You searched for: loomasõnnikupõhist (Estniska - Lettiska)

neid andmeid saab kasutada nitraatide leostumise ulatuse ja fosforikadude arvestuseks kindla mudeli põhjal põldudel, kus kasutatakse 230 kg loomasõnnikupõhist lämmastikku aastas hektari kohta.
Šos datus var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu paraugaprēķinam laukiem, kuros gadā uz vienu hektāru izlieto līdz 230 kg organisko mēslu slāpekļa.

neid andmeid saab kasutada nitraatide leostumise ulatuse ja fosforikadude arvestuseks kindla mudeli põhjal põldudel, kus kasutatakse kuni 250 kg loomasõnnikupõhist lämmastikku hektari kohta aastas.
Šos datus var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu aprēķināšanai, izmantojot modelēšanu, laukiem, kuros gadā uz vienu hektāru izlieto līdz 250 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku mēsliem.

austria teatises esitatud tõendavatest dokumentidest ilmneb, et kavandatav kogus 230 kg loomasõnnikupõhist lämmastikku aastas hektari kohta on põhjendatud selliste objektiivsete kriteeriumidega nagu pikad kasvuperioodid ja suure lämmastikuvajadusega põllukultuurid.
kopā ar austrijas ziņojumu iesniegtie apstiprinošie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – 230 kg liellopu kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu augšanas periodu un to, ka attiecīgajiem kultūraugiem vajag daudz slāpekļa.

taotletud erand käsitleb belgia kavatsust lubada valloonias kasutada kuni 230 kg loomasõnnikupõhist lämmastikku hektari kohta aastas konkreetsetes põllumajandusettevõtetes, kus rohkem kui 48 % alast on rohumaa.
lūdzot šo atkāpi, beļģija paredz valonijā gadā uz vienu hektāru lietot līdz 230 kg organisko mēslu slāpekļa īpašās saimniecībās, kurās vairāk nekā 48 % ir ganību platības.

taotletud erand käsitleb austria kavatsust lubada laotada 230 kg loomasõnnikupõhist lämmastikku aastas hektari kohta konkreetsetes veisekasvatusettevõtetes, mille käsutuses olevale sõnnikuga väetatavale põllumajandusmaale külvatakse heintaimed, lämmastikku siduvad heintaimed, peet või muud heintaimede allakülviga põllukultuurid.
lūdzot šo atkāpi, austrija paredz gadā uz vienu hektāru izlietot 230 kg organisko mēslu slāpekļa noteiktās liellopu audzēšanas saimniecībās ar lauksaimniecības zemi, kurā izmanto kūtsmēslus un kurā kultivē ganības, ganību secīgās kultūras vai bietes un citus kultūraugus, kuros iesēj zāli ar zemu nitrātu filtrācijas potenciālu.

komisjon leiab pärast austria taotluse läbivaatamist, et kavandatav kogus 230 kg loomasõnnikupõhist lämmastikku aastas hektari kohta ei piira direktiivi 91/676/emÜ eesmärkide saavutamist, kui täidetakse teatavad ranged tingimused.
pārbaudījusi austrijas pieprasījumu, komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums – 230 kg liellopu kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – neietekmēs direktīvas 91/676/eek mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(3) taotletud erand käsitleb austria kavatsust lubada laotada 230 kg loomasõnnikupõhist lämmastikku aastas hektari kohta konkreetsetes veisekasvatusettevõtetes, mille käsutuses olevale sõnnikuga väetatavale põllumajandusmaale külvatakse heintaimed, lämmastikku siduvad heintaimed, peet või muud heintaimede allakülviga põllukultuurid. eranditaotlus peaks hõlmama ligikaudu 2000 põllumajandusettevõtet e 3% põllumajandusettevõtetest ja 60000 loomühikut e 4% loomühikutest.
(3) lūdzot šo atkāpi, austrija paredz gadā uz vienu hektāru izlietot 230 kg organisko mēslu slāpekļa noteiktās liellopu audzēšanas saimniecībās ar lauksaimniecības zemi, kurā izmanto kūtsmēslus un kurā kultivē ganības, ganību secīgās kultūras vai bietes un citus kultūraugus, kuros iesēj zāli ar zemu nitrātu filtrācijas potenciālu. Šo atkāpi var piemērot aptuveni 2000 lauku saimniecībām un 60000 mājlopu vienībām, tas ir, 3% no visām lauku saimniecībām un 4% no mājlopu vienību skaita.