Sie suchten nach: käibemaksudeklaratsioonis (Estnisch - Lettisch)

a) märkis käibemaksudeklaratsioonis tasumisele kuuluvast väiksema käibemaksusumma;
a) iesniegtajā nodokļu deklarācijā ir norādījis nodokļa parādu, kas ir mazāks par maksājamo summu, vai

c) märkis käibemaksudeklaratsioonis järgmisele kuule ülekantava käibemaksu ettemaksu, mis vastab sisendkäibemaksu ja tasumisele kuuluva käibemaksu vahele;
c) nodokļu deklarācijā ir norādījis starpību starp priekšnodokļa summu un faktiski maksājamo nodokļa summu, kura ir pārceļama uz nākošo mēnesi, vai

b) näitas käibemaksudeklaratsioonis, et ettemakstud käibemaks või tagasimakstava sisendkäibemaksu, mille summa on suurem tasumisele kuuluvast käibemaksust;
b) nodokļu deklarācijā ir norādījis atmaksājamās nodokļu starpības vai atmaksājamā priekšnodokļa summu, kas ir lielāka par faktiski atmaksājamo summu, vai

d) märkis käibemaksudeklaratsioonis ettemaksu ja sisendkäibemaksu, mis maksti talle tagasi, samas kui oleks pidanud ära tooma maksuametile makstud käibemaksusumma;
d) nodokļu deklarācijā ir norādījis atmaksājamās nodokļa starpības vai atmaksājamā priekšnodokļa summu, ko ir saņēmis, lai gan nodokļu administrācijai tam vajadzēja norādīt nodokļa parāda summu, vai

kuna maksukontrolli saab läbi viia vaid summade suhtes, mis ületavad kahekordselt seda summat, mille maksukohustuslane deklareeris täiendavas käibemaksudeklaratsioonis, ajendab seadus nr 289/2002 samas maksukohustuslasi oluliselt deklareerima ainult osa tasumisele kuuluvast maksuvõlast.
tomēr, ņemot vērā, kas pārbaudes var veikt tikai attiecībā uz summām, kas pārsniedz nodokļu maksātāja papildu pvn deklarācijā norādītās summas divkāršā apmērā, likums nr. 289/2002 var būt stingrs stimuls nodokļu maksātājiem deklarēt tikai daļu no nodokļa, kas faktiski būtu jāsamaksā.

Üldine taust direktiivi 77/388/emÜ artikli 21 lõike 1 punktis a, nagu see on sõnastatud kõnealuse direktiivi artikli 28 punktis g, sätestatakse üldreeglina, et siseriikliku süsteemi alusel käibemaksu tasumise eest vastutab kaupu tarniv maksukohustuslane. Ühendkuningriik soovib kohaldada tagasipööratud maksustamise korda, mille puhul kaupade tarnimisel vastutab käibemaksu riigikassasse tasumise eest maksukohustuslane, kellele tarnitakse alljärgnevaid kaupu: mobiiltelefonid arvutikiibid/mikroprotsessorid/keskprotsessorid elektroonilised andmekandjad arvutitele, kõigile mobiiltelefonidele või kindlaksmääratud elektroonilistele seadmetele elektroonilised seadmed, mida kasutatakse elektrooniliste andmete säilitamiseks, töötlemiseks või salvestamiseks, nagu: pihudigitaalkaamerad ja -helivideokaamerad, pihudigitaalhelimängijad, nagu mp3-mängijad, pihudigitaalvideomängijad ja kantavad dvd-mängijad, e-posti, telefoni, tekstisõnumit, veebibrauserit ja muud traadita andmesidepöördust võimaldavad traadita seadmed, pihuarvutid, pihu-või kantavad asukoha määramise seadmed satelliitnavigatsioonisüsteemi jaoks ekraaniga mängukonsoolid ja televiisoriga või arvutiga ühendatavad mängukonsoolid. kõnealuse meetme tagajärjel ei sisaldaks kliendi poolt toote eest tarnijale makstud hind käibemaksule vastavat summat. selle asemel kajastaks klient kõnealust käibemaksu oma