Você procurou por: likumdevējvaras (Letão - Estoniano)

-likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas nodalīšana,
-seadusandliku, täitev-ja kohtuvõimu lahusus,

galvenās amatpersonas un likumdevējvaras vēlēšanas sudānā aprīlī bija svarīgs pasākums visaptverošajā miera nolīgumā, ar ko cenšas apturēt vairākas desmitgades ilgo pilsoņu karu.
aprillis sudaanis toimunud presidendi- ja parlamendivalimised olid olulised, et jõuda üldise rahukokkuleppeni, mis lõpetaks aastakümneid kestnud kodusõja.

3. mudina izraēlu, ņemot vērā palestīnas likumdevējvaras vēlēšanu tuvošanos, pilnībā ievērot visu austrumjeruzalemes iedzīvotāju starptautiski atzītās tiesības vēlēt un veicināt procesu tā, lai līdz likumdevējvaras vēlēšanām novērstu prezidenta vēlēšanās novērotos šķēršļus;
3. pidades silmas tulevasi palestiina seadusandlikke valimisi, kutsub iisraeli üles täielikult austama ida-jeruusalemma elanike rahvusvaheliselt tunnustatud õigust hääletada ja lihtsustama protsessi selliselt, et presidendivalimistel tuvastatud takistused oleksid seadusandlike valimiste ajaks eemaldatud;

120 -vispārējais konteksts 1. pamatinformĀcija ano Ģenerālā asambleja savā 2000. gada 4. decembra rezolūcijā 55/61 atzina, ka papildus ano konvencijas cīņai pret starptautisko organizēto noziedzību ir vēlams efektīvs starptautisks juridisks pretkorupcijas instruments, un nolēma izveidot īpašo komiteju, lai apspriestu šāda instrumenta izstrādi. Īpašās komitejas pirmā formālā sēde notika vīnē no 2002. gada 21. janvāra līdz 1. februārim. komisija iesniedza padomei ieteikumu padomes lēmumam, kas pilnvarotu to apspriest visas pretkorupcijas konvencijas (uncac) projekta daļas, kuras ir kopienas kompetencē. atbildot uz to, padome pilnvaroja komisiju piedalīties pārrunās par uncac projektu. komisija aktīvi piedalījās ano pārrunās vīnē, cieši sadarbojoties ar es dalībvalstīm un g8 valstīm, kas nav es dalībvalstis. uncac apspriešana tika pabeigta 2003. gada oktobrī. uncac tekstu apstiprināja ano Ģenerālā asambleja savā 58. sesijā 2003. gada oktobrī un nodeva to parakstīšanai augsta līmeņa politiskā konferencē, kas notika meridā, meksikā, laikā no 2003. gada 9. līdz 11. decembrim. tā kā uncac ir jāparaksta ne tikai valstīm, bet arī reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, tādām kā ek, padome atļāva eiropas kopienas vārdā konvenciju parakstīt. uncac eiropas kopienas vārdā tika parakstīta Ņujorkā 2005. gada 15. septembrī. reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija nevar ratificēt uncac, pirms to nav ratificējusi vismaz viena dalībvalsts. no 25 es dalībvalstīm ungārija (2005. gada 19. aprīlī), francija (2005. gada 11. jūlijā), latvija (2006. gada 4. janvārī) un austrija (2006. gada 11. janvārī) jau ir deponējušas uncac ratifikācijas aktu ano Ģenerālsekretariātā, pārējās dalībvalstīs vēl notiek ratifikācijas process. 