Você procurou por: viduslaikos (Letão - Finlandês)

viduslaikos karaļi un muižnieki bieži strīdējās, un bija ļoti daudz karu.
keskiajalla euroopan kuninkaat ja aateliset kiistelivätusein keskenään ja puhkesi monia sotia.

viduslaikos karaļi un muižnieki eiropā bieži strīdējās, un bija ļoti daudz karu.
keskiajalla euroopan kuninkaat ja aateliset kiistelivät usein keskenään, ja käytiin monia sotia.

kristietība viduslaikos kļuva par galveno reliģiju eiropā, un šajā laika periodā gandrīz visur tika celtas baznīcas.
kristinuskosta tuli euroopan pääuskonto keskiajalla, ja kirkkojarakennettiin monille paikkakunnille.

viduslaikos lielākā da4a cilvēku neprata ne last, ne rakstt, un vi i zināja tikai to, ko iemācjās bazncā.
keskiajalla useimmat ihmiset eivät osanneet lukea eivätkä kirjoittaa. he tiesivät vain sen, mitä olivat kirkossa oppineet.

Šeit šauras un līkumotas ieliņas liek ceļotājam atgriezties viduslaikos, kurus papildina riddarholmskyrkan – vecpilsētas klasiskā viduslaiku baznīca.
sen kapeilla kiemurtelevilla kaduilla ja keskiaikaisessa riddarholmenin kirkossa (riddarholmskyrkan) matkailija voi tuntea matkaavansa keskiajalle.

agrajos viduslaikos vikingi šajā apgabalā izveidoja savu tirdzniecības impēriju, jo tas bija bagāts ar kažokādām, dzintaru, kokmateriāliem un koka darvu.
viikingit rakensivat kauppaimperiuminsa varhaisella keskiajalla alueelle, joka tuotti runsaasti turkiksia, meripihkaa, puutavaraa ja puutervaa.

fourme de montbrison izgatavošana aizsākusies agrajos viduslaikos haut-forez rajonā, kur ganību lopkopība vēl bija saglabājusies līdz pat otrajam pasaules karam.
fourme de montbrison -juuston valmistus sai alkunsa jo myöhäiskeskiajalla haut-forezin alueella, jolla laiduntalouden harjoittaminen jatkui toisen maailmansodan päättymiseen asti.

viduslaikos kara4i un muižnieki bieži strdējās, un bija 4oti daudz karu (tas bija laiks, kad bru inieki devās c ā zirga mugurā).
(tuohon aikaan haarniskoidut ritarit taistelivat ratsain.)

eiropā dīķos audzētas zivis kļuva par izplatītu pārtikas avotu viduslaikos, kad savvaļā zvejotas zivis bija rets un dārgs produkts iekšzemes teritorijās – šī tendence turpinājās līdz pat 19. gadsimtam.
altaassa kasvatettu kala oli euroopassa yleistä ravintoa keskiajalla, jolloin sisämaan vesistöistä pyydettyä luonnonvaraista kalaa pidettiin kalliina ja harvinaisena herkkuna – ja näin jatkui aina 1800-luvulle asti.

droši zināms, ka fourme d’ambert izgatavošana aizsākusies agrajos viduslaikos, un šo faktu apliecina rotājums uz akmens, kas iemūrēts senā feodāļa kapelā, kura atrodas forēzas kalnos.
inhimilliset tekijät

ir vēsturiskas atsauksmes, ka jēra gaļas ēdieni bija iecienīti viduslaiku navarriešu, klosteru un galma ēdienkartē.
karitsanlihan nauttiminen mainitaan historiallisissa kirjoituksissa keskiaikaisen navarralaisväestön, luostareiden ja kuninkaallisten tavaksi.