käibemaksudeklaratsioonis. tavaeeskirjade kohaselt arvab ta samas deklaratsioonis kõnealuse käibemaksu ka maha. seega ei maksta kõnealuste maksukohustuslaste vahelise tarne pealt makse ja jaemüüja kui tarneahela viimane lüli peab tasuma riigikassasse kogu käibemaksusumma. sel viisil soovib Ühendkuningriik kõrvale kalduda ühest käibemaksu aluspõhimõttest: osamaksu süsteemist, kus tarneahela iga maksukohustuslane maksab osa tarnele kohaldatavast lõplikust käibemaksust. pettuse probleem Ühendkuningriigis eespool nimetatud toodete tarned on andnud alust massiliseks maksudest kõrvalehoidumiseks Ühendkuningriigis. kõige levinum viis maksudest kõrvalehoidumiseks on olukord, kus käibemaksukohustuslasest tarnija esitab teisele tarnijale arve ja seejärel ise kaob, jättes maksu tasumata. sedasi tehes esitab ta sellest olenemata oma kliendile kehtiva käibemaksuga arve, mis lubab kliendil hiljem saada tagasi sisendkäibemaksu. selle tagajärjel ei saa riigikassa tarnelt käibemaksu, kuid peab ahela järgmisele ettevõtjale tagastama sisendkäibemaksu, nagu see oleks juba riigikassasse makstud. sellest on kujunenud vaheltvõtvate ettevõtjatega seotud pettus (mtic) – väga keerulise ülesehitusega ja hästiorganiseeritud rünnak käibemaksusüsteemi vastu, mis on tihti seotud organiseeritud kuritegevusega. sellega kasutatakse ära üleminekulises käibemaksukorras ettenähtud võimalust, kus tarned ühe liikmesriigi tarnijalt teises liikmesriigis asuvale kliendile on lähteliikmesriigis käibemaksuvabad. selle asemel arvestab klient käibemaksu sihtliikmesriigis (eespool kirjeldatud pettuse tagasipööratud variant, mida rakendatakse ainult ühe tarne puhul). kui klient kaob, jättes käibemaksu arvestamata hinnalist kaupa sisaldava tarne pealt, nagu on käesolevas taotluses nimetatud kaubad, võib saamata jäänud tulu olla oluline. kõnealuste pettuste korraldajad organiseerivad tihti tarnete seeriaid, kus samad tooted võivad ringelda mitmeid kordi liikmesriikide vahel (nn karusellpettus). sel viisil võib riigikassale kaotsi minev summa olla mitmeid kordi suurem ühele kaubatarnele kohaldatavast maksusummast. hinnanguliselt on Ühendkuningriik kaotanud alates 2001. aastast selliste pettuste tõttu 6750 kuni 11 000 miljonit inglise naela. viimastel aastatel on Ühendkuningriigis täheldatud, et vastuseks erinevatele sekkumistele on pettused muutunud keerulisemaks ja mitmekülgsemaks. viimaste avaldatud hinnangute kohaselt on vaheltvõtvate ettevõtjatega seotud pettuste maht 1120 kuni 1900 miljonit inglise naela. hilisemad tegevusnäitajad Ühendkuningriigis osutavad, et hoolimata suurematest jõupingutustest ja ühenduse õigusaktide piires liikmesriikidele kättesaadavate meetmete kasutamisest kõnealust liiki pettusega võitlemisel kasvab pettuste maht jätkuvalt. kõnealuse kuritegeliku tegevuse vastu võitlemiseks soovib Ühendkuningriik kohaldada tagasipööratud maksustamise korda. kõrvaldades võimalused kasusaamiseks, likvideeriks kõnealune menetlus Ühendkuningriigi arvates eespool kirjeldatud pettuse. kui käibemaksu ei arvestata, ei ole potentsiaalsel „vaheltvõtval“ ettevõtjal võimalust jätta riigikassale kliendilt saadud summalt käibemaks tasumata. meede piirduks kaupadega, mis on