Вы искали: väärtpaberibörsidel (Эстонский - Латышский)

2005. aasta konkurentsipoliitika aruanne on euroopa liidu reguleeritud väärtpaberibörsidel noteeritud ettevõtted, mille kapitalisatsioon on alla 800 miljoni euro.
attiecīgie mazas kapitalizācijas uzņēmumi ir es reglamentētu fondu biržu sarakstos iekļauti uzņēmumi, kuru kapitalizācijas apjoms nepārsniedz 800 miljonus euro.

need kujutavad endast väärtpaberibörsidel kaubeldavaid aktsiaid (noteeritud aktsiad), noteerimata aktsiaid ning muid aktsia- jaosakapitali vorme.
atkarībā no to mērķa, regularitātes un procedūrām eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt četrās kategorijās: galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, precizējošās operācijas un strukturālās operācijas.

nende hulka kuuluvad väärtpaberibörsidel kaubeldavad aktsiad (noteeritud aktsiad), noteerimata aktsiad ning muud aktsia- ja osakapitali vormid.
atkarībā no mērķiem, regularitātes un procedūrām eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt četrās kategorijās: galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, precizējošās operācijas un strukturālās operācijas.

(6) seetõttu peaks kooskõlastamine esialgu piirduma liikmesriikides asuvatel või tegutsevatel väärtpaberibörsidel väärtpaberite ametliku noteerimise miinimumnõuete kehtestamisega, andmata seejuures emitentidele õigust nõuda noteerimist.
(6) Šī iemesla dēļ sākotnēji vienīgais koordinēšanas uzdevums būtu obligātu nosacījumu izvirzīšana vērtspapīru iekļaušanai oficiālajos sarakstos biržās, kas atrodas vai darbojas dalībvalstīs, nedodot emitentiem kotēšanas tiesības.

(12) investorite kaitse tagamiseks on lisaks väärtpaberibörsidel ametlikult noteeritud väärtpaberitele vaja täielikult hõlmata kapitaliväärtpaberid ja mittekapitaliväärtpaberid, mida pakutakse üldsusele või millega lubatakse kaubelda reguleeritud turgudel, mis on määratletud nõukogu 10. mai 1993. aasta direktiivis 93/22/emÜ väärtpaberiturul pakutavate investeerimisteenuste kohta. [8] käesolevas direktiivis sisalduv väärtpaberite lai määratlus, mis hõlmab optsioonitunnistusi, tagatud optsioonitunnistusi ja sertifikaate, kehtib üksnes käesoleva direktiivi puhul ega mõjuta seetõttu mingil viisil finantsinstrumentide erinevaid määratlusi, mida kasutatakse siseriiklikus õiguses muuks otstarbeks, näiteks maksustamiseks. mõningad käesolevas direktiivis määratletud väärtpaberid annavad omanikule õiguse omandada võõrandatavaid väärtpabereid või saada sularahasumma, mis määratakse kindlaks muude vahendite põhjal, eeskätt võõrandatavate väärtpaberite, vääringute, intressimäärade või tootluse, toorme või muude indeksite või mõõtarvude põhjal. hoidmistunnistused ja vahetatavad väärtpaberid, näiteks investori valikul vahetatavad väärtpaberid, kuuluvad käesoleva direktiivi kohaste mittekapitaliväärtpaberite alla.
(12) lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, vajadzīgs arī pilns segums kapitāla un citiem vērtspapīriem, kas piedāvāti publiski vai pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos, kā noteikts padomes direktīvā 93/22/eek (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā[8], un ne tikai tiem vērtspapīriem, kas ir iekļauti biržu oficiālajos sarakstos. Šīs direktīvas plašais vērtspapīru definējums, kas ietver garantijas vērtspapīrus un segtus garantijas vērtspapīrus un sertifikātus, ir spēkā tikai saistībā ar šo direktīvu, un tādēļ tas nekādā veidā neietekmē dažādās finanšu instrumentu definīcijas, ko izmanto valsts tiesību aktos citos nolūkos, piemēram, nodokļu politikā. daži vērtspapīri, kas definēti šajā direktīvā, turētājam dod tiesības iegūt vērtspapīrus vai naudas summu ar naudas izmaksu, ko nosaka atsauce uz citiem instrumentiem, īpaši vērtspapīriem, valūtām, procentiem vai ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem vai pasākumiem. depozitārija kvītis un konvertējamie vērtspapīri, piemēram, vērtspapīri, kas konvertējami pēc ieguldītāja izvēles, ietilpst šajā direktīvā dotajā to vērtspapīru definīcijā, kas nav kapitāla vērtspapīri.