Você procurou por: dodjosmo (Sérvio - Letão)

i kad dodjosmo u jerusalim, primiše nas braæa ljubazno.
kad nonācām jeruzalemē, brāļi mūs labprāt uzņēma.

i preplovivši puèinu kilikijsku i pamfilijsku dodjosmo u miru likijsku.
pārbraukuši jūru gar kilikiju un pamfīliju, mēs nonācām listrā, kas atrodas likijā.

kad li te videsmo bolesna ili u tamnici, i dodjosmo k tebi?
kad mēs esam redzējuši tevi slimu vai cietumā un esam gājuši pie tevis?

a kad se sasta s nama u asu, uzesmo ga, i dodjosmo u mitilinu.
kad viņš asā ar mums satikās, mēs viņu uzņēmām un pārcēlāmies uz mitilēni.

a kad se odvezosmo iz troade, dodjosmo u samotrak, i sutradan u neapolj,
no troadas aizbraukuši, mēs tiešā ceļā nonācām samotrākē un nākošajā dienā neapolē,

a mi poèevši plovljenje od tira, dodjosmo u ptolemaidu; i pozdravivši se s braæom ostasmo kod njih jedan dan.
no tiras nonākuši ptolemaidā, mēs pabeidzām jūras braucienu un, apsveikuši brāļus, palikām pie viņiem vienu dienu.

i jedva se vozeæi pored kraja, dodjosmo na jedno mesto koje se zove dobra pristaništa, kod kog blizu beše grad laseja.
ar grūtībām, garām braukdami, mēs nonācām kādā vieta, ko sauc par labo ostu. tās tuvumā atradās talasas pilsēta.

i drugi dan dodjosmo u sidon. i julije držaše pavla lepo, i dopusti mu da odlazi k svojim prijateljima i da ga poslužuju.
nākošajā dienā mēs nonācām sidonā. jūlijs apgājās ar pāvilu cilvēcīgi un atļāva aiziet pie draugiem, lai tie viņu apgādātu.

jer kad dodjosmo u makedoniju, nikakav mir nemaše telo naše, nego u svemu beše u nevolji: spolja borbe, iznutra strah.
jo, kad nonācām maķedonijā, mūsu miesai nebija nekāda miera, bet izcietām visādas bēdas: no ārienes uzbrukumus, iekšienē bailes.

i odande odvezavši se dodjosmo sutradan prema hiju; a drugi dan odvezosmo se u sam, i noæismo u trigiliju; i sutradan dodjosmo u milit.
no turienes aizbraukuši, mēs nākošajā dienā nokļuvām iepretim hijai, un otrā dienā mēs piestājāmies samosā, bet nākošajā dienā nonācām milētā;

a sutradan pošavši pavle i koji bejasmo s njim dodjosmo u Æesariju; i ušavši u kuæu filipa jevandjelista, koji beše jedan od sedam djakona, ostasmo u njega.
bet nākošajā dienā mēs devāmies ceļā un nonācām cēzarejā. iegājuši evaņģēlista filipa, kas bija viens no septiņiem, namā, mēs palikām pie viņa.

a kad dodjosmo kao na jedan jezik, gde se more kao razdeljuje, nasadi se ladja; i prednji kraj, koji se nasadi, osta tvrd da se ne može pomaknuti, a krma se razbijaše od sile valova.
mēs nokļuvām joslā starp jūras ietekām, un viņi tur uzvadīja kuģi. tā priekšgals palika nekustīgs, bet pakaļgalu jūras viļņi sadauzīja.