enamiku vaheltvõtvate ettevõtjatega seotud pettuste objektiks ja sellega välditaks edasist olulist tulude kaotsiminekut. piirdudes väikese kaubagrupiga, ei rakendataks kõnealust meedet üldkehtiva tagasipööratud maksustamise mehhanismina praegu ega tulevikus. seega ei tooks antud meede kaasa põhjalikke muutusi kehtivas käibemaksu osamaksetele tuginevas käibemaksusüsteemis. selleks et tagada teabe kättesaadavus rahandusametitele, mis võimaldaks kõnealustel ametitel hinnata meetme toimimise efektiivsust, kehtestab Ühendkuningriik kontrolli-ja aruandluskohustuse. kõnealused kohustused võivad olla sarnased praeguste ühendusesisestele kaubatarnetele kohaldatavate aruandlusnõuetega. lihtsustamise eesmärgil soovib Ühendkuningriik määrata alampiiriks 1000 inglise naela (ligikaudu 1480 eurot), millest väiksematele tarnetele tagasipööratud maksustamise korda ei rakendataks. see leevendaks jaemüüjate ja väikeste äriklientide võimalikke raskusi. samas peaks alampiir olema piisavalt madal, et ära hoida müügi jaotamist väikesteks osadeks tagasipööratud maksustamise vältimise eesmärgil. komisjoni arvamus nõuete kohta saades taotluse vastavalt artiklile 27, kontrollib komisjon, kas kõnealuse taotluse täitmiseks vajalikud põhitingimused on täidetud, st kas kavandatud konkreetne meede lihtsustab menetlust maksukohustuslaste või maksuameti jaoks või kas ettepanekuga saab ära hoida teatavat liiki maksudest kõrvalehoidumist või maksustamise vältimist. kuna erandid võivad kahjustada üldise käibemaksusüsteemi toimimist, suhtub komisjoni sellesse ettevaatusega. sellega seoses tegi komisjon 2005. aastal direktiivi 77/388/emÜ muutmise eesmärgil ettepaneku[1] teatavateks meetmeteks, et lihtsustada käibemaksustamise menetlust ning aidata ära hoida maksudest kõrvalehoidumist ja maksustamise vältimist, ning millega tunnistatakse kehtetuks teatavad selliseid erandeid lubavad otsused, mis võimaldaks kõikidel liikmesriikidel kohaldada kasulikuks ja tõhusaks osutunud erandeid. komisjon ei soovi tavaliselt teha ettepanekut tagasipööratud maksu kohaldamise taotluse vastuvõtmiseks, kuna asjaomane meede kõrvaldab käibemaksusüsteemi keskse tunnuse – osamaksu. vastab tõele, et kuuenda käibemaksudirektiivi artikliga 26b ettenähtud kulla eriskeemi võib kirjeldada kui kehtestatud tagasipööratud maksu. kõnealuste sätete kohaldamine on siiski hoolikalt suunatud ning piiratud reguleerimisala ja -määraga. järeldus kasutades artiklit 27, üritab Ühendkuningriik põhjalikult muuta käibemaksusüsteemi üldise tagasipööratud maksustamise korra kehtestamise kaudu, isegi kui kõnealune kord on piiratud teatava kaubagrupiga. see tähendaks, et asjaomase sektori maksukohustuslased peaksid tähelepanelikult järgima kolme erinevat maksustamiskorda: klassikaline käibemaksusüsteem tagasipööratud maksustamisesüsteem ettevõtetevaheliste (b2b) kaupade tarnimise jaoks, kui teatavad kriteeriumid on täidetud ühendusesisene süsteem. see oleks lisakoorem ettevõtjate praegusele raamatupidamisele. sarnaselt kehtestataks õigusaktide täitmisest tulenev lisakoorem (klientide staatuse kontrollimine ja tehingute aruandlus) kõikidele ettevõtetele, kaasa arvatud ausad kauplejad, kes tegutsevad asjaomases