts pamatuzdevums, kurā raksturota muitas pārvalžu loma un mērķi un norādīts, ka muitas tiesību aktos ieļauts muitas tarifs, kas netika iekļauts iepriekšējā kodeksā, ko vajadzēja labot. ir ieviests princips par elektronisko deklarāciju un elektronisko datu apmaiņu starp muitas pārvaldēm, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, kā arī tiesiskais pamats brīvprātīgai papildu informācijas apmaiņai starp komersantiem un muitas iestādēm. ir mainīti noteikumi par pārstāvjiem, atceļot iepriekšējos ierobežojumus, jo tie nav saderīgi ne ar elektronisko vidi, ne ar vienotā tirgus principiem. kodeksa pārskatīšana atbilst arī vispārējai pieejai, saskaņā ar kuru visi pilnvarojumi pieņemt īpašus valsts noteikumus tiek izslēgti no kodeksa, izņemot tos, kas attiecas uz muitas kontroles organizēšanu. ir paplašināta atzīto komersantu programmas sistēma, kas iekļauta kodeksā ar padomes regulu (eek) nr. 648/2005. kodeksa noteikumi ir saskaņā ar pamattiesību hartu, kas paredz, ka ikvienai personai ir tiesības tikt uzklausītai pirms tiek pieņemts kāds lēmums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt, ieskaitot lēmumus par pēcmuitošanas piedziņu un atmaksāšanas atteikumiem vai maksājumu atvieglojumiem. ir precizēts, ka dažu personu prasības var apstiprināt ar lēmumu, un šie lēmumi ir spēkā visā kopienā, ja nav noteikts citādi, un noteikumus par lēmumiem piemēro arī tad, ja muitas iestādes pieņem lēmumu par pārsūdzībām. ir ieviests arī princips, kas paredz katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms visiem individuālajiem pasākumiem, kas personu var ietekmēt negatīvi. ar priekšlikumu paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina efektīvus, proporcionālus un samērīgus muitas sodus. lai pastiprinātu atbilstību visā iekšējā tirgū, vēlākā posmā padomei un eiropas parlamentam tiks iesniegts priekšlikums par vienotu sodu sistēmu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem. iekļaujot kontroles vai formalitāšu izņēmumus šajā sadaļā, var atcelt padomes 1991. gada 19. decembra regulu (eek) nr. 3925/91. visas situācijas, kad muitas pārvaldes var atgūt izdevumus vai iekasēt maksas, ir apkopotas vienā pantā, nevis vairākos. maksas par iespēju veikt atliktos maksājumus ir atceltas. valūtas maiņas noteikumi ir konsolidēti un saskaņoti ar regulu (eek, euratom) nr. 1182/71; noteikumu sīkāks apraksts jāparedz muitas kodeksa īstenošanas noteikumos (mkĪn). ii sadaĻa. faktori, kas nosaka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokĻu, kĀ arĪ citu paredzĒto pasĀkumu piemĒroŠanu attiecĪbĀ uz preČu tirdzniecĪbu jaunie noteikumi ir saskaņoti ar 1994. gada marrākešas nolīguma 3. pantu par izcelsmes noteikumiem. kad starptautiskā saskaņošana būs pabeigta, jaunos izcelsmes noteikumus varēs iekļaut mkĪn. papildus ir norādīts, ka nepreferenciālie izcelsmes noteikumi attiecas arī uz to kopienas pasākumu piemērošanu, kas nav saistīti ar tarifiem vai tirdzniecību. saskaņā ar komitejas procedūru ir jāpieņem arī visi autonomie izcelsmes noteikumi, kas ir piemērojami visos preferenciālajos režīmos, ieskaitot seūtu un meliļu, kā arī piemērojami aizjūras zemēm un teritorijām, kas uzskaitītas ek līguma ii pielikumā. panti, kas vispār attiecas uz vērtēšanas jautājumiem, ir sagrupēti kopā, nodrošinot vispārēju tiesisku pamatu īstenošanas noteikumu pieņemšanai, proti, kad es pieņems saistības un pienākumus attiecībā uz pto nolīgumu par muitas vērtējumu, tostarp pto muitas vērtēšanas komitejas lēmumus. iii sadaĻa. muitas parĀds un garantijas lai modernizētu un vienkāršotu muitas parāda noteikumus, ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas, jo muitas parādam ir jābūt atkarīgam no objektīviem apstākļiem, nevis no iesaistīto personu nevērības. tas ir saskaņā ar kioto konvenciju, kas paredz atmaksāt nodokļus, ja konstatē pārmaksu to kļūdaina novērtējuma dēļ (vispārīgais pielikums, 4. nodaļa, 18. standarts). administratīvie sodi ir piemērotāka reakcija uz muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos, kad muitas iestādes var noteikt, ka muitas procedūra izbeigta vai atcelta saskaņā ar muitas