2. uncac apsprieŠanas rezultĀti uncac ir iekļauti noteikumi attiecībā uz korupciju, kas ir kopienas kompetencē. Šie noteikumi atbilst kopienas tiesību aktiem, kas piemērojami kopienas pārvaldei, un kopienas acquis. komisija uzskata, ka mērķi, ko padome ir izvirzījusi savās sarunu direktīvās, ir veiksmīgi sasniegti. a) uncac ir iekļauti noteikumi, kas uzliek dalībvalstīm pienākumus valsts sektora organizācijā (ii nodaļa), kas principā ir uzskatāmi par tādiem, ko var attiecināt uz eiropas kopienu, tiklīdz tā ir kļuvusi par konvencijas dalībnieci (67. panta 2. punkts). turklāt, tā kā konvencijas 2. panta a) punktā „valsts amatpersona” ir definēta kā „jebkura persona, kura dalībvalstī … ieņem … likumdevējvaras, izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu…”, tad šī definīcija attiecas arī uz eiropas kopienas ierēdņiem, tiklīdz tā ir pievienojusies konvencijai. attiecībā uz kopienas civildienestu lielāko daļu jautājumu, kas ir minēti uncac ii nodaļā, regulē kopienas tiesību aktu normas. turklāt eiropas kopienai ir ekskluzīva kompetence uzņemties šādas saistības attiecībā uz savu pārvaldi. b) kopienas acquis paredz pasākumus, kas nodrošina brīvu preču, kapitāla un pakalpojumu kustību, tai skaitā tiesību aktus valsts iepirkumu jomā, kuru uzdevums ir nodrošināt caurskatāmību un visiem kandidātiem vienlīdzīgu piekļuvi valsts līgumiem un pakalpojumu tirgiem, novēršot krāpšanu, korupciju un slepenas vienošanās starp piedāvājumu iesniedzējiem. kopienas acquis arī ir paredzēti pasākumi attiecībā uz grāmatvedību un revīziju. ciktāl konvencijas noteikumi attiecas uz šādiem instrumentiem, saskaņā ar eiropas kopienu tiesas praksi kopienai ir ekskluzīva kompetence uzņemties atbilstošas starptautiskas saistības. c) uncac paredz augsta standarta pasākumus cīņai ar naudas atmazgāšanu, kas atbilst kopienas acquis pasākumiem finansu sistēmas, kā arī citu iestāžu un profesiju, kas tiek uzskatītas par neaizsargātām, pasargāšanai no to izmantošanas naudas atmazgāšanai. kopiena ir kompetenta pasākumos, kas attiecas uz sadarbību starp finanšu ziņu vākšanas vienībām saskaņā ar trešo naudas atmazgāšanas apkarošanas direktīvu, kura atcēla un aizstāja pirmo un otro naudas atmazgāšanas apkarošanas direktīvu. tajā pašā dienā tika pieņemta regula, kas papildināja spēkā esošos tiesību aktus cīņai ar naudas atmazgāšanu, izmantojot muitas sadarbības pasākumus saskaņā ar eiropas ekonomiskās kopienas dibināšanas līguma 135. pantu par skaidras naudas ievešanu kopienā un izvešanu no tās. komisija ir iesniegusi priekšlikumu regulai par savstarpēju administratīvu palīdzību kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, tai skaitā naudas atmazgāšanu, kas saistīta ar krāpšanu ek un korupciju es, pamatojoties uz eiropas ekonomiskās kopienas dibināšanas līguma 280. pantu. d) kopienas politika ārējo darbību jomā, tai skaitā sadarbībā attīstības jomā un sadarbībā ar trešām valstīm, papildina dalībvalstu īstenoto politiku un ietver noteikumus cīņai ar korupciju, piemēram 97. pants 2000. gada 23. jūnija kotonū partnerattiecību nolīgumā, kas grozīts 2005. gada 23. februārī un kas paredz konsultēšanās procedūru „nopietnos korupcijas gadījumos” ar galējo iespēju palīdzību pārtraukt. e) visbeidzot kopienas tiesību akti paredz arī attīstīt politiku un praksi, kas vērsta uz to, lai novērstu un apkarotu korupciju, kas ietekmē eiropas kopienas finanšu intereses. bez tam tā nodrošina atbilstošas struktūras, kas novērš korupciju, tādas kā eiropas komisija, eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (olaf), eiropas revīzijas palāta, ombuds, eiropas kopienu tiesa un eiropas parlaments (budžeta kontroles komiteja), kā arī atbilstošas procedūras, tādas kā civildienesta noteikumu 22. panta a) un b) punktā minētās, kas attiecas uz informācijas sniegšanu. 