Results for kartograafiliste translation from Estonian to Latvian

põldude identifitseerimise süsteem kehtestatakse kaartide, maakatastridokumentide või muude kartograafiliste alusmaterjalide põhjal.
lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm, zemesgrāmatas aktiem vai citiem kartogrāfiskiem materiāliem.

võib võtta vastu tehnilised vormingud andmete, sealhulgas statistiliste ja kartograafiliste andmete edastamiseks ja töötlemiseks.
var pieņemt datu, tostarp statistikas un kartogrāfijas datu, pārraidei un apstrādei izmantojamos tehniskos formātus.

(b) tehnilised vormingud andmete, sealhulgas statistiliste ja kartograafiliste andmete edastamiseks ja töötlemiseks.
b) datu, tostarp statistikas un kartogrāfijas datu, pārraidei un apstrādei izmantojamos tehniskos formātus.

1. komisjon võib artikli 16 lõikes 2 nimetatud menetlust järgides võtta vastu tehnilisi vorminguid statistiliste, kartograafiliste ja muude andmete edastamise ning töötlemise jaoks.
1. komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto procedūru var apstiprināt tehnisko formātu datu pārnesei un apstrādei, ieskaitot statistiskos un kartogrāfiskos datus.

põllumajanduslike maatükkide tärktunnussüsteem luuakse maakatastrikaartide ja dokumentide, muude kartograafiliste alusmaterjalide või aero-või satelliitfotode või muu samaväärse tõendusmaterjali või mitme nimetatud elemendi alusel.
burtu un ciparu identifikācijas sistēmu lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem izveido, par pamatu ņemot kadastrālos zemes plānus un zemesgrāmatu aktus, citu kartogrāfisko materiālu vai aerofotogrāfijas, vai satelītuzņēmumus, vai citu līdzvērtīgu apliecinošu materiālu, vai vairākus no minētajiem elementiem.

andmete, sealhulgas statistiliste ja kartograafiliste andmete edastamiseks ja töötlemiseks vajalikud lõikes 1 sätestatud eesmärgile vastavad vormingud võib vastu võtta vastavalt artikli 21 lõikes 2 osutatud regulatiivmenetlusele.”.
lai pārraidītu un apstrādātu datus, tostarp statistikas un kartogrāfiskos datus, var pieņemt tehniskos formātus 1. punkta vajadzībām saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