noteikumiem. saistībā ar ierosināto jauno pienākumu sadali starp muitas punktiem un muitas iestādēm, tiek ierosināts, ka muitas parāds parasti rodas vietā, kur reģistrēts procedūras veicējs vai pilnvara, izņemot gadījumus, kad procedūras veicējs nav reģistrēts kopienas muitas teritorijā vai ir izdarīts pārkāpums — tad, tāpat kā pašreiz, jāpiemēro atlikušie noteikumi. kioto konvencijas vispārīgā pielikuma 4. nodaļa nodokļu noteikšanas faktorus, apstākļus un noteikšanas laiku atstāj valsts vai kopienas tiesību aktu kompetencē, tāpēc nav prasības saglabāt pašreizējos sarežģītos muitas parāda noteikšanas noteikumus, kas saistīti ar atlikšanas procedūrām, brīvajām zonām un brīvajām noliktavām. projekta iii sadaļas noteikumi, kas attiecas uz „muitas parādu un garantijām”, paredz līdzsvarotu pieeju starp tirdzniecības interesēm, īpaši vispārīgo iespēju mazināt garantijas summu iespējamu parādu gadījumā un paplašināt to gadījumu loku, kuros muitas parādu var dzēst, un kopienas un dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību, ko uzlabojis garantijas seguma paplašinājums, kurš paredzēts, lai nodrošinātu muitas parāda summu. iekšējā tirgus darbību uzlabos tādu pasākumu saskaņošana kā termiņi paziņošanai par muitas parāda summu, ja par rīcību, kuras dēļ izveidojies muitas parāds, paredzēta kriminālatbildība, kā arī noteikumi par nokavējuma procentu iekasēšanu. iv sadaĻa. preČu ieveŠana kopienas muitas teritorijĀ Šajā sadaļā iekļautas ar drošību saistītās pārmaiņas muitas kodeksā, kas ieviestas ar regulu (ek) nr. 648/2005, un šīs pārmaiņas vēl vairāk integrētas un konsolidētās, ņemot vērā vispārējo elektronisko deklarāciju ieviešanu, elektronisko datu apmaiņas ieviešanu starp muitas iestādēm, īpaši ievešanas kontroles sistēmu, un kopīgu portālu un vienotas nodokļu deklarācijas ieviešanu. brīvo zonu atbrīvošana no muitas uzraudzības, kas ir drošības vājā vieta, ir atcelta; brīvās zonas kļūst par muitas procedūru, un uz tām, preces ievedot un saskaņā ar protokoliem attiecas muitas kontrole. noteikumi par preču uzrādīšanu ir pārstrādāti, lai precizētu pienākumus un personu/-as, kas atbild par muitas informēšanu par preču ievešanu un nodošanu kontrolei. termiņi, kad preces nododamas muitas procedūrām, ir atcelti, jo pagaidu glabāšana būs īpaša procedūra. v sadaĻa. muitas statusa un procedŪru vispĀrĪgi noteikumi būtiskas pārmaiņas attiecas uz elektronisko deklarāciju, kas ir parasts muitas deklarācijas veids, un iepriekšējo vienkāršoto deklarāciju procedūru saskaņošanu, ieskaitot vietējo muitošanu. pamatprincipi kopienas preču statusa pieņemšanai un zaudēšanai no mkĪn ir pārnesti uz kodeksu. sīki izstrādāti noteikumi arī turpmāk būs noteikti mkĪn. ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz tir vai ata karnetēm, kam vajadzīga muitas deklarācija, elektroniskās deklarācijas kļūst par normu. tā kā ir precizēts, ka nākotnē brīvās zonas kļūs par muitas procedūru, jāsaglabā pašreizējais atbrīvojums no prasības iesniegt muitas deklarāciju. ja atļauts, piekļuvi elektroniskajai sistēmai var aizstāt elektroniskās deklarācijas nosūtīšanu. arī pavaddokumentus var iesniegt elektroniski; dokumenti nav „jāpievieno” deklarācijai, ja tie ir pieejami muitai. saskaņā ar kioto konvencijas principiem jaunais kodekss paredz, ka preču deklarāciju iesniedz, reģistrē un pārbauda pirms preču ievešanas un vieta, kurā iesniedz deklarāciju, jānošķir no vietas, kurā preces faktiski atrodas. tāpat ir paredzēts noteikums par preču laišanu apgrozībā citur, nevis vietā, kur pieņemta muitas deklarācija, kas kopā ar iepriekšējo, vienkāršoto deklarācijas apvienošanu ar vietējo muitošanas procedūru, paredz „centralizētas muitošanas” īstenošanu. saskaņā ar šo sistēmu atzīts komersants kopsavilkumu un/vai muitas deklarāciju var iesniegt elektroniski no savām telpām neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī preces ieved vai izved no kopienas, tādejādi ļaujot komersantiem veikt visus darījumus ar es vienā muitas iestādē. vi sadaĻa. laiŠana brĪvĀ apgrozĪbĀ un atbrĪvoŠana no ievedmuitas nodokĻiem tā kā laišana brīvā apgrozībā ir viena no vissvarīgākajām muitas