3. uncac noslĒgŠana ano pretkorupcijas konvencija ir pirmais globālais instruments korupcijas novēršanai un apkarošanai. tā paredz visaptverošu ietvaru un virkni svarīgu minimālo standartu visām iesaistītajām valstīm. tādējādi eiropas kopienai ir gods paziņot, ka konvencija ir stājusies spēkā 2005. gada 14. decembrī. pievienotais priekšlikums padomes lēmumam ir juridisks dokuments, lai eiropas kopiena noslēgtu uncac, kuras juridiskais pamats atrodams šādos eiropas kopienas dibināšanas līguma pantos: 47. panta 2. punkts, 57. panta 2. punkts, 95. pants, 107. panta 5. punkts, 179. pants, 181. a pants, 190. panta 5. punkts, 195. panta 4. punkts, 199. pants, 207. panta 3. punkts, 218. panta 2. punkts, 223. panta pēdējā daļa, 224. panta priekšpēdējā daļa, 225. a panta priekšpēdējā daļa, 245. panta 2. punkts, 248. panta 4. punkta pēdējā daļa, 255. panta 2. punkts, 255. panta 3. punkts, 260. panta 2. punkts, 264. panta otrā daļa, 266. panta pēdējā daļa, 279. pants, 280. pants, 283. pants, saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu. priekšlikumā ir 2 panti. pirmais pants eiropas kopienas vārdā apstiprina uncac. otrais pants pilnvaro padomes priekšsēdētāju iecelt personu, kurai ir tiesības eiropas kopienas vārdā deponēt apstiprinājuma dokumentu. uncac teksts ir pievienots i pielikumā. uncac 67. panta 3. punktā minētais paziņojums par eiropas kopienas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko nosaka uncac, ir pievienota ii pielikumā. paziņojums ar atgādinājumu visām pusēm par to, ka jebkurš strīds, kurā iesaistīta eiropas kopiena, ir jāizskata tikai un vienīgi šķīrējtiesā (uncac 66. panta 2. punkts), ir pievienots iii pielikumā. konvencija attiecas uz visu kopienas iestāžu ierēdņiem. neierobežojot ek 300. pantā paredzētās procedūras, komisija iesaka padomei informēt attiecīgās iestādes, proti eiropas kopienu tiesu, reģionu komiteju, eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteju, eiropas centrālo banku, revīzijas palātu un eiropas investīciju banku. Šo iemeslu dēļ komisija ierosina padomei pieņemt pievienoto lēmumu. -
Üldine taust 1. taust oma 4. detsembri 2000. aasta resolutsioonis 55/61 tõdes Ühinenud rahvaste organisatsiooni peaassamblee, et vaja on tõhusat rahvusvahelist korruptsioonivastast õigusakti, mis oleks sõltumatu Üro rahvusvahelise organiseeritud kuritegevuse vastu võitlemise konventsioonist, ja otsustas luua ad hoc komisjoni sellise õigusakti väljatöötamiseks. esimene ametlik ad hoc komisjoni istung leidis aset viinis 21. jaanuarist 1. veebruarini 2002. komisjon esitas nõukogule soovituse nõukogu otsuseks, millega volitatakse komisjoni arutama kõiki korruptsioonivastase konventsiooni eelnõu osasid, mis kuuluvad ühenduse pädevusse. vastuseks volitas nõukogu komisjoni läbi rääkima korruptsioonivastase konventsiooni eelnõu üle. komisjon osales aktiivselt viinis toimunud Üro läbirääkimistel ning tegi tihedat koostööd eli liikmesriikide ja eli mittekuuluvate g8 riikidega. konventsiooni läbirääkimised viidi lõpule 2003. aasta oktoobris. konventsiooni teksti võttis Üro peaassamblee vastu oma 58. istungjärgul oktoobris 2003 ja see avati allakirjutamiseks 9.