Je was op zoek naar: hyperplastic (Engels - Lets)

the presence of microcrystals exacerbated the hyperplastic response but was not considered to be the primary cause of hyperplastic changes.
mikrokristālu klātbūtne pastiprināja hiperplāzijas reakciju, taču to neuzskatīja par primāro cēloni, kas būtu noteicis ar hiperplāziju saistīto izmaiņu rašanos.

24-month mechanistic study in male rats demonstrated that administration of pioglitazone resulted in an increased incidence of hyperplastic changes in the bladder.
24 mēnešu ilgi mehānisma pētījumi ar peļu tēviņiem liecina, ka pioglitazona lietošana palielināja hiperplastisku urīnpūšļa izmaiņu sastopamības biežumu.

adaptative responses (e.g. macrophage migration in the lung, liver hypertrophy and enzyme induction, hyperplastic responses to irritants).
adaptīvas reakcijas (piem., makrofāgu migrācija plaušā, aknu hipertrofija un fermentu indukcija, hiperplastiskas reakcijas uz kairinātājiem).

in a study in rats, diffuse corneal edema with neutrophilic cell infiltration, and hyperplastic changes in the lenticular epithelium suggestive of a mild phototoxic reaction were observed in animals treated with 5 and 10 mg/kg ponatinib
pētījumos ar žurkām, lietojot ponatinibu 5 un 10 mg/kg devā, novēroja difūzu radzenes tūsku ar neitrofilo šūnu infiltrāciju un hiperplastiskām pārmaiņām acs lēcas epitēlijā, kas liecina par vieglu fototoksisku reakciju.

administration of miglustat to male and female cd1 mice by oral gavage at dose levels of 210, 420 and 840/500 mg/kg/day (dose reduction after half a year) for 2 years resulted in an increased incidence of inflammatory and hyperplastic lesions in the large intestine in both sexes.
2 gadus ilga iekšķīga miglustata nozīmēšana cd1 peļu tēviņiem un mātītēm, lietojot devas 210, 420 un 840/500 mg/kg/dienā (devu samazinot pēc pusgada), palielināja iekaisīgu un hiperplastisku izmaiņu sastopamības biežumu resnajā zarnā abu dzimumu dzīvniekiem.