Hai cercato la traduzione di svojoj da Serbo a Lettone

i otidoše svaki svojoj kuæi.
un tie atgriezās katrs savās mājās.

u licemerju laža, žigosanih na svojoj savesti,
tie runā melus liekuļodami, un viņu sirdsapziņa ar dedzekli iezīmēta.

i kad se navršiše dani njegove službe otide kuæi svojoj.
un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.

jer sam isus svedoèaše da prorok na svojoj postojbini nema èasti.
jo pats jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netiek cienīts.

i tako ne date mu ništa uèiniti, ocu svom ili materi svojoj,
tad jūs neļaujat viņam vairs nekā darīt sava tēva un mātes labā,

marija pak sedi s njom oko tri meseca, i vrati se kuæi svojoj.
bet marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.

i uèaše ih u prièama mnogo, i govoraše im u nauci svojoj:
un viņš tos daudz mācīja līdzībās; un savā mācībā sacīja tiem:

a ovo sve èini jedan i taj isti duh razdeljujuæi po svojoj vlasti svakome kako hoæe.
bet to visu dara viens un tas pats gars, piešķirdams katram, kā gribēdams.

pokazavši nam tajnu volje svoje, po ugodnosti svojoj koju napred pokaza u njemu,
lai zināmu darītu mums savas gribas noslēpumu pēc labpatikas; un tā viņš sevī bija nolēmis,

ali ja vam kažem da ni solomun u svoj svojoj slavi ne obuèe se kao jedan od njih.
bet es jums saku, ka pat salomons visā savā godībā nebija tā tērpts, kā viena no tām.

zato se utešismo, braæo, vama u svakoj žalosti i nevolji svojoj vašom verom;
tāpēc, brāļi, jūsu ticības dēļ mēs tikām iepriecināti visos mūsu trūkumos un apspiešanā.

a isus reèe im: nigde nije prorok bez èasti do na postojbini svojoj i u rodu i u domu svom.
un jēzus sacīja viņiem: nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu dzimteni, savu māju un savus radus.

ne za dela pravedna koja mi uèinismo, nego po svojoj milosti spase nas banjom prerodjenja i obnovljenjem duha svetog,
tad viņš mūs izglāba ne mūsu taisnīgo darbu dēļ, kurus padarījām, bet savas žēlsirdības dēļ, caur atdzimšanu ūdenī un atjaunošanos svētajā garā,

vrati se kuæi svojoj, i kazuj šta ti uèini bog. i otide propovedajuæi po svemu gradu šta mu isus uèini.
atgriezies savās mājās un stāsti, ko dievs tev lielu darījis! un viņš gāja, sludinādams visā pilsētā, ko lielu jēzus viņam darījis.

a isus videvši mater i uèenika koga ljubljaše gde stoji reèe materi svojoj: Ženo! eto ti sina!
tad jēzus, redzēdams māti un mācekli, ko viņš mīlēja, stāvam, sacīja savai mātei: sieviet, lūk, tavs dēls!

on ima lopatu u ruci svojoj, i oèistiæe gumno svoje, i skupiæe pšenicu svoju, a plevu æe sažeæi ognjem veènim.
tā vēteklis ir viņa rokā; un viņš iztīrīs savu klonu, un kviešus viņš sakrās savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.

i evo jelisaveta, tvoja tetka, i ona zatrudne sinom u starosti svojoj, i ovo je šesti mesec njoj, koju zovu nerotkinjom.
un, lūk, tava radiniece elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.

kad dakle vi, zli buduæi, umete dobre dare davati deci svojoj, koliko æe više otac nebeski dati duha svetog onima koji ištu u njega?
ja nu jūs, būdami ļauni, protiet dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu tēvs no debesīm dos labu garu tiem, kas viņu lūdz!

i kazaæu duši svojoj: dušo! imaš mnogo imanje na mnogo godina; poèivaj, jedi, pij, veseli se.
un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrātas ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un dzīro!

tada dodjoše sluge domaæinove i rekoše mu: gospodaru! nisi li ti dobro seme sejao na svojoj njivi? otkuda dakle kukolj?
tad pienāca nama tēva kalpi un sacīja viņam: kungs, vai tu neiesēji labu sēklu savā tīrumā? no kurienes tad radās nezāle?