검색어: põllumajandussüsteemide (에스토니아어 - 라트비아어)

muutused põllumajandussüsteemide aktiivses majandamises, sealhulgas tehnoloogia kasutamine ja tavade muutmine, aitavad paremini leevendada kasvuhoonegaaside mõju ning suurendada põllumajandussektori võimet kohaneda kliimamuutuste negatiivsete tagajärgedega.
pārmaiņas lauksaimniecības sistēmu aktīvā pārvaldībā – tostarp tehnoloģiju izmantošana un prakses maiņa – uzlabos siltumnīcefekta gāzu radīto seku mazināšanu un palielinās lauksaimniecības nozares spēju pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajām sekām.

konkreetsemalt teave, mis aitab põllumajandusmaid kohandada kliimakõikumiste ja pikaajaliste muutustega ning teave selle kohta, kuidas kohandada praktilist põllumajandustegevust, et suurendada põllumajandussüsteemide põua ja uputuskindlust ning parandada ja optimeerida muldade süsinikusisaldust.
un jo īpaši informācija par saimniecības zemes pielāgošanu klimata svārstībām un ilgtermiņa pārmaiņām, un informācija par to, kā pielāgot praktiskos agronomijas pasākumus, lai palielinātu lauksaimniecības sistēmu noturību pret plūdiem un sausumu, kā arī informācija par to, kā uzlabot un optimizēt oglekļa līmeni augsnē.

eesmärk on arvutada bilansid sellise ruumilise täpsusega kui kättesaadavad andmed võimaldavad, et määrata ja hinnata toitainete saastumise ohtusid eri aladel, kuna bilansi ülejääk riigi tasandil ei võimalda teha järeldusi selle kohta, milliste piirkondade või põllumajandussüsteemide puhul on vaja rakendada vähendavaid meetmeid.
aprēķināt bilanci visaugstākajā iespējamā telpiskā risinājumā, kurai dati ir pieejami, lai telpiski atšķirtu un novērtētu risku saindēties ar barības elementiem, jo bilances pārsniegšana valsts mērogā nepieļauj iesniegt ziņojumus par rajoniem vai saimniekošanas sistēmām, kur samazināšanas pasākumi ir vēlami.

7.6 cap reform on sisse toonud põllumajanduse otseste toetuste tingimuslikkuse põhimõtte vastavalt ühenduse seadusandlusele (19 direktiivi ja määrust) keskkonna, tervishoiu, loomade ja taimede tervishoiu ja loomade heaolu kohta. komitee rõhutab, e seda cap esimese samba uut aspekti ei tohi segi ajada põllumajandus-ja keskkonnameetmetega (pkm). need viimased ei vasta küll määruste loogikale, kuid toetavad põllupidajate vabatahtlikku tegevust ja osalemist eesmärgiga rakendada põllumajandustootmise meetodeid, mis on mõeldud keskkonna kaitsmiseks ja looduskeskkonna säilitamiseks.7.7 komitee rõhutab, et pkm rakendamise administratiivseid sätteid tuleks lihtsustada. nii peaks nende meetmete eesmärkide määratlus olema seotud subsidiaarsuse põhimõttega. komitee kahtleb ka vajaduses laiendada veelgi nende meetmete välja teistele keskkonnaprobleemidele, arvestades eelarvestabiilsust. siiski tuleks asetada eriline rõhk meetmetele, mis tähtsustavad tootmissüsteemide mitmekesisust säilitamaks põllumajandussüsteemide tasakaal.
7.4 lauksaimniecības produkcijas tirgus regulēšanas līdzekļu pavājināšanās, klimatiskā evolūcija un ar sanitārajiem kritērijiem saistītie pasākumi jau vairākus gadus liek parādīties zemnieku saimniecību apgrozījuma kontroles svarīgumam. 2003. gada cap reformas ietvaros komisija vienā no ziņojumiem paredzēja izpētīt iespēju vai regulācijas procentu likmi varētu izmantot nacionālajā līmenī specifiskiem pasākumiem, kas paredzēti novērst riskus, krīzes un dabas katastrofas. komiteja atgādina, ka komisijai šis ziņojums ir jāpublicē līdz 2004. gada beigām, un tam jāskar gan valstu, gan kopienas lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas attīstības ceļi. tā pieprasa, lai vajadzības gadījumā cap otrā pīlāra ieguldījums tiku analizēts kā atbalsta instruments.