Je was op zoek naar: dekreetseadus (Estisch - Lets)

detsembri 1997. aasta dekreetseadus nr 446 (irap).
tiesību akts (irap) nr. 446, 1997. gada 15. decembris.

31. detsembri 1996. aasta dekreetseadus nr 669 6(edaspidi „dekreetseadus
1996. gada 31. decembra dekrētlikums nr. 669 6(turpmāk tekstā — “dekrētli-

dekreetseadus nr 203/2005, muudetud 2. detsembri 2005. aasta seaduseks nr 248.
dekrētlikums nr. 203/2005, pārveidots par 2005. gada 2. decembra likumu nr. 248.

14 – guri nr 153, 4.7.2006, lk 4, edaspidi „dekreetseadus nr 223/2006”.
14 — 2006. gada 4. jūlija guri nr. 153, 4. lpp.; turpmāk tekstā — “dekrētlikums nr. 223/2006”.

dekreetseadus, mis on esmase analüüsi kohaselt üldkohaldatav, ei paista reguleerivat käesolevat juhtumit, st see ei käsitle riikliku ettevõtja ümberkujundamist aktsiaseltsiks.
Šis dekrētlikums, kurš pēc sākotnējas analīzes ir uzskatāms par vispārpiemērojamu tiesību normu, nepavisam neattiecas uz attiecīgo gadījumu, proti, publisko tiesību sabiedrības pārveidošanu par akciju sabiedrību.

-20. juuni 1994. aasta kuninglik dekreetseadus nr 1/1994, millega kiidetakse heaks sotsiaalkindlustuse üldseaduse kodifitseeritud tekst.
-20. jūnija karaliskais dekrēts nr. 1/1994, ar ko apstiprina vispārējā likuma par sociālo nodrošinājumu konsolidēto tekstu.

-20. juuni 1994. aasta kuninglik dekreetseadus nr 1/1994, millega kiidetakse heaks sotsiaalkindlustuse üldseaduse kodifitseeritud tekst, iii jaotis.
-iii sadaļa 20. jūnija karaliskajā dekrētā nr. 1/1994, ar ko apstiprina vispārējā likuma par sociālo nodrošinājumu konsolidēto tekstu.

hageja selgitas kohtuistungil esimese astme kohtu küsimusele vastates – ilma et komisjon oleks talle tõsiseid vastuväiteid esitanud –, et kõnealune dekreetseadus ei kuulu käesoleval juhul kohaldamisele.
tiesas sēdes laikā, atbildot uz pirmās instances tiesas uzdoto jautājumu, prasītājs turklāt paskaidroja, un šo apgalvojumu komisija nopietni neapstrīdēja, ka šo dekrētlikumu nekad nav bijis paredzēts piemērot šādā gadījumā.

18euroopa kohtule käesolevat eelotsusetaotlust esitades leidis giudice di pace di genova, et see dekreetseadus, mida on muu hulgas tsiteeritud artiklis 12, ei sea kahtluse alla 1992. aasta seaduse kohaldamist talle lahendamiseks esitatud kohtuasjas.
iesniedzot tiesai šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, giudice di pace di genova ir uzskatījusi, ka ar šo dekrētlikumu, kura 12. pantu tā, starp citu, citējusi, netiek apšaubīta 1992. gada likuma piemērošana attiecīgajā prāvā.

seaduse nr 84/88 artikli 3 lõige 3 sätestab, et „[ümberkujundamist käsitlev dekreetseadus] on piisav dokument kõigi vajalike registreerimistoimingute jaoks.”
likuma nr. 84/88 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka “[dekrētlikums, ar kuru tiek veikta šī pārveidošana] ir pietiekams pamats visām nepieciešamajām reģistrācijas darbībām”.

komisjon väljendas kahtlust, kas vaatluse all olevate meetmete näol on tõepoolest tegemist hüvitisesaajate üldisele rühmale suunatud toetuskavaga või meetmetega, mis on suunatud väga konkreetsetele hüvitisesaajatele - arvestades teatatud kava lühikesest kestust (dekreetseadus võeti vastu 14. veebruaril 2003 ning ettevõtte ostmise ja töötajate üleviimist käsitleva ministeeriumi nõusoleku tähtaeg oli 30. aprill 2003).
komisija ir apšaubījusi, vai pārbaudāmie pasākumi patiešām ir atbalsta shēma, kas rada priekšrocības plašai saņēmēju grupai, vai, gluži otrādi, runa ir par pasākumiem, no kuriem gūst priekšrocības tikai atsevišķi saņēmēji, tā kā paziņotā shēma darbojas tikai īsu laiku (dekrēts ir pieņemts 2003. gada 14. februārī, un kā uzņēmumu pirkšanas un ministrijas atļautās darba ņēmēju pārcelšanas termiņš ir noteikts 2003. gada 30. aprīlis).