valdkonnas. lisaks sellele pakuks tagasipööratud maksustamise rakendamine uusi pettuse võimalusi, eriti lõpptarbimistasandil, ning seepärast peaksid seda toetama asjakohased kontrollimeetmed, millega tagatakse lõpptarbija maksustamine tingimustes, kus puudub korralikult toimiv osamaksusüsteem. tunnistades kõnealuseid puudusi, usub komisjon sellest olenemata, et kõnealused nõuded täidavad artiklis 27 nõutud tingimusi. meetmega tõenäoliselt kõrvaldatakse praegu esinevad vaheltvõtvate ettevõtjatega seotud pettused ja seega on see suunatud konkreetsele pettuse liigile. samas tekib küsimus, mil määral vastab meetme proportsionaalsus pettuse ulatuse ja ausa majandustegevuse suhtele asjaomases sektoris. kuigi meetme reguleerimisala on suhteliselt lai, kattes suure osa elektroonika sektorist, jääb, vastavalt Ühendkuningriigilt saadud teabele, kõnealuse meetmega seonduvate asjaomaste maksumaksjate arv ja kõnealuste maksumaksjate majandustegevuse olulisus piiratuks (ligikaudu 22 500 maksukohustuslast 1 900 000 käibemaksukohustuslasest ettevõttest). pidades silmas, et kaalul on suuremahulised käibemaksulaekumised, ja asjaolu, et seadusliku kaubanduse koormat oluliselt ei suurendata, kuulub kõnealune lai reguleerimisala siiski artikli 27 reguleerimisalasse. samas tuleb tunnistada, et ka teistes liikmesriikides toimivad sarnased pettuseskeemid (hõlmavad samu kategooriaid või muid kaubagruppe), mistõttu kõnealused liikmesriigid võivad taotleda kuuenda direktiivi artiklist 21 sarnaseid erandeid. see võib eri liikmesriikide maksumaksjatele tuua kaasa mitmeid eri kohustusi ja olla seega vastuolus hästi toimiva siseturu taotlusega. selleks et oleks võimalik hinnata kõnealuse erandi tõhusust (nii mtic pettuste kui ka käibemaksu tasumata jätmisega lõpptarbimise vältimise puhul) ja selle mõju siseturu toimimisele, peab erandit taotlev ettepanek määratlema ka tagasipööratud maksustamise korra rakendamise põhielemendid ja määrama kõnealuse erandi kehtivusaja. ettepanekuga antakse luba tagasipööratud maksustamiseks kuni 31. detsembrini 2009. -
vispārējais konteksts kā vispārējs noteikums direktīvas 77/388/eek 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā izklāstīts tās 28.g panta redakcijā, paredzēts, ka iekšējā sistēmā par pievienotās vērtības nodokļa (pvn) samaksu valsts kasei parasti atbild ar nodokli apliekamā persona, kas piegādā preces. apvienotā karaliste piemērotu apgrieztās iekasēšanas procedūru, kad ar nodokli apliekamā persona, kam piegādā preces vai pakalpojumus, kļūst atbildīga par pvn samaksu valsts kasei par šādu preču piegādi: mobilie telefoni; datoru mikroshēmas/mikroprocesori/centrālo procesoru bloki; elektroniskās informācijas nesēji, ko paredzēts lietot datoros vai jebkādu mobilo telefonu ierīcēs, vai norādītās elektroniskās ierīcēs; elektroniskās ierīces, ko izmanto elektronisko datu uzglabāšanai, apstrādei vai ierakstīšanai, piemēram, digitālās rokas kameras un kemkoderi (camcorders), digitālie pārnēsājamie audio atskaņotāji, piemēram, mp3 atskaņotāji, digitālie pārnēsājamie video atskaņotāji un pārnēsājamie dvd atskaņotāji, bezvadu ierīces, kas dara pieejamu e-pastu, telefonu, īsziņu sūtīšanu, tīmekļa pārlūkošanu un