검색어: mielenterveysongelmien (핀란드어 - 라트비아어)

-mielenterveysongelmien torjunta ennaltaehkäisyn avulla
-risināt garīgās veselības traucējumu problēmas ar profilakses pasākumiem,

mielenterveyden edistämiseen ja mielenterveysongelmien ehkäisyyn tehtävien investointien kustannustehokkuudesta saadun näytön kartoittaminen.
datu apkopošana par psihiskās veselības veicināšanā un psihiskās veselības traucējumu profilaksē ieguldīto investīciju rentabilitāti.

muiden mielenterveysongelmien hoitojaksojen määrä kasvoihoitoilmoitusrekisterin mukaan 441:stä 2130:een vuosina1987–2001.
somijā saskaņā ar slimnīcasreģistru to ārstēšanās periodu skaits, kas saistīti ar vairākunarkotiku lietošanas izraisītām un citām garīgās veselībasproblēmām, palielinājās no 441 (1987. gadā) līdz 2130(2001. gadā).

työhön liittyvät seikat vaikuttavat ihmisen terveydentilaan, ja työttömyys lisää mielenterveysongelmien, sosiaalisen syrjäytymisen ja itsemurhan vaaraa.
nodarbinātības problēmas ietekmē cilvēku veselību, un bezdarbs izraisa lielāku garīgās veselības pasliktināšanās, izstumtības izjūtas un pašnāvības risku.

mielenterveys: toteutetaan tutkimus otsikolla ”mielenterveyden edistämiseen ja mielenterveysongelmien ehkäisyyn tehtävien investointien kustannustehokkuudesta saatu näyttö”.
psihiskā veselība – pētījums “pierādījumu bāze par psihiskās veselības veicināšanā un psihiskās veselības traucējumu profilaksē ieguldīto investīciju rentabilitāti”.

johtajuuden ja verkostoitumisen tukeminen työpaikalla tapahtuvan mielenterveyden edistämisten ja mielenterveysongelmien ehkäisyn laajaa integrointia varten ja siten, että mielenterveyden ja työelämän myönteistä tasapainoa kohennetaan;
atbalsta sniegšana psihiskās veselības sekmēšanas un psihiskās veselības traucējumu profilakses plašai integrēšanai darbavietās, veicinot labu psihisko veselību un darba dzīves sabalansētību,

2.3 mielenterveysongelmien ja köyhyyden välillä on havaittavissa yhteys: köyhyys lisää mielenterveysongelmien riskiä ja vähentää mahdollisuuksia hyödyntää keskeisiä mielenterveyden hoitomenetelmiä. valtioiden on siis asetettava mielenterveysongelmat julkisen terveydenhuollon painopisteiden joukkoon.
2.3 garīgās veselības problēma ir saistīta ar nabadzību: tā palielina garīgās veselības traucējumu risku un samazina iespēju izmantot būtiskus garīgās veselības aprūpes pakalpojumus. tādēļ garīgās veselības problēmām ir jākļūst par nopietnu veselības aizsardzības jautājumu.

12. on tietoinen siitä, että vaikka naiset elävät miehiä pidempään, he kärsivät miehiä pidempään sairasvuosista. tiettyjen sairauksien kuten osteoporoosin ilmaantuvuus ja esiintyvyys on suurempaa naisilla. sairaudet kuten sydän-ja verisuonitaudit, syöpä ja mielenterveysongelmat vaikuttavat eri tavoin miehiin ja naisiin. tietyt synnytys-ja sukupuolielimiin liittyvät sairaudet kuten endometrioosi ja kohdunkaulansyöpä koskevat yksinomaan naisia.
12. atzĪst: lai arī sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem, tām ilgāku dzīves laiku ir slikta veselība. dažu slimību, piemēram, osteoporozes sastopamība un izplatība ir lielāka sieviešu vidū. citas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimība, vēzis un garīgās veselības traucējumi skar vīriešus un sievietes atšķirīgā veidā. dažas ar dzimstību un reproduktīviem orgāniem saistītas slimības, piemēram, endometrioze un dzemdes kakla vēzis skar tikai sievietes;