Hai cercato la traduzione di blodsockersänkande da Svedese a Lettone

insulin glargin har en lång och jämn blodsockersänkande verkan.
glargīna insulīnam ir ilgstoša un vienmērīga asins glikozes līmeni pazeminoša darbība.

till de läkemedel som kan minska den blodsockersänkande effekten hör kortikosteroider, danazol, ke
pie vielām, kas var pavājināt glikozes līmeņa asinīs pazeminošo iedarbību, pieder kortikosteroīdi, danazols, perorālie kontraceptīvie līdzekļi, vairogdziedzera hormoni, augšanas hormons, simpatomimētiskie līdzekļi un tiazīdi.

intag av alkohol kan förstärka eller försvaga den blodsockersänkande effekten av glimepirid på ett oförutsägbart sätt.
alkohola lietošana var pastiprināt vai pavājināt glimepirīda hipoglkemizējošo darbību iepriekš neparedzamā veidā.

betablockerare, klonidin, litiumsalter eller alkohol kan antingen förstärka eller försvaga insulinets blodsockersänkande effekt.
β- blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos.

betablockerare, klonidin, litiumsalter eller alkohol kan antingen potentiera eller försvaga den blodsockersänkande effekten hos insulin.
beta blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var vai nu pastiprināt, vai pavājināt insulīna glikozes līmeni asinīs pazeminošo darbību.

increlex ska administreras strax före eller efter du ätit eftersom det kan ha insulinliknande blodsockersänkande effekter och på så sätt minska blodsockernivåerna.
increlex jāievada īsi pirms vai pēc maltītes, vai uzkodām, jo tas var izraisīt insulīnam līdzīgu hipoglikēmisku efektu, tā samazinot cukura līmeni asinīs.

h2- antagonister, betablockerare, klonidin och reserpin kan antingen potentiera eller reducera den blodsockersänkande effekten av sulfonureider.
h2 antagonisti, beta blokatori, klonidīns un rezerpīns var vai nu pastiprināt vai pavājināt hipoglikemizējošo darbību.

studierna med friska frivilliga försökspersoner visade inte att marvelinsulinerna hade samma blodsockersänkande effekt som humulininsulinerna, och trenden i huvudstudien var att humulin hade bättre effekt.
pētījumi ar veselajiem brīvprātīgajiem dalībniekiem neparādīja, ka marvel insulīniem ir tāda pati iedarbība uz cukura līmeņa pazemināšanu asinīs, kāda ir humulin insulīniem, savukārt galvenajā pētījumā bija vērojama tendence, kas runā par labu humulin.

gängse studier visade inga kliniskt relevanta toxicitetsfynd, utöver de som var kopplade till den blodsockersänkande farmakodynamiska effekten (hypoglykemi).
preklīniskie dati neliecina par cita veida toksisku ietekmi, atšķirīgu no regulārā cilvēka insulīna ietekmes un klīniski nozīmīgu cilvēkam, izņemot to, kas saistīta ar glikozes līmeni pazeminošo farmakodinamisko darbību (hipoglikēmiju).

insulinabsorptionen och den därav påföljande blodsockersänkande effekten av en dos kan variera från ett injektionsområde till ett annat (t ex bukväggen jämfört med låret).
insulīna absorbcijas pakāpe un glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā).

epidemiologiska undersökningar har visat att samtidig administration av ace- hämmare och diabetesmedel (insulin, orala hypoglykemiska medel) kan orsaka en ökad blodsockersänkande effekt med risk för hypoglykemi.
epidemioloģiskajos pētījumos ir novērots, ka ake inhibitoru un antidiabētisko līdzekļu (insulīns, perorālie antidiabētiskie līdzekļi) var izraisīt pastiprinātu hipoglikemizējošo efektu, palielinot hipoglikēmiju risku.

substanser som kan minska den blodsockersänkande effekten inkluderar kortikosteroider, danazol, diazoxid, diuretika, glukagon, isoniazid, östrogener och progestogener (t ex orala preventivmedel), fentiazinderivat, somatropin, sympatomimetika (t ex epinefrin [adrenalin], salbutamol, terbutalin), tyroideahormoner, proteashämmare och atypiska antipsykotiska läkemedel (t ex olanzapin och klozapin).
vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).