Results for tööiga translation from Estonian to Latvian

kasulik tööiga
ekspluatācijas mūžs

selliste osade kasulikku tööiga tuleb hinnata eraldi.
lielāki aktīvi var sastāvēt no komponentiem ar atšķirīgu ekspluatācijas laiku.

kasulik tööiga on periood, mille jooksul põhivara on raamatupidamiskohustuslase poolt kasutamiseks kättesaadav.
ekspluatācijas laiks ir laiks, kurā pamatlīdzeklis ir pieejams iestādes izmantošanai.

eli ökomärgise andmise kriteeriumid nõuavad, et elektripirnide keskmine tööiga peab olema 10 000 tundi.
es ekomarķējuma kritēriji apgaismes spuldzēm prasa, lai to vidējais kalpošanas ilgums būtu 10 000 stundu.

kasulik tööiga on periood, mille jooksul põhivara on eelduslikult võimalik üksuse poolt kasutada.
ekspluatācijas laiks ir laiks, kurā pamatlīdzeklis ir pieejams iestādes izmantošanai.

3.3 seega kaldub tööiga lühenema vanusespektri mõlemast otsast, ning praegu domineerivad spektri keskel asuvad vanusegrupid.
3.3 strādājot pavadītajam dzīves posmam tātad ir bijusi tendence sarukt no abām pusēm, un šodien tas attiecas galvenokārt uz vidējā vecuma grupām.

võttes arvesse olemasolevate sõidumeerikute tööiga on vaja rakendada seda uut tehnoloogiat ühenduses elektrooniliste sõidumeerikute ehitus-ja paigaldusstandardites;
tā kā, ņemot vērā esošo reģistrācijas kontrolierīču ekspluatācijas laiku, ir vajadzīgs šo jauno tehnoloģiju ietvert elektronisko reģistrācijas kontrolierīču kopienas konstrukciju un uzstādīšanas standartos;

tuleb luua õiged tingimused tööhõive kasvu soodustamiseks, olgu siis tegemist esmakordse tööleasumisega, tööle tagasipöördumisega pärast vaheaega või sooviga tööiga pikendada.
jārada piemēroti apstākļi, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar pirmo darbavietu, atgriešanos darba tirgū pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu.

tööhõivesuunis nr 18 edendab elutsüklipõhist käsitlusviisi ja nõuab aktiivse vananemise toetamist, kaasa arvatud sobivaid töötingimusi ning töötervishoiu seisundi paranemist, pikendamaks kodanike tööiga.
nodarbinātības pamatnostādne nr. 21 veicina un atbalsta novatoriskus un pielāgojamus darba organizācijas veidus, lai uzlabotu kvalitāti un produktivitāti, kā arī veselību un drošību darbā.

mürastandardite kohaldamine tsiviilkasutuses olevate allahelikiirusega reaktiivlennukite suhtes on lennutransporditeenuste osutamise seisukohast olulise tähtsusega, eriti kui kõnealused standardid piiravad lennuettevõtjate käitatavate lennukite kasulikku tööiga;
tā kā skaņas emisijas standartu piemērojumam civilajām zemskaņas reaktīvajām lidmašīnām ir liela nozīme gaisa transporta pakalpojumu nodrošināšanā, jo īpaši, ja šādi standarti ierobežo lidmašīnu izmantojuma laiku aviosabiedrībās;

hiljutised sotsiaalkindlustuse struktuurireformid on olnud tulemuslikud ning võimaldanud rohkematele inimestele tööd, taganud töö eest parema tasu, tugevdanud tööturgude paindlikkust, pikendanud tööiga ja toetanud majanduskasvu.
nesen veiktās strukturālās reformas sociālās drošības jomā ir sniegušas rezultātus: vairāk cilvēku ir iesaistīti darba tirgū, tiek nodrošināts atbilstošs atalgojums un stiprināts darba tirgus elastīgums, tiek pagarināts darba mūžs un veicināta ekonomiskā izaugsme.

komisjon märgib, et pärast 50 aastat tuumaenergiatööstust Ühendkuningriigis on likvideerimise ja jäätmemajanduse küsimused muutumas üha tähtsamaks, kuna järjest suurema hulga rajatiste tööiga saab läbi ning töötajate tööohutuse ja elanikkonna tervise tagamiseks on vaja teha olulisi otsuseid ja astuda vajalikke samme.
komisija atzīmē, ka pēc vairāk nekā 50 gadu ilgas kodolrūpniecības darbības apvienotajā karalistē slēgšanas un atkritumu apsaimniekošanas jautājumi kļūst aizvien nozīmīgāki, jo vairums iekārtu ir sasniegušas darbmūža beigas un, lai nodrošinātu strādnieku un iedzīvotāju veselību un drošību, ir nepieciešami nozīmīgi lēmumi un centieni.

