Sie suchten nach: divdesmit (Lettisch - Maori)

nolaiduši lodi, tie atrada divdesmit asis, bet nedaudz tālāk tie izmērīja piecpadsmit.
na ka whakatatutu ratou, ka kite e rua tekau maro: a ka neke tata atu, ka whakatatutu ano, ka kite kotahi tekau ma rima maro

un jātnieku pulka skaits bija divdesmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši. un es dzirdēju viņu skaitu.
a ko te tokomaha o nga taua o nga hoia eke hoiho e rua tekau mano nga tekau mano; i rongo hoki ahau ki to ratou tokomaha

un nenodosimies netiklībai, kā daži no viņiem bija nodevušies, un vienā dienā krita divdesmit trīs tūkstoši.
kaua hoki tatou e moepuku, kei pera me etahi o ratou i moepuku, a hinga ana e rua tekau ma toru nga mano i te ra kotahi

kad viņi divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas bija noairējuši, tie redzēja jēzu pa jūru staigājam un laivai tuvojamies, un viņi izbijās.
na, i to ratou hoenga atu, e rua tekau ma rima, e toru tekau ranei paronga, ka kite i a ihu e haere maori ana i runga i te moana, e whakatata ana ki te kaipuke; na ka mataku ratou

un ap troni divdesmit četri sēdekļi, un sēdekļos sēdēja divdesmit četri sentēvi, ietērpti baltās drānās un viņu galvās zelta kroņi.
na i nga taha katoa o te torona etahi torona e rua tekau ma wha: a ka kite ahau i runga i nga torona ko nga kaumatua e rua tekau ma wha e noho ana, he mea whakakakahu ki te kakahu ma; he karauna koura i runga i o ratou matenga

tad divdesmit četri sentēvi un četri dzīvnieki pielūdza dievu, kas sēž tronī, sacīdami: amen! alleluja!
a takoto ana nga kaumatua e rua tekau ma wha me nga mea ora e wha, koropiko ana ki te atua e noho ana i runga i te torona, mea ana, amine; areruia

un četri dzīvnieki sacīja: amen! bet divdesmit četri sentēvi metās zemē uz sava vaiga un pielūdza to, kas dzīvo mūžīgi mūžos.
na ka mea nga mea ora e wha, amine. a ka hinga iho nga kaumatua, ka koropiko

jo kurš ķēniņš, kas domā karot ar otru ķēniņu, neapsēdīsies un vispirms nepārliks, vai viņš spēj ar desmit tūkstošiem pretoties tam, kas ar divdesmit tūkstošiem nāk pret viņu?
ko tehea kingi ranei e haere ana ki te whawhai ki tetahi atu kingi, e kore e matua noho, e whakaaro, e taea ranei e ia me nga mano kotahi tekau te tu kite riri ki tera e haere mai ra ki a ia me nga mano e rua tekau

un kad viņš atvēra grāmatu, tad metās zemē jēra priekšā četri dzīvnieki un divdesmit četri sentēvi, turēdami kokles un zelta traukus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas.
a, no ka tango ia i te pukapuka, ka hinga iho nga mea ora e wha, me nga kaumatua e rua tekau ma wha, ki te aroaro o te reme, he hapa i tetahi, i tetahi o ratou, me nga oko koura ki tonu i nga mea kakara, ko nga inoi era a te hunga tapu

tad divdesmit četri sentēvi metās zemē tā priekšā, kas sēž tronī, un pielūdza to, kas dzīvo mūžīgi mūžos, un nolika troņa priekšā savus kroņus, sacīdami:
ka hinga iho nga kaumatua e rua tekau ma wha ki te aroaro o tera e noho ra i runga i te torona, na ka koropiko ki a ia e ora tonu nei ake ake, ka panga hoki i o ratou karauna ki mua o te torona, ka mea