Sie suchten nach: sotsioloogia (Estnisch - Lettisch)

sotsioloogia ja sotsiaalpoliitika
padomniece politikas jautājumos profesore

(naisuuringute ja sugudevaheliste suhete sotsioloogia õppetool).
tòs môrÿis irmòcût sieviešu tiesûbu pôtûjumus socioloùijas jomò.

marina blagojević on serbia belgradi kriminoloogia ja sotsioloogia uurimise instituudi vanemteadur.
marina blagojeviÉ ir vadošò pôtniece belgradas kriminoloùijas un socioloùiskopôtûjumu instit!tò serbijò.

dr blagojević on sotsioloog, keda huvitab eriti soolise võrdõiguslikkuse ja rahvustevaheliste suhete sotsioloogia.
dr blagojeviÉ ir socioloùe un ûpaši interesôjas pardzimumu socioloùiju un etniskajòm attiecûbòm.

(naisuuringute keskus). teaduste akadeemia filosoofia ja sotsioloogia instituut: varssavi.
(sieviešu tiesību pētījumu centrs),zinātņu akadēmija – filozofijas unsocioloģijas institūts, varšava.

1997. aastal nimetati ta politoloogia külalisprofessoriks juan marchi nimelises sotsioloogia süvauuringute keskuses (madridis).
1997. gadā viņš strādāja par politisko zinātņu viesprofesoru juan march sociālo zinātņu augstāko kursu centrā madridē.

(feminismi ja soolise võrdõiguslikkuse uuringute keskus - sotsioloogia ja sotsiaaltöö osakond). alexandru ioan cuza Ülikool: iasi.
(feminisma un dzimumu līdztiesības pētījumu centrs - socioloģijas unsociālā darba fakultāte ),aleksandra johana kužas universitāte, jasi.

iga taotlust hindab eetilise hinnangu komisjon, mille liikmeteks on sõltumatud eksperdid erinevatest distsipliinidest nagu õigusteadus, sotsioloogia, psühholoogia, filosoofia ja eetika, meditsiin,
katrupieteikumu novērtēs speciāla ētisko jautājumudarba grupa, kurā darbosies neatkarīgijurisprudences, socioloģijas, psiholoģijas,filozofijas, ētikas, medicīnas, molekulārās

20. koostööd käsitlev osa peaks toetama riikidevahelist koostööd asjakohasel määral kogu euroopa liidus ning ka mitmes teemavaldkonnas vastavalt teadmiste ja tehnoloogia edusammudele aladel, kus tuleks teadusuuringuid toetada ja tugevdada, et lahendada euroopa sotsiaalseid, majanduslikke, keskkonna-, rahvatervise ja tööstusalaseid küsimusi ning teenida üldsuse huve ja toetada arenguriike. vajadusel võimaldab see programm paindlikkust ülesandekesksete programmide puhul, mis läbivad mitmeid temaatilisi prioriteete. samuti tuleks programmiga tagada, et el oleks suuteline säilitama oma juhtivat positsiooni sotsioloogia ja humanitaarvaldkonna teadusuuringutes koostoime kohta inimeste ja uue tehnoloogia vahel, ning tehnoloogia olulisuse kohta ühiskonna kui terviku arengule.
20. programmā „sadarbība” atbalsts jāsniedz atbilstīgiem starpvalstu sadarbības veidiem visā eiropas savienībā un ārpus tās robežām vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģiju attīstības jomām, kurās jāatbalsta un jāpastiprina pētniecība, lai risinātu eiropas sociālās, ekonomikas, vides, sabiedrības veselības un rūpniecības problēmas, kalpotu sabiedrībai un atbalstītu jaunattīstības valstis. visos iespējamos gadījumos šī programma nodrošinās elastīgumu uz uzdevumiem orientētajos plānos, kas aptver vairākas tematiskās prioritātes. programmai arī jānodrošina iespēja es saglabāt tās vadošo pozīciju socioloģijas un humanitāro zinātņu pētniecībā attiecībā uz cilvēku un jauno tehnoloģiju mijiedarbību un tehnoloģijas nozīmīgumu sabiedrības attīstībā.