–11. detsembril 2003 mehhikos méridas toimunud kõrgetasemelisel poliitilisel konverentsil. et konventsioon ei ole avatud allakirjutamiseks mitte ainult riikidele, vaid ka piirkondlikele majandusintegratsiooni organisatsioonidele (näiteks eÜ), lubas nõukogu euroopa Ühenduse nimel konventsioonile alla kirjutada. euroopa Ühenduse nimel kirjutati konventsioonile alla 15. septembril 2005 new yorgis. piirkondlik majandusintegratsiooni organisatsioon ei saa konventsiooni ratifitseerida enne, kui vähemalt üks tema liikmetest on seda teinud. 25st eli liikmesriigist on Üro peasekretariaati juba oma konventsiooni ratifitseerimiskirja hoiule andnud ungari (19. aprillil 2005), prantsusmaa (11. juulil 2005), läti (4. jaanuaril 2006) ja austria (11. jaanuaril 2006). teistes liikmesriikides on ratifitseerimine veel pooleli. 2. konventsiooni lÄbirÄÄkimiste tulemus konventsioon sisaldab korruptsioonialaseid sätteid, mis kuuluvad ühenduse pädevusse. kõnealused sätted on kooskõlas ühenduse õigusega, mida kohaldatakse ühenduse avaliku halduse suhtes, ja asjaomase ühenduse acquis’iga. komisjon on arvamusel, et nõukogu läbirääkimisjuhistes seatud eesmärgid on saavutatud. a) konventsioon sisaldab sätteid, kus sõnastatakse konventsiooni osaliste avaliku sektori korraldusega seotud kohustused (ii peatükk), mida põhimõtteliselt saab rakendada euroopa Ühenduse puhul juhul, kui eÜ on saanud konventsiooni osaliseks (artikli 67 lõige 2). et konventsiooni artikli 2 punktis a määratletakse ”ametnik” kui ”isik, kes osalisriigis on seadusandlik, täidesaatev, haldus-või kohtuametnik …”, hõlmaks kõnealune määratlus ka euroopa Ühenduse ametnikke siis, kui ühendusest on saanud konventsiooni osaline. avaliku teenistuse puhul reguleerib küsimusi, mida käsitletakse konventsiooni ii peatükis, ühenduse õigus. lisaks sellele on euroopa Ühendusel ainupädevus vastu võtta kohustusi oma avaliku halduse kohta. b) Ühenduse acquis’s on sätestatud meetmed, millega tagatakse kaupade, kapitali ja teenuste vaba liikumine; need hõlmavad ka riigihangete alaseid õigusakte, mille eesmärk on tagada riigihankelepingute ja teenuste turgude läbipaistvus ja kõikidele kandidaatidele võrdne juurdepääs sellistele lepingutele ja turgudele ning samal ajal takistada pettust, korruptsiooni ja pakkumiste esitajate salajasi kokkuleppeid. Ühenduse acquis sisaldab ka meetmeid raamatupidamise ja auditeerimise kohta. niivõrd, kuivõrd konventsiooni sätted mõjutavad selliseid õigusakte, on ühendusel vastavalt euroopa kohtu praktikale ainupädevus vastu võtta vastavaid rahvusvahelisi kohustusi. c) korruptsioonivastases konventsioonis on sätestatud rahapesu vastu võitlemiseks ranged meetmed, mis vastavad ühenduse acquis meetmetele, millega kaitstakse finantssüsteemi ning ka teisi haavatavaks peetavaid institutsioone ja ameteid selle eest, et neid rahapesu otstarbel ära kasutataks. Ühendus on kompetentne meetmete puhul, mis käsitlevad finantsteabeüksuste vahelist koostööd vastavalt kolmandale rahapesuvastasele direktiivile, mis tunnistas kehtestuks ning asendas esimese ja teise rahapesuvastase direktiivi. samal ajal võeti vastu ühendusse siseneva ja sellest väljuva sularaha kontrollimist käsitlev määrus, millega täiendatakse olemasolevaid rahapesuvastaseid õigusakte euroopa Ühenduse asutamislepingu artikli 135 kohaste tollikoostöö meetmete rakendamise abil. komisjon on esitanud ka ettepaneku määruse kohta, mis käsitleb vastastikust haldusabi, et kaitsta ühenduse finantshuve pettuse ja muude illegaalsete tegevuste eest, ja vastab euroopa Ühenduse asutamislepingu artiklile 280. ettepanek hõlmab ka