citus bezvadu datus, rokas datori, rokas vai pārnēsājamās satelītu navigācijas sistēmu ierīces atrašanās vietas noteikšanai, ar pulti vadāmas datorspēles, kas aprīkotas ar displeju vai ar televizora vai datora ekrānu. Šā pasākuma rezultātā klienta maksātajā cenā šādu produktu piegādātājam netiktu ietverta summa, kas maksājama saistībā ar pvn. tā vietā klientam savā pvn deklarācijā būtu jānorāda pvn, kas maksājams saistībā ar piegādi. saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem klients minētajā deklarācijā arī atskaitītu šo pvn. tā netiktu maksāts nodoklis par šādām piegādēm starp personām, kas pilnā mērā apliekamas ar nodokli, un mazumtirgotājs, pēdējais piegādes ķēdes posmā, maksātu valsts kasē pilnu pvn summu. Šādā veidā apvienotā karaliste vēlas atkāpties no viena pvn pamatprincipa: sadalītā maksājuma sistēmas, kur katrs nodokļa maksātājs piegādes ķēdē maksā daļu no galīgā pvn saistībā ar piegādi. krāpšanas problēma apvienotajā karalistē iepriekš minēto produktu piegāde ir izraisījusi ļoti augstu nodokļu apiešanas līmeni apvienotajā karalistē. visbiežāk izplatītais nodokļa apiešanas veids ir faktūras izrakstīšana par piegādēm, ko veic piegādātājs, kas reģistrēts pvn samaksai, bet pēc tam pazūd, nenomaksājot nodokli. tādējādi tas saņēmējam izdod derīgu faktūru pvn nodokļa atlaidei, kas pēdējam dod iespēju atgūt samaksāto pvn priekšnodokli. rezultātā valsts kasē netiek iemaksāts pvn par piegādi, bet uzņēmējam nākošajā piegādes ķēdes posmā jāsniedz kredīts attiecībā uz pvn priekšnodokli, it kā tas būtu samaksāts. tas veicinājis „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumus kopienā (mtic) – izsmalcinātu un labi organizētu triecienu pvn sistēmai, ko bieži veic noziedzīgas struktūras. tās izmanto pvn pārejas režīma iespēju, ņemot vērā to, ka tām piegādēm, ko piegādātājs vienā dalībvalstī piegādājis klientam citā dalībvalstī, nepiemēro pvn nosūtīšanas valstī. tādējādi klients ir atbildīgs par pvn samaksu galamērķa dalībvalstī (tikko raksturotā apgrieztā iekasēšana, bet tā attiecas vienīgi uz atsevišķām piegādēm). ja klients „pazūd”, nemaksājot pvn par tādu ļoti vērtīgu preču piegādi kā tās, uz kurām attiecina šo prasību, ieņēmumu zaudējumi var būt ievērojami. turklāt personas, kas veic šādu krāpšanu, bieži organizē minēto preču vairākkārtēju piegādi, kuras laikā minētās preces vairākas reizes cirkulē starp dalībvalstīm (tā sauktā karuseļa veida krāpšana). tādējādi valsts kases zaudētie ieņēmumi var pārsniegt nodokļa apmēru par preču atsevišķu piegādi daudzas reizes. ir lēsts, ka kopš 2001. gada šāda veida krāpšana apvienotajai karalistei ir izmaksājusi no 6 750 miljoniem līdz 11 000 miljoniem sterliņu mārciņu. pēdējo gadu laikā apvienotajā karalistē pieredzēts ievērojams krāpšanas gadījumu izsmalcinātības un sarežģītības pieaugums, lai gan bijuši dažādi mēģinājumi to novērst. jaunākie publicētie aprēķini liecina, ka 2004./2005. gadā „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumi kopienā ir radījuši zaudējumus intervālā no 1 120 miljoniem līdz 1 900 miljoniem sterliņu mārciņu. tomēr vēl nesenāki darbības rādītāji apvienotajā karalistē rosina secināt, ka krāpniecisku darbību apmērs pieaug, lai