検索ワード: investeerimispangast (エストニア語 - ラトビア語)

euroopa Ühenduse tagatis euroopa investeerimispangast kolmandatele riikidele antud laenudele
eiropas kopienas garantija eiro­pas investīciju bankas aizdevu­miem trešām valstīm

vahendid tulevad euroopa komisjonilt, euroopa investeerimispangast ja euroopa investeerimisfondist.
finansējumu kopīgi piešķir eiropas komisija, eiropas investīciju banka un eiropas investīciju fonds.

kinnitus, et on uuritud muid avalikku ja erafinantseerimise võimalusi, sealhulgas euroopa investeerimisfondist ja euroopa investeerimispangast;
paziņojumu, ka ir izskatītas alternatīvas iespējas valsts un privātam finansējumam, tostarp attiecībā uz eiropas investīciju fondu un eiropas investīciju banku;

-kinnitus, et on uuritud muid riikliku ja erafinantseerimise võimalusi, sealhulgas euroopa investeerimisfondist ja euroopa investeerimispangast,
-paziņojumu, ka ir izskatītas alternatīvas iespējas valsts un privātam finansējumam, tostarp attiecībā uz eiropas investīciju fondu un eiropas investīciju banku,

b) euroopa investeerimispangast või muudest riiklikest või erafinantsasutustest saadav laenude intressitoetus. Üldjuhul ei tohi intressitoetuse kestus ületada viit aastat;
b) procentu subsīdijas aizdevumiem, ko piešķīrusi eiropas investīciju banka vai citas valsts vai privātās finanšu iestādes. subsidēšanas ilgums parasti nepārsniedz piecus gadus;

4. komisjon ja liikmesriigid tagavad kooskõlas oma vastavate kohustustega fondidest, maaelu arengu euroopa põllumajandusfondist, euroopa kalandusfondist ning euroopa investeerimispangast ja muudest rahastamisvahenditest saadava abi koordineerimise.
4. komisija un dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām atbildības jomām nodrošina koordināciju starp fondu, elfla, ezf atbalstu un eib un citu pastāvošo finanšu instrumentu intervenci.

1. abisaajariigi ülesandeks on kooskõlastada artiklis 3 nimetatud meetmete rahastamiseks mõeldud fondimaksed nii euroopa investeerimispangast (eip) kui ka ühenduse teistest rahastamisvahenditest saadava abiga.
1. saņēmējvalsts ir atbildīga par fonda iemaksas koordinēšanu 3. pantā minētajiem pasākumiem gan ar eiropas investīciju bankas (eib) palīdzību, gan ar palīdzību no citiem kopienas finansēšanas instrumentiem.

• naabruspoliitika investeerimisfond, mida kutsutakse rahastama ka liikmesriike ja mille kaudu võetakse täiendavaid laene euroopa investeerimispangast, euroopa rekonstruktsiooni- ja arengupangast ning teistest arengupankadest.
laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros kaimiņvalstīm paredzēts budžets aptuveni 12 miljardu euro apmērā, kas reālā izteiksmē ir par 32 % vairāk nekā iepriekšējā budžeta periodā.

stabiliseerimis- ja assotsieerimislepingu eesmärkide saavutamiseks ja vastavalt artiklitele 5, 116 ja 118 võib montenegro saada ühenduselt rahalist abi toetuste ja laenudena, sealhulgas laenuna euroopa investeerimispangast.
Šā nolīguma mērķu sasniegšanai un saskaņā ar 5., 116. un 118. pantu melnkalne var saņemt finansiālu palīdzību no kopienas subsīdiju un aizdevumu veidā, tostarp eiropas investīciju bankas aizdevumus.

teavitada imi ühisettevõttega toetuslepingu (edaspidi „toetusleping”) sõlminud juriidilisi isikuid euroopa investeerimispangast, eelkõige seitsmenda raamprogrammi raames loodud riskijagamisrahastust laenu saamise võimalustest;
paziņot juridiskajām personām, kuras ar imi kopuzņēmumu noslēgušas dotāciju nolīgumu (turpmāk “dotāciju nolīgums”), par iespējām saņemt aizdevumus no eiropas investīciju bankas, jo īpaši – izmantojot riska dalīšanas finanšu mehānismu, kas izveidots saskaņā ar septīto pamatprogrammu;

