Sie suchten nach: elektroniskās komercijas infrastruktūra (Lettisch - Dänisch)

tādēļ eesk atbalsta darbības, kas veicina elektroniskās komercijas attīstību. tas ir pateikts arī agrāk izteiktajās piezīmēs.
eØsu støtter derfor tiltag, som sigter mod at fremme elektronisk handel, hvilket allerede fremgår af tidligere fremsatte bemærkninger.

Šajā nolūkā komisija ieteica, lai elektroniskās komercijas operatoriem, kuri nav es elektroniskās komercijas operatori, pieprasītu reģistrēties tikai vienā dalībvalstī.
i dette øjemed foreslog kommissionen, at e-handelsoperatører fra lande uden for eu kun skulle lade sig registrere i én medlemsstat.

tiem būtu jānodrošina iespēja atrast, transformēt, apskatīt un lejupielādēt telpiskos datus, kā arī izsaukt telpiskos datus un elektroniskās komercijas pakalpojumus.
sådanne nettjenester bør gøre det muligt at finde, transformere, vise og nedtage geodata, og at aktivere geodatatjenester og nethandelstjenester.

Šajā kontekstā tiks izpētīta saistība starp ieteikto vienas pieturas shēmu un elektroniskās komercijas pasākumiem, un iespēja pēdējos ietilpināt vienas pieturas shēmas kategorijā.
der vil i den forbindelse blive foretaget en undersøgelse af forbindelsen mellem den foreslåede one-stop-ordning og e-handelsarrangementerne og af mulighederne for at optage sidstnævnte i one-stop-ordningen.

pieredze ar esošo elektroniskās komercijas speciālo shēmu ir parādījusi, ka darījumi ar naudas pārdalīšanu, kas saņemta no ar nodokli apliekamā, reģistrācijas dalībvalstij ir ļoti apgrūtinoši.
erfaringerne med den eksisterende særordning for elektronisk handel har vist, at det er en særdeles bebyrdende opgave for identifikationsmedlemsstaten at omfordele penge modtaget fra afgiftspligtige.

ja tas notiks, vienas pieturas shēma nonāks grūtībās: komisija atzīmē, ka elektroniskās komercijas jomā izveidotajā sistēmā jau ir radušās administratīvas problēmas un pārvaldības slogi.
hvis dette bliver tilfældet, vil étstedsordningen løbe ind i vanskeligheder. kommissionen bemærker, at den ordning, som finder anvendelse på e-handlen, allerede giver anledning til administrative problemer og en tung forvaltningsbyrde.

vairākas dalībvalstis jau bija ieviesušas vai ierosinājušas valsts tiesību aktus attiecībā uz elektronisko parakstu, kurus tās uzskatīja par priekšnoteikumu elektroniskās komercijas pieaugumam un par svarīgu politikas prasību, lai panāktu drošību elektroniskos darījumos.
en række medlemsstater havde allerede indført eller fremsat forslag til national lovgivning om elektroniske signaturer, som de anså for en forudsætning for vækst inden for elektronisk handel og et vigtigt politisk middel til at skabe tillid til elektroniske transaktioner.

Šajā punktā formulēti īpaši noteikumi ar nodokli apliekamām personām, kurām ir dibinājums ārpus eiropas savienības (ieskaitot tās, kas pašlaik pakļautas elektroniskās komercijas speciālajai shēmai).
i denne litra fastsættes særlige bestemmelser for afgiftspligtige personer, der er etableret uden for den europæiske union (inkl. de personer, der i øjeblikket er omfattet af særordningen for elektronisk handel).

4.1.2 savā atzinumā par ierosināto direktīvu komiteja saistībā ar atsevišķiem elektroniskās komercijas tiesiskajiem aspektiem [2] atzīmēja, ka nenoteikts tiesiskais regulējums elektroniskajai komercijai ir ārkārtīgi traucējošs.
4.1.2 eØsu bemærkede i sin udtalelse om direktivforslaget om visse retlige aspekter af elektronisk handel [2], at usikre retlige rammer er en hæmsko for elektronisk handel.

gadījumos, kad publiskās iestādes iekasē maksu par 11. panta 1. punkta b), c) vai e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, dalībvalstis nodrošina pieeju elektroniskās komercijas pakalpojumiem.
opkræver offentlige myndigheder gebyr for brug af de tjenester, der er anført i artikel 11, stk. 1, litra b), c) eller e), sikrer medlemsstaterne, at der er adgang til e-handelstjenester.

un 12. pantā minēto pakalpojumu tehniskos parametrus un šo pakalpojumu minimālos veiktspējas kritērijus, ņemot vērā pastāvošās ziņošanas prasības un ieteikumus, kas pieņemti saistībā ar kopienas vides tiesību aktiem, pastāvošajiem elektroniskās komercijas pakalpojumiem un tehnoloģijas attīstību;
tekniske specifikationer for de tjenester, der er anført i artikel 11 og 12, samt minimumskriterier for disse tjenesters ydeevne under hensyntagen til eksisterende rapporteringskrav og anbefalinger, der er vedtaget inden for rammerne af fællesskabets miljølovgivning, eksisterende e-handelstjenester og den teknologiske udvikling

Šajā punktā formulēti īpaši noteikumi ar nodokli apliekamām personām, kurām ir dibinājums ārpus eiropas savienības (ieskaitot tās, kas pašlaik pakļautas elektroniskās komercijas speciālajai shēmai).9.1.6. grozījums 24. pantā
artikel 17, stk. 4, andet afsnit, litra a), udgår. denne bestemmelse er nu optaget i artikel 1 i det foreslåede direktiv om revision af tilbagebetalingsproceduren for afgiftspligtige personer, som ikke er etableret på landets område.

komisija atzīmē, ka līdz šim gūtā pieredze ar esošo speciālo elektroniskās komercijas shēmu (shēmu, kurā ir mazāk par 1000 dalībniekiem) pierāda, ka saņemto naudas summu pārdale saņēmējām dalībvalstīm ir "ļoti apgrūtinoša".
kommissionen bemærker, at de hidtidige erfaringer med særordningen for elektronisk handel (ordning med færre end 1000 tilmeldte tredjelandsvirksomheder), har vist, at det er en "særdeles bebyrdende" opgave for den opkrævende medlemsstat at omfordele penge modtaget fra afgiftspligtige.

diskusijās ar dalībvalstīm tika noskaidrots, ka tā kā potenciālo komersantu skaits saskaņā ar iekšējo kopienas vienas pieturas sistēmu būs daudz lielāks, nekā tas skaits, kuru šodien aptver elektroniskās komercijas speciālā shēma (potenciāli vairāk nekā 200 000 komersanti salīdzinājumā ar daudz mazāk nekā 1000, kas identificēti saskaņā ar elektronisko pakalpojumu pasākumiem), tikai šīs sistēmas dubultošana nav reālistiska pieeja.
drøftelserne med medlemsstaterne har gjort det klart, at eftersom antallet af potentielle erhvervsdrivende under en eu-intern one-stop-ordning vil være langt større end det antal, der i dag er omfattet af særordningen for elektronisk handel (potentielt over 200 000 erhvervsdrivende sammenholdt med langt under 1 000 under e-servicearrangementerne), udgør en blot og bar efterligning af denne ordning ikke nogen realistisk approach.