570 -ettepaneku üksikasjalik selgitus artikkel 1 (sisu): kavandatud direktiivi eesmärk on vähendada üleujutuste ohte inimeste tervisele, keskkonnale ja majandustegevusele. direktiivi kohaldatakse kogu ühenduse territooriumil ja seega nii jõgede kui ka rannikualade üleujutusohu ohjeldamise suhtes. artikkel 2 (mõisted): lisaks veepoliitika raamdirektiivi mõistetele määratletakse mõisted „üleujutus“ ja „üleujutusoht“. artiklis 3 (valglapiirkondade meetmete kooskõlastamine) võetakse üle veepoliitika raamdirektiivi artiklis 3 sätestatud lähenemisviis, eriti valglapiirkondade kasutamine haldusüksustena ja raamdirektiivis nimetatud pädevate asutuste kasutamine. lisaks valglapiirkondades asuvatele vesikondadele ja alamvesikondadele arvatakse kõik rannikualad asjakohase valglapiirkonna koosseisu ning on seega käesoleva ettepanekuga hõlmatud. ii, iii ja iv peatükis on esitatud järgmine läbipaistev ja astmeline lähenemisviis: võimalike olulise üleujutusohuga piirkondade kindlakstegemine (ii peatükk, artiklid 4, 5 ja 6); võimalike olulise üleujutusohuga piirkondade kaardistamine (iii peatükk, artiklid 7 ja 8; lisa); ohustatud vesikondade ja rannikualade üleujutusohutuse kavade koostamine ja rakendamine ning valglapiirkondade veemajanduskavade kooskõlastussüsteemi kehtestamine ja rakendamine (iv peatükk, artiklid 9, 10, 11 ja 12); iii ja iv peatükis sätestatud ajakavad, sealhulgas nõue vaadata direktiiv läbi iga kuue aasta järel, kattuvad täielikult veepoliitika raamdirektiivi rakendamise ajakavaga, samuti tagatakse kooskõla raamdirektiivis sätestatud valglapiirkondade kirjeldamise (sealhulgas üleujutusohu piirkondade kaardistamise) ning vesikondade veemajanduskavade (sealhulgas üleujutusohutuse kavade) koostamise menetluste ja tsüklitega. lisaks on tehtud ettepanek, et liikmesriigid võivad üleujutusohutuse kavad ühendada vesikondade veemajanduskavadega, mis on ette nähtud veepoliitika raamdirektiiviga. artiklis 14 (avalik teavitamine ja arutelu) sätestatakse avaliku arutelu nõue üleujutusohutuse kavade koostamisel ja läbivaatamisel. avalikkuse teavitamine ja osalemine kooskõlastatakse veepoliitika raamdirektiivi sätetega. artiklites 15 ja 16 (tehniline kohandamine ja komitee) sätestatakse teatavate artiklite ja lisa tehnilise kohandamise võimalused ning statistiliste, kartograafiliste ja muude andmete edastamise ja töötlemise tehnilised vormingud. veepoliitika raamdirektiivi alusel asutatud komitee abistab ka käesoleva direktiivi rakendamisel. artiklis 17 (aruandlus) sätestatakse aruannete koostamise kord. direktiivi rakendamist käsitlevate liikmesriikide ja komisjoni aruannete esitamise kord (artikkel 18) on ajaliselt ühtlustatud veepoliitika raamdirektiivi aruandlusega. artiklites 19, 20 ja 21 käsitletakse ülevõtmist, jõustumist ja adressaate. -
570 -sīkāks priekšlikuma izskaidrojums 1. pants (priekšmets): ierosinātās direktīvas mērķis ir samazināt ar plūdiem saistīto cilvēka veselības, vides un saimnieciskās darbības apdraudējumu. tā piemērojama visā kopienas teritorijā, un tādējādi ir piemērojama plūdu riska pārvaldībai gan upēs, gan piekrastes zonās. 2. pants (definīcijas): papildus Ūdens pamatdirektīvas definīcijām tiek definēti termini „plūdi” un „plūdu risks”. 3. pants (koordinācija upju baseinu apgabalos) pārņem pieeju, kura definēta Ūdens pamatdirektīvas 3. pantā, jo īpaši to, kas attiecas uz upju baseinu apgabalu noteikšanu par pārvaldības vienībām un kompetentajām iestādēm, kas noteiktas Ūdens pamatdirektīvā. papildus upju baseiniem un apakšbaseiniem, kas iekļauti šajos upju baseinu apgabalos, visi krasta līnijas posmi arī ir ieskaitīti attiecīgajos upju baseinu apgabalos un tādējādi aptverti. ii, iii un iv nodaļā uzskatāmi izklāstīta pakāpeniska pieeja, kur ietilpst potenciāli būtiska plūdu riska zonu noteikšana (ii nodaļa, 4., 5., un 6. pants), plūdu riska karšu sagatavošana zonām ar potenciāli būtisku plūdu risku (iii nodaļa, 7. un 8. pants, pielikums), plūdu riska pārvaldības plānu izstrāde un ieviešana jutīgajiem upju baseiniem un krasta zonām, kā arī upju baseinu apgabalu pārvaldības plānu koordinācijas mehānismi (iv nodaļa, 9., 10., 11. un 12. pants). izpildes grafiki iii un vi nodaļā ir pilnīgi saskaņoti ar Ūdens pamatdirektīvas ieviešanas grafikiem, ieskaitot 6 gadu intervālus pārskatīšanai, ir nodrošināta koordinācija ar Ūdens pamatdirektīvas procesiem un upju baseinu apgabalu raksturošanas cikliem (ar plūdu risku kartēšanu) un upju baseinu apsaimniekošanas plāniem (ar plūdu riska pārvaldības plāniem). turklāt ieteikts dalībvalstīm plūdu riska pārvaldības plānu integrēt upes baseina apsaimniekošanas plānā, ko paredz Ūdens pamatdirektīva. 14. pants (sabiedrības informēšana un iesaistīšana) paredz prasību sabiedrības iesaistīšanai plūdu riska pārvaldības plānu izstrādē un to pārskatīšanā. arī šis process ir jāsaskaņo ar Ūdens pamatdirektīvu. 15. un 16. pants (tehniskie pielāgojumi un komiteja) paredz iespējamos tehniskos pielāgojumus, kas nepieciešami atsevišķu pantu un pielikumu ieviešanai, kā arī datu, tai skaitā statistisko un kartogrāfisko datu, pārneses un apstrādes tehnisko formātu. komiteja, kas nodibināta saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, tiek iesaistīta arī šajā direktīvā. 17. pants (ziņojumi) paredz nepieciešamos noteikumus par ziņojumiem. Šo ziņojumu un komisijas ziņojuma par ierosinātās direktīvas ieviešanu (18. pants) iesniegšanas laiks arī ir saskaņots ar Ūdens pamatdirektīvas izpildes grafiku. 19., 20. un 21. pants ir par transponēšanu, stāšanos spēkā un par adresātiem. -