8. tagada riigi rahanduse usaldusväärsuse juures riiklike ja erasektori pensioniskeemide finantsiline jätkusuutlikkus eelkõige järgmiselt: toetades pikemat tööiga ja aktiivset vananemist, tagades sobiva ja õiglase tasakaalu panuse ja tulu vahel ning ergutades fondidel põhinevate ja erasektori pensioniskeemide kättesaadavust ja turvalisust.
8. attiecībā uz stabilām valsts finansēm nodrošināt valsts un privāto pensiju sistēmu finansiālu ilgtspējību, īpaši: atbalstot ilgāku darba mūžu un aktīvas vecumdienas, nodrošinot atbilstošu un godīgu līdzsvaru starp iemaksām un pabalstiem, kā arī veicinot pieejamību un nodrošinot pensiju fondu un privāto sistēmu drošību;

eespool öeldu põhjal võime järeldada, et me vajame rohkem tööl käivaid inimesi ning et inimeste tööiga peab olema pikem. ka vajame me töö tootlikkuse kiiremat kasvu. töö tootlikkuse suurenemine ja tööhõive kasv peavad toimuma käsikäes. selleks peavad inimesed olema võimelised omandama uute tehnoloogiate kasutuselevõtuks ja rakendamiseks vajalikke kutseoskusi ning neil peavad olema paremad võimalused oma perekonnaelu, töö, hariduse omandamise ja ülalpeetavate eest hoolitsemise ühitamiseks tasakaalustatud viisil. liikmesriikide näidete põhjal võib öelda, et soolise võrdõiguslikkuse poliitika, nõuetekohased lastehoiuvõimalused, asjakohased rahalised stiimulid ja sobiv töökorraldus annavad topeltkasu kõrgema sündivuse ja naiste tööturul osalemise näol. suurem paindlikkus ja isiklik vastutus oma elutsükli eest ei ole olulised üksnes neile, kellel on lapsed. ka vanematele inimestele on kasulik paindlik töökorraldus, mis võimaldab neil ühitada osalise tööajaga töötamist ning osalist pensionilolekut. vanemad inimesed osalevad kutsekoolituses liiga vähe. kutseoskuste täiendamine aitaks neil edasi töötada, mis on kasulik nii neile endile kui ettevõttele. palju rohkem saab teha selleks, et üleminek koolist tööle muutuks noorte jaoks lihtsamaks. noortel inimestel on väga kasulik omandada töökogemusi õpipoisina või praktikandina juba kooli/ülikooli ajal. noored peaksid pärast kooli lõpetamist saama võimalikult kiiresti töökoha. kui neil kohe ei ole võimalik tööd saada, peaks alternatiiviks olema täiendav koolitus ja/või praktika.
tādos apstākļos mums ir vajadzīgs, lai strādātu vairāk cilvēku un lai cilvēki strādātu ilgāk. mums ir vajadzīgs arī straujāks darba ražīguma pieaugums. darba ražīguma pieaugumam un nodarbinātības palielinājumam jāiet roku rokā. tas notiks tikai tad, ja cilvēki varēs apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai ieviestu un piemērotu jaunas tehnoloģijas, un ja viņiem būs vairāk iespēju līdzsvaroti savienot ģimenes dzīvi, darbu, izglītību un rūpes par apgādājamiem. liecības no dalībvalstīm rāda, ka ir iespējams iegūt divkāršas dividendes – augstākas dzimstības un sieviešu dalības darba tirgū izteiksmē – ja vien būs ieviesta dzimumu politika, pienācīgas bērnu aprūpes iestādes, piemēroti fiskālie stimuli un darba organizācija. lielāka elastība un indivīda atbildība par savu dzīves ciklu nav svarīga tikai cilvēkiem, kam ir bērni. arī vecāki cilvēki iegūs labumu no elastīga darba izkārtojuma, kas ļaus viņiem apvienot nepilna laika darbu ar nepilna laika pensiju. vecāki darbinieki pārāk maz piedalās profesionālajā izglītībā. ja viņi pilnveidotu savas prasmes, gan darbiniekiem, gan uzņēmumam būtu izdevīgāk, ka viņi turpina strādāt. tāpat daudz vairāk var darīt, lai atvieglinātu jauniešu pāreju no skolas darba dzīvē. priekšrocības ir jauniešiem, kuri iegūst darba pieredzi kā stažieri vai praktikanti skolas/augstskolas mācību laikā. jauniešiem, kas tikai beiguši skolu, jābūt iespējai iespējami drīz sameklēt darbu. ja tūlīt nav pieejama darba, tad alternatīvai ir jābūt papildu apmācībai un/vai praksei.