Sie suchten nach: krediidiseisundi (Estnisch - Lettisch)

tunnistatud omavahendid moodustavad panga krediidiseisundi analüüsist vaid ühe osa.
atzītie pašu līdzekļi veido tikai vienu šādas analīzes daļu, pēc kuras nosaka bankas bonitāti.

(198) omakapitali olemasolu on siiski vajalik mitte vaid järelevalve eesmärkidel. omakapitali summa bilansis annab panga laenuandjatele tunnistust selle tugevusest ja seega mõjutab tingimusi, mille alusel pank on võimeline väliseid vahendeid kaasama. vastupidiselt saksamaa ja westlb argumentidele vaatavad krediidiandjad ja reitinguagentuurid lisaks tunnistatud omavahenditele ka panga kogu majanduslikku-ja finantsolukorda. tunnistatud omavahendid moodustavad panga krediidiseisundi analüüsist vaid ühe osa. liidumaa ja westlb on määranud wfa tõenäoliseks väärtuseks, mida wfa müümise korral kolmandale isikule võiks saada 5900 miljonit dem (3020 miljonit eur). kui see hinnang ei oleks olnud mõistlik, poleks westlb audiitorid seda bilansis lubanud. 4000 miljoni dem (2050 miljonit eur) suurune bakredi omavahendina tunnistatud summa peegeldab järelevalveorgani väga ettevaatlikku lähenemist hindamisele. tuleb meeles pidada, et bakredi jaoks tehtud hindamisel jääb summa suurus 4000 miljoni dem (2050 miljonit eur) ja 5400 miljoni dem (2760 miljonit eur) vahele. seega oleks 5900 miljoni dem (3020 miljonit eur) suurune kogusumma potentsiaalse laenuandja jaoks tema rahade tagatis ja kõnealune summa parandaks westlb krediidiseisundit. seda ülemineku positiivset mõju panga krediidivõimele kirjeldati ka 1992. aastal westlb jaoks tehtud wfa hindamises. kuna 3400 miljoni dem (1740 miljonit eur) suurust summat ei saa äritegevuse laiendamiseks kasutada, aga see parandab panga mainet krediidiandja silmis, võib selle majanduslikku funktsiooni võrrelda garantii omaga, olgugi et bilansis on ta näidatud omakapitalina.
(198) taču pašu kapitāls ir nozīmīgs ne tikai no uzraudzības tiesiskā aspekta. bilancē uzrādītais pašu kapitāla lielums sniedz bankas naudas noguldītājiem arī informāciju par bankas reputāciju un līdz ar to ietekmē nosacījumus, pēc kuriem banka var piesaistīt aizņemto kapitālu. pretēji vācijas un westlb argumentiem, kreditori un reitingu aģentūras ņem vērā ne tikai atzītos pašu līdzekļus, bet arī bankas kopējo ekonomisko un finansiālo stāvokli. atzītie pašu līdzekļi veido tikai vienu šādas analīzes daļu, pēc kuras nosaka bankas bonitāti. federālā zeme un westlb noteica summu 5,9 miljardus dem (3,02 mljrd. eur) kā iespējamo vērtību, kādu varētu saņemt gadījumā, ja wfa pārdotu trešajai personai. ja šī summa nebūtu bijusi piemērota, westlb revidenti nebūtu akceptējuši tās atstāšanu bilancē. bakred atzītā summa 4 miljardi dem (2,05 mljrd. eur) parādījās saskaņā ar uzraudzības iestāžu ļoti piesardzīgo vērtējumu. turklāt jānorāda, ka arī bakred veiktajā novērtējumā ir uzrādīts diapazons no 4 miljardiem dem (2,05 mljrd. eur) līdz 5,4 miljardiem dem (2,76 mljrd. eur). tāpēc potenciāls kreditors par kopsummu uzskata 5,9 miljardus dem (3,02 mljrd. eur) kā nodrošinājumu savai naudai un uzlabo westlb kredītspēju. kapitāla pārskaitījuma pozitīvo ietekmi uz bankas bonitāti konstatēja arī wfa novērtējumā, ko 1992. gadā sagatavoja bankai westlb. tā kā summu 3,4 miljardus dem (1,74 mljrd. eur) nevar izmantot bankas darījumu paplašināšanai, tomēr tā uzlabo bankas vērtību kreditoru skatījumā, un tās ekonomiskā funkcija – kaut arī bilancē tā uzrādīta par pašu kapitālu – ir vismaz salīdzināma ar garantiju.