Sie suchten nach: nenovērtētais (Lettisch - Deutsch)

nenovērtētais ieguldījums ekonomikas izaugsmē un sociālajā kohēzijā
ein unterschätzter beitrag zu wirtschaftswachstum und sozialem zusammenhalt

4.3.1 eesk uzskata, ka šajās programmās galvenajam mērķim ir jābūt uzmanības vēršanai uz eiropas starpkultūru dialogu. notiekošās debates par konstitucionālo līgumu apliecina, ka eiropas kultūru atšķirību nezināšana, liels stereotipu inertums, visbūtiskāko avotu, īpaši tiesību un konstitūcijas dažbrīd pretrunīgais raksturs, kas veido katras dalībvalsts priekšstatus, ir bijuši nepietiekami novērtēti. tikpat lielā mērā, cik nenovērtētas ir dzīvesveidu, vērtību, pasaules uzskatu konverģences, ir arī pārliecība, ka pilsoniskuma aspektā%quot%homo europeus%quot% diezgan skaidri atšķiras no jebkura cita pasaules iedzīvotāja. Šis%quot%homo europeus%quot% ir savienības garīgā un morālā mantojuma konkrētas īstenošanas rezultāts, kā pamatā ir cilvēka pašcieņas, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes nedalāmas un universālas vērtības; šī īstenošana balstīta uz demokrātijas un tiesiskas valsts principu. savās darbībās tā cilvēkam piešķir centrālo nozīmi, izveidojot eiropas savienības pilsoniskumu un rodot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. neatlaidīgi ir jāveicina izteikti pamanāmi pasākumi, informatīvi un izplatīšanas līdzekļi, pētījumi, kas raksturo ne tikai pastāvošās daudzveidības (un nevis ar stereotipiem pamatotas atšķirības), un jo īpaši%quot%eiropeisko dzīvesveidu%quot%. eiropas kultūras pamatā nav tikai mantotas vērtības, bet arī vērtības, kuras saistītas ar pašas eiropas savienības izveidi, tās vienoto tirgu, kopējo naudu, eiropas apvienošanās procesu (paplašināšana ar austrumeiropas valstīm). lai minētie izteiktas pamanāmības pasākumi veicinātu piederības izjūtas un eiropas identitātes stiprināšanu, ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji un viņu pārstāvošās organizācijas būtu ļoti cieši saistīti to ideju paušanā un īstenošanā, vai vēl labāk, ja tie būtu ideju ierosinātāji, jo tieši tie vislabāk spēj noteikt nozīmīgākos identitāti apliecinošus elementus un simbolus, ar kuriem saskaras ik dienas.
4.3.1 nach auffassung des ewsa sollte der innereuropäische dialog zwischen den kulturen im mittelpunkt dieses programms stehen. die derzeitige debatte über den verfassungsvertrag zeigt, dass die unkenntnis der kulturellen unterschiede innerhalb europas, die hartnäckigkeit der vorurteile, der bisweilen widersprüchliche charakter der grundlegendsten — besonders juristischen und verfassungsrechtlichen — quellen, welche die innere haltung der bürger in den einzelnen mitgliedstaaten bestimmen, unterschätzt wurden. ebenso wurde unterschätzt, wie ähnlich die lebensstile, die werte und die weltanschauungen sind und mit welcher gewissheit ein "homo europeus" in sachen bürgerschaft europäer von allen anderen bürgern der welt ziemlich klar unterscheidet. dieser "homo europeus" ist das ergebnis der konkreten umsetzung des geistigen und moralischen wertbestands der eu, die auf die unteilbaren und universellen werte der menschenwürde, freiheit, gleichheit und solidarität gegründet ist. sie beruht auf den grundsätzen der demokratie und der rechtsstaatlichkeit. sie stellt den menschen in den mittelpunkt ihres handelns, indem sie die unionsbürgerschaft und einen raum der freiheit, der sicherheit und des rechts schafft. Öffentlichkeitswirksame ereignisse, informations-und informationsverbreitungsinstrumente, studien nicht nur über die tatsächliche vielfalt (und nicht über die stereotypen hinsichtlich der unterschiede), sondern auch und vor allem über den "european way of life" müssen daher in der tat intensiv gefördert werden. die europäische kultur beruht nicht allein auf den ererbten werten, sondern auch auf denen, die durch den aufbau der europäischen union selbst, ihren binnenmarkt, ihre gemeinsame währung und durch die wiedervereinigung europas mit sich selbst (durch die osterweiterung) geschaffen wurden. es ist allerdings von grundlegender bedeutung, dass die bürgerinnen und bürger und ihre organisationen an der gestaltung und verwirklichung dieser öffentlichkeitswirksamen ereignisse eng beteiligt werden, damit diese das zugehörigkeitsgefühl fördern und die europäische identität effektiv stärken. besser noch wäre es, wenn die ideen dafür von den bürgern und ihren organisationen selbst kämen, da diese selbst am besten die wesentlichen elemente und symbole einer identität, die sie bereits tagtäglich erleben, identifizieren können.