toetatakse üldist huvi pakkuvaid era-ja riigisektori tehnoloogiaalaseid algatusi, näiteks innovatiivne meditsiin ja lennuliikluse juhtimine, ning riikide jõupingutusi metroloogia ja biotehnoloogia valdkonnas. valik tehakse selgete kriteeriumide alusel, nagu lisandväärtus, võimendav mõju ja erasektori kõrgetasemeline panus. -lissaboni tegevuskava keskmes on eli ja riiklike meetmete ja poliitika ühtsuse ja seoste tugevdamine. see saavutatakse 7. raamprogrammis eelkõige mitme rahastajaga ulatuslike algatuste kaudu. „tehnoloogiaalased ühisalgatused“ euroopas üldist huvi pakkuvates valdkondades, mis määratletakse koostöös tööstusega, eelkõige euroopa tehnoloogiaalastes koostööprogrammides. sellised tehnoloogiaalased algatused seotakse kindlalt koostööprogrammi teemadega. praegu on tehnoloogiaalased ühisalgatused, mis võivad võtta ühisettevõtte kuju, kavandatud innovatiivse meditsiini, nanoelektroonika, sisseehitatud süsteemide, aeronautika ja lennuliikluse juhtimise, vesiniku ja kütuseelementide ning ülemaailmse keskkonna-ja turvaseire valdkondades. euratomi programmi kontekstis võib kaaluda ühisettevõtete loomist näiteks tuumajäätmete valdkonnas. muud võimalikud teemad, näiteks energeetika valdkonnas, määratletakse tehnoloogiaalaste programmide kaudu hiljem. riiklike teadusprogrammide ühine rakendamine asutamislepingu artikli 169 alusel. siiani on seda võimalust kasutatud ühel korral, nimelt kliiniliste uuringute ühisprogrammis hiv, malaaria ja tuberkuloosi vaktsiinide ja ravi väljatöötamiseks. arutluse all on mitmed algatused näiteks metroloogia, biotehnoloogia, sotsiaalteaduste ja veeuuringute valdkondades. sellised ulatuslikud kooskõlastatud algatused vastavad ka koostööprogrammi teemade strateegiatele. uued euroopa huve järgivad infrastruktuurid, mis tagavad euroopa tasandil teenused teadusringkondadele ja tööstusele. luuakse üleeuroopaliste võrgustikega sarnane süsteem, mis põhineb teadustöö infrastruktuure käsitleva euroopa strateegiafoorumi tööl. püütakse saavutada tugev koostoime struktuurifondidega. nimetatud algatustel on kolm ühist omadust: euroopa komisjoni ettepaneku alusel otsustavad nende üle otseselt nõukogu ja parlament (või nõukogu parlamendiga konsulteerides) kooskõlas asutamislepingu artikli 166 lõikega 3,[5] artikliga 169[6] või 171;[7] need sobivad „muutruumilisteks“ (variable geometry) algatusteks, mis ühendavad kõige enam huvitatud riike; neid rakendatakse rahastamiskavadega, kus on muutuvas vahekorras kombineeritud eri rahastamisallikad ja -liigid: erasektori vahendid, riiklikud vahendid, raamprogrammi toetus, toetused muudest eli allikatest, näiteks struktuurifondidest ja euroopa investeerimispangast (eip). komisjon uurib praegu tihedas koostöös tööstuse, teadusringkondade ja riigiasutustega neisse kolme kategooriasse sobivaid valdkondi. täpne sisu määratletakse kahte tüüpi kriteeriumide alusel. Üldkriteeriumid hõlmavad euroopa tasandil läbiviidud tegevuse lisandväärtust ja eesmärkide saavutamise võimatust „tavaliste“ 7. raamprogrammi rahastamiskavadega. erikriteeriumid hõlmavad tööstuse tipptasemel valmisolekut ning riikliku ja erakapitali kaasamise võimet tehnoloogia-alaste ühisalgatuste puhul. 7. raamprogrammi alla kuulub ka „riskijagamise toetusrahastu“, mis peab kaasa aitama erasektori teadusinvesteeringute suurendamisele, parandades juurdepääsu euroopa investeerimispanga (eip) laenudele ulatuslike euroopa teadusuuringute puhul. see süsteem võimaldab avardada eip laenutegevust tta-tegevusele (tehnoloogiaalased ühisalgatused, suured koostööprojektid ja uued teadusuuringute infrastruktuurid). -
