Results for prirodnih translation from Croatian to Latvian

korištenje prirodnih
vide un veselība

*intenzitet iskorištenja prirodnih dobara
resursu intensitāte

jer ako bog ne poštedje prirodnih grana, ni tebe neæe poštedjeti.
jo ja dievs nav saudzējis dabiskos zarus, tad taču arī tevi nesaudzēs.

a) definicija prirodnih bogatstava iz tematske strategije eu o održivoj uporabi
a) es tematiskajā stratēģijā par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu atrodamā

tri su najvažnije vrste prirodnih bogatstava koje zahtijevaju različite pristupe upravljanja:
pastāv trīs galvenie dabas kapitāla veidi, kuru pārvaldībai nepieciešamas atšķirīgas pieejas:

poglavlje6razmatramnogeizravneineizravnevezemeđutemamaizperspektive prirodnih bogatstava i usluga ekosustava, s naglaskom na resursimazemlje,tlaivode.
6. nodaļā runāts par daudzajām tiešajām un netiešajām saiknēm starp problēmām dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu skatījumā, galveno uzmanību pievēršot zemes, augsnes un ūdens resursiem.

obrasci korištenja zemljišta odražavaju ustupke između načina korištenja prirodnih bogatstava i usluga ekosustava
Šeit aprakstītās vides stāvokļa pārmaiņas lielākoties rosina neilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi.

dobro gospodarenje vodnim dobrima ključno je za održivo korištenje vodnih zaliha unutar prirodnih granica
pieprasījums pēc ūdens resursiem ir jāregulē, lai izmantošana tos nenoplicinātu

međutim, prekomjerno iskorištavanje može dovesti do propadanja prirodnih ekosustava te naposljetku i do izumiranja vrsta.
tomēr pārmērīga izmantošana var novest pie dabisko ekosistēmu degradācijas un – galu galā – pie sugu izzušanas.

crpljenje prirodnih bogatstava iz ekosustava i rudnika u svijetu, od 1980. do 2005./2007.
globālā dabas resursu ieguve no ekosistēmām un raktuvēm laikā no 1980. gada līdz 2005./2007. gadam nu l l

integracija djelovanja ekosustava povezanog s klimatskim promjenama, uporabom resursa i zdravljem; odgovornost za uporabu prirodnih
samazināt cilvēku kombinēto pakļautību bīstamu piesārņotāju un citu kairinātāju iedarbībai, precīzāk saistīt cilvēku un ekosistēmas veselību.

raširena zemljoradnja i isušivanje prirodnih sustava povećalo je emisije ugljika u zrak te istodobno smanjilo kapacitet zadržavanja ugljika i vode.
kultivējot un nosusinot dabiskās sistēmas lielās platībās, ir pieaugušas oglekļa emisijas gaisā un, vienlaikus, mazinājusies oglekļa un ūdens uzkrāšanas spēja.

europljani, u velikoj mjeri, ovise o zalihama prirodnih bogatstava i tokovima usluga ekosustava unutar i izvan granica europe.
eiropas iedzīvotāji ir ļoti atkarīgi no dabas kapitāla krājumiem un ekosistēmu pakalpojumiem, kas atrodami gan pašu kontinentā, gan aiz tā robežām.

nadalje, neka od najvećih riznica prirodnih bogatstava na svijetu smještena su na tim područjima, što je neposredno važno resursima oskudnoj europi.
vides problēmu savstarpējā saistība ir īpaši skaidri saskatāma eiropas tuvākajos kaimiņos

međutim, europska potrošnja već premašuje vlastitu proizvodnju obnovljivih prirodnih bogatstava, za otprilike, dvostruko (12).
turklāt patēriņš eiropā jau apmēram divkārt pārsniedz tajā radīto atjaunojamo dabas resursu apjomu (12).

ova ovisnost podiže raspravu na višu razinu — potreba za uspostavljanjem ravnoteže između različitih načina korištenja prirodnih bogatstava unutar prirodnih granica postaje stvarni izazov sustava.
Šī atkarība pārceļ diskusiju gluži citā sarežģītības pakāpē: vajadzība sabalansēt dabas resursu dažādus lietošanas veidus vides noteikto limitu robežās kļūst par patiesi sistēmisku problēmu.

međutim, rasprostranjene promjene krajolika, degradacija ekosustava i gubitak prirodnih bogatstava na vode na zaključak da eu neće postići svoj cilj zaustavljanja gubitka biološke raznolikosti do 2010. godine.
tomēr plaši izplatītā dabisko ainavu pārveide, ekosistēmu degradācija un dabas kapitāla zaudēšana nozīmē, ka es nesasniegs izvirzīto mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

još jedna sastavnica prijelaza na zeleno gospodarstvo je i proračun prirodnih bogatstava — uz uvažavanje pristupa prema kojem bdp-a ne može biti isključiva mjera gospodarskog rasta.
vēl viens elements ceļā uz „zaļāku” ekonomiku ir pilnīga dabas kapitāla uzskaite, kas nozīmē, ka ekonomiskās izaugsmes raksturošanai jāizmanto ne tikai ikp.

europska gospodarstva postaju sve bogatija zahvaljujući intenzivnom korištenju prirodnih dobara. učinkovitost gospodarenja dobrima u europi u protekla se dva desetljeća poboljšala zahvaljujući uporabi ekološki učinkovitijih tehnologija, prelasku na uslužno gospodarstvo te sve većem udjelu uvoza u gospodarstvima eu.
izmantotos resursus eiropas ekonomikas pārvērš par arvien lielāku turību.

cjelovit proračun prirodnih bogatstava također će zahtijevati nove klasifikacije, savršeno povezane s postojećima, kao što je opisano u okvirnim statističkim postupcima i sustavu nacionalnog proračuna (sna).
dabas kapitāla pilnīga uzskaitei būs nepieciešama jauna klasifikācija; ideāli būtu, ja tā būtu saistīta ar statistikas struktūrās un nacionālās uzskaites sistēmās jau pastāvošajām.