gan tiek pastiprināti centieni, lai novērstu šāda veida krāpšanu, un tiek izmantoti instrumenti, kas pieejami visās dalībvalstīs atbilstīgi kopienas tiesību aktiem. lai cīnītos pret šo noziedzīgo darbību, apvienotā karaliste vēlētos piemērot apgrieztās iekasēšanas procedūru. tā uzskata, ka šāda procedūra mazinātu iepriekš aprakstīto krāpšanu, atņemot iespēju gūt peļņu. ja netiktu iekasēts pvn, potenciālajam „pazudušajam komersantam” nebūtu iemesla slapstīties, nepārskaitot valsts kases kontā cenas pvn elementu, ko tas saņēmis no sava klienta. Šāda procedūra tiktu attiecināta vienīgi uz minēto preču klāstu, jo tās visbiežāk ir „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumu kopienā mērķis, un tādējādi tiktu novērsti turpmāki ievērojami ieņēmumu zaudējumi. attiecinātai uz nelielu preču klāstu, ierosinātajai sistēmai nebūtu nedz vispārēja apgrieztās iekasēšanas mehānisma raksturīgās iezīmes, nedz arī tās mērķis būtu tādai būt. tādējādi sistēma neieviestu būtiskas izmaiņas pašreizējā pvn sistēmā, kuras pamatā ir sadalītais nodokļa maksājums. tajā pašā laikā apvienotā karaliste ieviestu arī kontroli un ziņošanas saistības, lai nodrošinātu, ka informācija ir pieejama, un sniegtu apliecinājumu ieņēmumu dienestiem, ka pasākums tiek īstenots efektīvi. tās varētu būt tādas pašas kā pašreizējās ziņošanas prasības, kas piemērojamas preču piegādei kopienā. vienkāršošanas dēļ apvienotā karaliste vēlas noteikt robežvērtību 1 000 sterliņu mārciņu (aptuveni 1 480 euro) apmērā, lai apgrieztās iekasēšanas procedūru nepiemērotu piegādēm, kas nepārsniedz šo robežvērtību. tas mazinātu iespējamās grūtības mazumtirgotājiem un maziem uzņēmumiem. vienlaicīgi robežvērtībai jābūt pietiekami zemai, lai izvairītos no preču sūtījumu disagregācijas, kas tiktu īstenota, lai izvairītos no apgrieztās iekasēšanas. komisijas viedoklis par pieprasījumu kad komisija saņem pieprasījumu saskaņā ar 27. pantu, tā prasīto pārbauda, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti pamatnoteikumi šādu pieprasījumu apmierināšanai, tas ir, vai ierosinātie īpašie pasākumi vienkāršo nodokļu maksātājiem vai nodokļu administrācijai veicamās procedūras vai to, vai veicot šo pasākumu var novērst atsevišķu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas pieeja vienmēr bijusi piesardzīga, lai nodrošinātu, ka ar šādām atkāpēm netiktu traucēta visas pvn sistēmas darbība. Šajā sakarā komisija 2005. gadā iesniedza priekšlikumu[1], ar ko groza direktīvu 77/388/eek attiecībā uz dažiem pasākumiem, lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas procedūru un palīdzētu cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ar ko atceļ dažus lēmumus par atkāpēm, lai dalībvalstīm atļautu piemērot atkāpes, kuru lietderīgums un efektivitāte ir pierādīta. komisija parasti nelabprāt ierosina apstiprināt pieprasījumu piemērot apgrieztās iekasēšanas procedūru, jo šāds pasākums likvidētu vienu no pvn raksturelementiem, proti, sadalīto maksājumu. ir taisnība, ka īpašo shēmu attiecībā uz zeltu, kas paredzēta sestās pvn direktīvas 26.b pantā, varētu raksturot kā jau iedibinātu apgrieztās iekasēšanas gadījumu. tomēr minēto noteikumu piemērošana ir rūpīgi plānota un