tiks atbalstītas valsts-privātās tehnoloģiju iniciatīvas tādās svarīgākajās jomās kā inovatīvi medikamenti vai gaisa satiksmes pārvaldība un apvienoti valsts centieni, piemēram, metroloģijā un biotehnoloģijā, ko izvēlas, balstoties uz izmērāmiem kritērijiem, piemēram, pievienotā vērtība, pieauguma efekts un privātā sektora augstākā līmeņa apņemšanās. -lisabonas programmā svarīgi ir nodrošināt saikni un atbilstību starp es un valstu politikām un darbībām. tas tiks sasniegts ar 7. pamatprogrammu, jo īpaši, ieviešot dažāda veida daudzfinansētas plaša apjoma iniciatīvas. „kopīgās tehnoloģijas iniciatīvas” eiropas nozīmīgāko sabiedrisko interešu jomā par tādām tēmām, kas definētas dialogā ar rūpniecību jo īpaši eiropas tehnoloģiju platformās. Šādas tehnoloģijas iniciatīvas stingri pamatosies uz sadarbības programmas tēmu jomām. Šobrīd kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, kas varētu izpausties kā apvienoti uzņēmumi, ir paredzētas inovatīvās medicīnas jomā, nanoelektronikas jomā, iegulto sistēmu jomā, aeronautikā un gaisa satiksmes vadībā, ūdeņraža un kurināmā elementu jomā un globālajā vides un drošības uzraudzības jomā. euratom programmas kontekstā varētu apsvērt apvienotu uzņēmumu izveidi, piemēram, kodolatkritumu jomā. vēlāk darbā ar tehnoloģiju platformām tiks noteiktas citas iespējamās tēmas, piemēram, enerģētikas jomā. kopīga valstu pētniecības programmu īstenošana, pamatojoties uz līguma 169. pantu. līdz šim šī iespēja ir izmantota vienu reizi, strādājot kopīgā klīniskās izpētes programmā, cenšoties izstrādāt vakcīnas pret hiv, malāriju un tuberkulozi. pašreiz tiek analizēta virkne iniciatīvu par tādām tēmām kā, piemēram, metroloģija, biotehnoloģija, sociālās zinātnes vai ūdens pētniecība. Šādas plaša mēroga koordinācijas iniciatīvas strādās atbilstoši stratēģijām sadarbības programmas tēmās. jaunas eiropas nozīmes infrastruktūras, kas kalpo zinātniekiem un rūpniecībai eiropas līmenī. plānots radīt visas eiropas komunikāciju tīklam līdzīgu mehānismu, balstoties uz darba gaitu eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumā. jāpanāk ievērojama sinerģija ar struktūrfondiem. visām minētajām iniciatīvām ir trīs kopīgas īpašības: par tām lēmumu pieņem tieši padome un parlaments (vai arī padome, apspriežoties ar parlamentu), balstoties uz eiropas komisijas priekšlikumu saskaņā ar līguma 166. panta 3. punktu[5], 169. pantu[6] vai 171. pantu[7]; piemērotība jo īpaši „mainīgas ģeometrijas” iniciatīvām, apvienojot visvairāk ieinteresētās valstis; īstenošana ar finanšu plānu palīdzību, kas atšķirīgā līmenī apvienos vairākus finansējuma veidus un avotus: privāto finansējumu; valsts finansējumu; atbalstu no pamatprogrammas; ieguldījumu no citiem es avotiem, piemēram, struktūrfondiem un eiropas investīciju bankas (eib). komisija pašlaik pēta jomas, kas piemērotas minētajām trim rīcības kategorijām, šajā procesā cieši sadarbojoties ar rūpniecību, zinātniekiem un valsts iestādēm. balstoties uz divu veidu kritērijiem, tiks precizētas tēmas. vispārējos kritērijos ietilps procesa pievienotā vērtība, veicot darbu eiropas mērogā, un neiespējamība sasniegt mērķus „parastās” septītās pamatprogrammas finansējuma shēmas ietvaros. konkrēti kritēriji ietvers rūpniecības augstākā līmeņa apņemšanos un spēju kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas ietvaros nodrošināt valsts un privāto finansējumu. septītā pamatprogramma ietvers arī „riska dalīšanas finanšu mehānismu”, kura mērķis ir veicināt privātas investīcijas pētniecībā, uzlabojot piekļuvi eiropas investīciju bankas (eib) aizdevumiem plašam eiropas pētniecības darbam. Šāds mehānisms ļaus palielināt eib aizdevumu piešķiršanu pta rīcībai (kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, liela mēroga sadarbības projekti un jaunas pētniecības infrastruktūras). -