검색어: notiek apstrāde (영어 - 라트비아어)

kas notiek?
kas notiek?

the content of the restrictions posed by the legislation of baltijas jūras reģions countries on dūņu apstrāde can be divided into requirements common to all regulations, un to more specific requirements in the legislation of some orin only one valsts. the common restrictions usually concern
to ierobežojumu saturu, ko baltijas jūras reģionu valstu tiesību un normatīvie akti nosaka dūņu apstrādei, var iedalīt prasībās, kuras ir kopīgas visiem minētajiem aktiem, un īpašās prasībās, kuras noteiktas tikai vienā valstī. kopīgie ierobežojumi parasti attiecas uz šādiem faktoriem

the various technologies are largely proven un well understood in their capabilities un limitations. the most feasible for dūņu apstrāde are kompostēšana vālos un kompostēšana tuneļos. the operation un tehniskā apkope of both metodes are relatively simple un only require a basic understanding of the biology un biochemistry of kompostēšana.
Šīs dažādās tehnoloģijas ir plaši pārbaudītas praksē, un to iespējas un ierobežojumi ir labi zināmi. vispieejamākā dūņu apstrāde ir kompostēšana vālos un kompostēšana tuneļos. iekārtu apsaimniekošana un tehniskā apkope ir relatīvi vienkārša, un metodes izmantošanai nepieciešama tikai pamatizpratne par kompostēšanas bioloģiju un bioķīmiju

among baltijas jūras reģions countries, the dūņas disposal strategies differ: in somija un igaunija, over 80 % of the dūņas is composted un used in landscaping or green areas; in latvija un lietuva, over 30 % is used lauksaimniecībā; vācijā, over 50 % is incinerated (milieu un citi, 2008). landfilling is in use in some countries to a small extent; however in zviedrija, polija un igaunija over 10 % of the notekūdeņu dūņas is currently being landfilled. the amount of organic waste for landfilling will be restricted, un the landfilling of notekūdeņu dūņass un composted dūņas products will practically be banned in the eu in the near future. thus other disposal possibilities must be developed. in the non-eu countries of the region, dūņas lagoons or landfilling are still a commonly used dūņas disposal method, although such dūņu apstrāde metodes as sadedzināšana, anaerobā fermentācija un kompostēšana are also in use or planned to be implemented in many notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. national energy policies have a great effect on the affordability of each method.
baltijas jūras reģiona valstīs tiek īstenotas dažādas dūņu likvidēšanas stratēģijas: somijā un igaunijā vairāk nekā 80 % dūņu tiek kompostēti un izmantoti teritoriju labiekārtošanā vai zaļajās zonās; latvijā un lietuvā vairāk nekā 30 % tiek izmantoti lauksaimniecībā; vācijā vairāk nekā 50 % tiek sadedzināti (milieu un citi, 2008). dažās valstīs nelielā apjomā tiek izmantota dūņu apglabāšana poligonos, piemēram, zviedrijā, polijā un igaunijā pašlaik vairāk nekā 10 % notekūdeņu dūņu tiek apglabāti poligonos. organisko atkritumu apglabāšanas apjoms tiek ierobežots, un tuvākajā nākotnē es tiks praktiski aizliegta dūņu un to kompostu apglabāšana poligonos, tāpēc ir jāizstrādā citas likvidēšanas iespējas. reģiona valstīs ārpus es dūņu uzglabāšana lagūnās vai apglabāšana atkritumu poligonos joprojām ir visbiežāk izmantotā dūņu likvidēšanas metode, tomēr daudzās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tiek izmantotas vai tiek plānots izmantot arī tādas dūņu apstrādes metodes kā sadedzināšana, anaerobā fermentācija un kompostēšana vai plānots īstenot. valsts enerģētikas politika atstāj ievērojamu ietekmi uz šo metožu pieejamību.