Вы искали: èetiri (Хорватский - Латышский)

bilo ih je oko èetiri tisuæe. tada ih otpusti,
bet to, kas ēda, bija tūkstoši četri; un tad viņš tos atlaida.

on je imao èetiri kæeri djevice koje su prorokovale.
viņam bija četras meitas, jaunavas, kuras pravietoja.

a blagovalo je èetiri tisuæe muškaraca, osim žena i djece.
bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.

tada dvadeset i èetiri starješine, što pred bogom sjedoše na prijestolja,
un tie divdesmit četri sentēvi, kas sēž dieva priekšā savos troņos, krita uz saviem vaigiem un pielūdza dievu, sacīdami:

i onih sedam kruhova na èetiri tisuæe i koliko košara nakupiste?
un septiņas maizes četriem tūkstošiem cilvēku, un cik grozu jūs vēl salasījāt?

uèini stoga što ti kažemo. u nas su èetiri èovjeka koji imaju zavjet.
tāpēc dari to, ko mēs tev sakām. mums ir četri vīri, kas devuši solījumus.

i èetiri biæa ponavljahu: "amen!" a starješine padnu nièice i poklone se.
un četri dzīvnieki sacīja: amen! bet divdesmit četri sentēvi metās zemē uz sava vaiga un pielūdza to, kas dzīvo mūžīgi mūžos.

za kakve èetiri stotine i pedeset godina. nakon toga dade im suce - do samuela proroka.
apmēram pēc četri simti piecdesmit gadiem; pēc tam viņš deva soģus līdz pravietim samuēlam.

i zaèujem broj opeèaæenih - sto èetrdeset i èetiri tisuæe opeèaæenih iz svih plemena sinova izraelovih:
un es dzirdēju apzīmogoto skaitu: simts četrdesmit četri tūkstoši apzīmogoto no visām izraēļa bērnu ciltīm:

bog isto tako reèe da æe potomci njegovi biti pridošlice u zemlji tuðoj, da æe ih porobljavati i tlaèiti èetiri stotine godina.
tad dievs viņam sacīja: tavi pēcnācēji būs piedzīvotāji svešā zemē, un tos verdzinās un slikti ar tiem apiesies četri simti gadu;

gleda on nebo rastvoreno i posudu neku poput velika platna: uleknuta s èetiri okrajka, silazi na zemlju.
un viņš redzēja atvērtas debesis un kādu trauku nolaižamies, it kā lielu palagu aiz četriem stūriem no debesīm nolaistu zemē;

iziæi æe zavesti narode sa èetiri kraja zemlje, goga i magoga, i skupiti ih u boj. bit æe ih kao pijeska morskoga.
tad tie uzkāpa zemes augstienē un ielenca svēto nometni un mīlēto pilsētu.

i razaslat æe anðele svoje s trubljom velikom i sabrat æe mu izabranike s èetiri vjetra, s jednoga kraja neba do drugoga."
un viņš sūtīs savus eņģeļus ar bazūnēm un stipru skaņu; un tie savāks viņa izredzētos no četriem vējiem, no vienas debesu malas līdz otrai.

nakon toga vidjeh: èetiri anðela stoje na èetiri kraja zemlje zadržavajuæi èetiri vjetra zemaljska da nikakav vjetar ne puše ni zemljom ni morem nit ikojim drveæem.
pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūros, turot četrus zemes vējus, lai tie nepūstu pāri zemei, pāri jūrai un nevienam kokam.

a kad on uze knjigu, èetiri biæa i dvadeset i èetiri starješine padoše nièice pred jaganjca. u svakoga bijahu citre i zlatne posudice pune kada, to jest molitava svetaèkih.
un kad viņš atvēra grāmatu, tad metās zemē jēra priekšā četri dzīvnieki un divdesmit četri sentēvi, turēdami kokles un zelta traukus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas.

a pred prijestoljem kao neko stakleno more, nalik na prozirac. u sredini prijestolja, oko prijestolja, èetiri biæa, sprijeda i straga puna oèiju:
un troņa priekšā it kā kristālam līdzīga stikla jūra. troņa vidū un tronim apkārt četri dzīvnieki, pilni acīm no priekšpuses un mugurpuses.

"a kada razlomih sedam na èetiri tisuæe, koliko punih košara ulomaka odnijeste?" odgovore: "sedam."
kad es lauzu septiņas maizes četriem tūkstošiem: cik grozu jūs savācāt ar druskām? un tie sacīja viņam: septiņus.

i vidjeh: gle, jaganjac stoji na gori sionu, a s njime sto èetrdeset i èetiri tisuæe - na èelima im napisano ime njegovo i ime oca njegova!
tad es redzēju: un, lūk, jērs stāvēja siona kalnā un kopā ar viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam viņa vārds un viņa tēva vārds rakstīts viņu pierēs.

"molio sam se, reèe, u jopi kadli u zanosu ugledam viðenje: posudu neku poput velika platna, uleknuta s èetiri okrajka, gdje silazi s neba i dolazi do mene.
jopes pilsētā būdams, es lūdzu dievu un, garā aizrauts, redzēju parādību: kāds trauks nonāca it kā liels palags aiz četriem stūriem no debesīm, nolaidās, un tas nonāca pie manis.