Hai cercato la traduzione di glikuronizāciju da Lettone a Lituano

citu zāļu ietekme uz lamotrigīna glikuronizāciju
kitų vaistinių preparatų įtaka lamotrigino gliukuronizacijai

zāles, kas būtiski inducē lamotrigīna glikuronizāciju
vaistiniai preparatai, kurie

turklāt levetiracetāms neietekmē valproiskābes in vitro glikuronizāciju.
be to, in vitro levetiracetamas neveikia valproinės rūgšties gliukuronizacijos.

zāles, kas būtiski neinhibē un neinducē lamotrigīna glikuronizāciju
reikšmingai neslopina ar nesužadina lamotrigino gliukuronizacijos

kombināciju ar citām zālēm, dienā) kuras būtiski neinhibē vai neinducē lamotrigīna glikuronizāciju.
reikšmingai neslopina ar nesužadina lamotrigino gliukuronizacijos.

tādu zāļu atcelšana, kas būtiski neinhibĒ vai neinducĒ lamotrigīna glikuronizāciju (skatīt apakšpunktu 4. 5):
4. 5 skyrių).

zāles, kas inhibē glikuronizāciju, kā, piemēram, nsaid un probenicīds, teorētiski var ietekmēt febuksostata elimināciju.
todėl vaistiniai preparatai, slopinantys konjugaciją su gliukurono rūgštimi (pvz., nsvnu ir probenecidas), teoriškai gali turėti poveikį febuksostato šalinimui.

ietver kombināciju ar citām vai divās devās) dienā vai divās zālēm, kuras būtiski neinhibē vai neinducē lamotrigīna glikuronizāciju.
reikšmingai neslopina ar nesužadina lamotrigino gliukuronizacijos.

pētījumā ar 10 brīvprātīgajiem vīriešiem rifampicīns paaugstināja lamotrigīna klīrensu un samazināja lamotrigīna eliminācijas pusperiodu, inducējot aknu enzīmus, kuri ir atbildīgi par glikuronizāciju.
tyrimo, kuriame dalyvavo 10 savanorių vyrų, duomenimis, rifampicinas didino lamotrigino klirensą ir mažino lamotrigino pusinės eliminacijos periodą, nes sužadino gliukuronizaciją veikiančius kepenų fermentus.

ierobežots datu daudzums liek domāt, ka probenecīds, samazinot glikuronizāciju, palielina zidovudīna vidējo eliminācijas pusperiodu un zidovudīna plazmas koncentrācijas līknes ietverto laukumu.
yra duomenų, kad probenecidas padidina vidutinę zidovudino pusinės eliminacijos trukmę ir plotą po jo koncentracijos kraujo plazmoje kreive, sulėtindamas jo virtimą gliukuronidu.

pētījumā, kurā piedalījās veseli brīvprātīgie, lopinavirs / ritonavirs aptuveni uz pusi samazināja lamotrigīna koncentrāciju plazmā, iespējams, inducējot glikuronizāciju.
tyrimo su sveikais savanoriais duomenimis, lopinaviras/ ritonaviras greičiausiai dėl gliukuronizacijos sužadinimo maždaug dvigubai sumažino lamotrigino koncentracijas plazmoje.

ambrisentāna glikuronizāciju veic vairāki ugt izoenzīmi (ugt1a9s, ugt2b7s un ugt1a3s), veidojot ambrisentāna glikuronīdu (13%).
ambrisentanas metabolizuojamas glukuronidacijos būdu, dalyvaujant keliems ugt izofermentams (ugt1a9s, ugt2b7s ir ugt1a3s) ir susidaro ambrisentano gliukuronidas (13%).

Šī devu shēma jāizmanto gadījumā, turpiniet lietot devas kāpināšanā sasniegto vēlamo devu (200 mg kad tiek atcelti līdzekļi, kuri būtiski dienā divās devās) neinhibē vai neinducē lamotrigīna glikuronizāciju.
Šią dozavimo schemą galima taikyti, nutraukus kitų vaistinių preparatų, kurie reikšmingai neslopina ar nesužadina lamotrigino gliukuronizacijos, vartojimą.

19 glikuronizācijas nomākums var izraisīt mijiedarbību ar zālēm, kas ir ugt1a1 substrāti un tiek izvadīti tikai šajā ceļā.
dėl gliukuronidinimo slopinimo gali pasireikšti sąveika su vaistiniais preparatais, kurie yra ugt1a1 substratai ir šalinami beveik vien šiuo būdu.