to darbības diapazons un apmērs ir ierobežots. secinājums apvienotās karalistes lūgumā ir mēģināts izmantot [sestās pvn direktīvas] 27. pantu, lai pvn sistēmā ieviestu būtiskas izmaiņas vispārējas apgrieztās nodokļu iekasēšanas sistēmas izpratnē pat tad, ja tās attiecina uz ierobežotu preču klāstu. tas arī nozīmētu, ka nodokļu maksātājiem attiecīgajās nozarēs būtu jāstrādā trīs dažādos nodokļu režīmos: „parastajā” pvn sistēmā, apgrieztās iekasēšanas sistēmā attiecībā uz b2b piegādēm, kur ir jāizpilda noteikti kritēriji, un kopienas iekšējā sistēmā. tas grāmatvedībai uzliktu papildu slogu līdztekus jau tam, ar ko uzņēmumi spiesti saskarties. tāpat visiem komersantiem, tostarp godīgiem komersantiem, tiktu uzlikta papildu atbilstības nasta (pārbaudot klientu statusu un ziņojot par darījumiem) arī tādās jomās, kur krāpšana nav izplatīta. turklāt apgrieztās iekasēšanas piemērošana nodrošinātu jaunas krāpšanas iespējas, īpaši galapatēriņa līmenī, tādējādi līdztekus būtu jāveic pienācīgi kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka nodokļa nemaksāšana nenotiek galapatēriņa līmenī, ja pienācīgi nefunkcionē sadalītā maksājuma sistēma. atzīstot minētos trūkumus, komisija tomēr uzskata, ka pieprasījums uzskatāms par tādu, kas atbilst 27. pantā noteiktajiem kritērijiem. patiesībā, ieviešot minēto pasākumu, ir iespējams likvidēt patlaban konstatētos gadījumus, kad notiek „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumi kopienā, un tādējādi noris cīņa pret īpašu krāpšanas veidu. tomēr joprojām ir atklāts jautājums par to, cik lielā mērā pasākums ir proporcionāls, ņemot vērā attiecību starp krāpšanās izplatību un ar krāpšanu nesaistītām darbībām attiecīgajā nozarē. pasākuma diapazons ir samērā plašs, aptverot lielu elektroniskās nozares daļu, bet saskaņā ar informāciju, kas saņemta no apvienotās karalistes, nodokļu maksātāju skaits, uz kuriem attiecināms minētais pasākums, kā arī to veiktās ekonomiskās darbības ietekme, ir ierobežots (22 500 nodokļu maksātāju no 1 900 000 pvn maksāšanai reģistrēto uzņēmējsabiedrību kopskaita). Ņemot vērā ievērojamus pvn maksājumu ieņēmumus, kas likti uz spēles, un samērā ierobežoto likumīgās tirdzniecības administratīvo slogu, pasākuma plaša piemērošanas joma joprojām ir atbilstīga 28. pantā noteiktajai. tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka arī citās valstīs konstatējami līdzīgi krāpšanas veidi (attiecas uz tām pašām precēm vai citiem preču veidiem), un arī šīs valstis var censties panākt atkāpi no sestās direktīvas 21. panta noteikumiem. tā rezultātā dažādās dalībvalstīs tiktu noteiktas dažāds nodokļu maksātāju saistības, kas būtu pretrunā ar labi funkcionējoša iekšējā tirgus nodrošināšanas prasībām. tādējādi priekšlikumā, ar ko piešķir prasīto atkāpi, ir arī jādefinē apgrieztās iekasēšanas pamatelementi un jāierobežo tās piemērošanas laiks, lai dotu iespēju novērtēt tās efektivitāti (gan attiecībā uz „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumiem kopienā, gan attiecībā uz galapatēriņa bez pvn samaksas novēršanu) un ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Šis priekšlikums ļauj izmantot apgriezto iekasēšanu līdz 2009. gada 31. decembrim. -