procedūrām, ir lietderīgi šai procedūrai veltīt atsevišķu, kaut arī īsu sadaļu. Šī sadaļa attiecas arī uz precēm, ko laiž brīvā apgrozībā īpašos apstākļos, izņemot preces, uz kurām attiecas noteikumi par galapatēriņu, kas ietverti vii sadaļā (Īpašas procedūras), un tajā ietverts juridisks pamats noteikumiem no bijušās padomes regulas (eek) nr. 918/83, ar ko izveido kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kas nosakāmi mkĪn. Šī ir pārredzamāka pieeja nekā dažu noteikumu noteikšana atsevišķā padomes/parlamenta regulā. vii sadaĻa. ĪpaŠas procedŪras iepriekšējās atlikšanas procedūras ir sagrupētas un saskaņotas ar citiem līdzīgiem muitas apstiprinātiem režīmiem un lietojumiem četrās īpašās procedūrās: tranzīts (ārējais tranzīts, iekšējais tranzīts); uzglabāšana (pagaidu uzglabāšana, uzglabāšana muitas noliktavā, brīvās zonas); īpaša izmantošana (pagaidu atļauja, galapatēriņš); pārstrāde (ievešana un izvešana pārstrādei). Šīs saskaņošanas dēļ var apvienot atlikšanas režīmu attiecībā uz aktīvo pārstrādi ar apstrādi muitas kontrolē un atcelt atmaksāšanas sistēmu attiecībā uz ievešanu pārstrādei, jo atpakaļizvešana vairs nav nepieciešama. kopīgi noteikumi reglamentēs visas īpašās procedūras, piemēram, tās, kas attiecas uz garantiju, piemērošanu un pilnvarošanu, līdzvērtīgu preču izmantošanu, īpaši noteikumi par individuālām procedūrām saglabāti tikai tad, ja bijuši pienācīgi pamatoti ekonomiski iemesli. ir iekļauti precizējumi attiecībā uz pvn atlikšanu, preces ievedot, un akcīzes nodokli, kā paredzēts sestās pvn direktīvas 7. panta 3. punktā un 10. panta 3. punktā un direktīvas 92/12/eek 5. panta 2. punktā. Īpaši noteikumi par lauksaimniecības produktiem ir paredzēti tiesību aktos par lauksaimniecību, nevis mkĪn, un atsauce uz šiem īpašajiem noteikumiem vairs nav vajadzīga, jo tie ir tieši piemērojami. viii sadaĻa. preČu izveŠana no kopienas muitas teritorijas papildu grozījumi ir izdarīti prasībās par pirmsizvešanas deklarācijām, kas ieviestas ar regulu nr. 648/2005, ņemot vērā elektronisko deklarāciju vispārējo ieviešanu, elektroniskās datu apmaiņas vispārējo ieviešanu starp muitas iestādēm, īpaši eksporta kontroles sistēmu (eks), un kopīgu portālu/vienotas nodokļu deklarācijas ieviešanu nākotnē. ir iekļauts īpašs noteikums par tādu ārpuskopienas preču atpakaļizvešanu, ko paredzēts izvest no kopienas, kaut arī uz tām attieksies tādi paši noteikumi kā uz kopienas preču izvešanu, papildus tam, ka muitas deklarācijas vietā būs vajadzīgs paziņojums par atpakaļizvešanu. kopsavilkuma deklarācijas būs vajadzīgas tikai tad, ja nebūs vajadzīga ne muitas deklarācija, ne atpakaļizvešanas deklarācija, piemēram, attiecībā uz tranzītkravām un atpakaļizvešanu no brīvajām zonām un no pagaidu uzglabāšanas ostās/lidostās utt. Šajā sadaļā ir iekļauti arī noteikumi par izvešanu un atbrīvošanu no izvedmuitas nodokļa īpašos apstākļos, kas, tāpat kā ievedmuitas nodoklis, ir jānosaka saskaņā ar komitejas procedūru, nevis ar atsevišķu regulu. noteikumi, kas attiecas uz izvešanu pārstrādei, tagad ir ietverti vii sadaļā. jauns pants attiecas uz konkrētiem pagaidu izvešanas gadījumiem (konkrēti saskaņā ar ata karnetes sistēmu), kas aplūkoti mkĪn, bet kam pašreizējais kodekss neparedzēja oficiālu pamatu. ix sadaĻa. nobeiguma noteikumi komitejas procedūra (konsultatīvā komiteja) ir paplašināta līdz paskaidrojumu un norādījumu pieņemšanai, kas ļaus kopumā aizstāt valstu norādījumus, kuri interpretē kopienas muitas noteikumus. lai uzlabotu muitas kodeksa komitejas darba efektivitāti gadījumos, kad ir jāpieņem īstenošanas noteikumi, šī regulatīvā komiteja ir pārveidota par pārvaldības komiteju, un laikposms, kas vajadzīgs, lai padome pieņemtu mkĪn, ir samazināts no trīs mēnešiem līdz vienam mēnesim. iepriekš minētās atceltās regulas ir iekļautas muitas kodeksā. nosakot jaunā kopienas muitas kodeksa piemērošanas datumu, ir jāņem vērā, ka jāgroza pašreizējie mkĪn. tam būs vajadzīgs aptuveni viens gads, sākot no laika, kad vairāk vai mazāk zināma jaunā muitas kodeksa galīgā versija. tiklīdz šis posms būs sācies, varēs konkrēti noteikt piemērošanas datumu. -