pettusega seotud rahapesu ja korruptsiooni elis. d) Ühenduse välistegevuse poliitika, sealhulgas arengukoostöö ja koostöö kolmandate riikidega, täiendab liikmesriikide poliitikat ja hõlmab ka korruptsiooni vastu võitlemise alaseid sätteid, näiteks 23. juuni 2000. aasta cotonou partnerluslepingu (lepingut muudeti 23. veebruaril 2005) artikkel 97, milles on ette nähtud konsulteerimismenetlus “tõsise korruptsioonijuhtumi” korral ja mille kohaselt kõige viimane abinõu oleks abi peatamine. e) Ühenduse acquis hõlmab ka selliste poliitika suuniste ja tegevuste väljatöötamist, mille eesmärk on võidelda korruptsiooniga, mis mõjutab euroopa Ühenduse finantshuve. lisaks sellele tagatakse, et toimivad sobilikud korruptsiooni ennetavad asutused, näiteks euroopa komisjon, euroopa pettustevastane amet (olaf), euroopa kontrollikoda, ombudsman, euroopa Ühenduste kohus ja euroopa parlament (eelarvekontrollikomisjon), ja kehtivad sobilikud menetlused, näiteks personalieeskirjade artikli 22 punktides a ja b sätestatud menetlused, mis käsitlevad teabe avaldamist. 3. konventsiooni kokkuvÕte Ühinenud rahvaste organisatsiooni korruptsioonivastane konventsioon on esimene ülemaailmne õigusakt korruptsiooni ennetamise ja selle vastu võitlemise kohta. konventsioonis on sätestatud ulatuslik raamistik ja mitmed erinevad olulised miinimumstandardid kõikidele osalevatele riikidele. eelneva põhjal on euroopa Ühendusel hea meel, et konventsioon jõustus 14. detsembril 2005. lisas esitatud ettepanek nõukogu otsuse kohta on õiguslik vahend, mille abil euroopa Ühendus sõlmib konventsiooni. ettepaneku õiguslik alus sisaldub järgmistes euroopa Ühenduse asutamislepingu artiklites: artikli 47 lõige 2, artikli 57 lõige 2, artikkel 95, artikli 107 lõige 5, artikkel 179, artikkel 181a, artikli 190 lõige 5, artikli 195 lõige 4, artikkel 199, artikli 207 lõige 3, artikli 218 lõige 2, artikli 223 viimane lõik, artikli 224 eelviimane lõik, artikli 225a eelviimane lõik, artikli 245 lõige 2, artikli 248 lõike 4 viimane lõik, artikli 255 lõige 2, artikli 255 lõige 3, artikli 260 lõige 2, artikli 264 teine lõik, artikli 266 viimane lõik, artiklid 279, 280, 283, koostoimes artikli 300 lõike 2 esimese lõiguga ja artikli 300 lõike 3 esimese lõiguga. ettepanek sisaldab kahte artiklit. esimeses artiklis kiidetakse konventsioon euroopa Ühenduse nimel heaks. teises artiklis antakse nõukogu eesistujale õigus määrata isik, kes on volitatud ühenduse nimel hoiule andma heakskiitmiskirja. konventsiooni tekst on esitatud i lisas. ii lisa koosneb deklaratsioonist euroopa Ühenduse pädevuse kohta konventsiooniga reguleeritud küsimustes vastavalt konventsiooni artikli 67 lõikele 3. iii lisa sisaldab deklaratsiooni, millega tuletatakse kõikidele osalistele meelde, et ühendust hõlmavate vaidluste korral on ainuke vaidluste lahendamise viis vahekohus (konventsiooni artikli 66 lõige 2). konventsioon käsitleb kõikide eÜ institutsioonide ametnikke. sellele vastavalt ja ilma et see piiraks asutamislepingu artiklis 300 sätestatud menetlusi, teeb komisjon ettepaneku, et nõukogu teavitaks sellest asjaomaseid institutsioone: euroopa Ühenduste kohus, regioonide komitee, euroopa majandus-ja sotsiaalkomitee, euroopa keskpank, euroopa kontrollikoda ja euroopa investeerimispank. nendel põhjustel teeb komisjon nõukogule ettepaneku võtta vastu lisas esitatud otsus. -