Je was op zoek naar: jalgratturid (Estisch - Lets)

-jalakäijad ja jalgratturid
-gājēji un velosipēdisti

haavatavamad liiklejad (nt jalakäijad, jalgratturid, mootorratturid);
mazaizsargāti satiksmes dalībnieki (piemēram, gājēji, riteņbraucēji, motociklisti);

pärast pdade paigaldamist võivad jalgratturid alustada ekskursiooni mööda maasi jõe orgu.
pēc instalācijas pda ir gatavs būt par velosipēdistu pavadoni gar māsas upi.

Ühistransport, autod, veoautod, jalgratturid ja jalakäijad jagavad kõik üht ja sama infrastruktuuri.
gan sabiedriskais transports, gan vieglās automašīnas, kravas automobiļi un gājēji izmanto tās pašas infrastruktūras.

-eriti ohustatud on jalakäijad (5400 hukkunut) ja jalgratturid (2000 hukkunut).
-gājēji (5 400 bojā gājušo) un velosipēdisti (2 000 bojā gājušo) joprojām ir īpaša riska grupa;

-3 vastust saadi liiklejate ühendustelt (fema/mootorratturid, fiva/vanaaegsed autod, ecf/jalgratturid)
-3 atbildes iesniegušas lietotāju asociācijas (fema /motociklisti; fiva /antīkie automobiļi; ecf /velosipēdisti).

näiteks on homogeensuse põhimõtte üheks tagajärjeks see, et mootorsõidukid ja vähem kaitstud liiklejad (jalakäijad, jalgratturid) saavad üksteist vastastikku mõjutada vaid siis, kui mootorsõidukite kiirus on väike.
piemēram, viens no principu viendabīguma rezultātiem ir tas, ka mehānisko transportlīdzekļu satiksme un neaizsargātie satiksmes dalībnieki (gājēji, riteņbraucēji) var mijiedarboties tikai tad, ja mehānisko transportlīdzekļu satiksmes ātrums ir mazs.

80% eurooplastest elab linnas. Ühistransport, autod, veoautod, jalgratturid ja jalakäijad jagavad kõik ühte ja sama infrastruktuuri. linnatransport tekitab 40% maanteetranspordi süsinikdioksiidi heitest ja umbes 70% muudest transpordist tulenevatest saasteainetest. kolmandik surmaga lõppenud liiklusõnnetustest juhtub linnades. liiklusummikud tekivad samuti valdavalt linnades ja linnalähedastes piirkondades. kõigi suurte linnade ühine probleem on, kuidas suurendada liikuvust, vähendades samal ajal ummikuid, õnnetusjuhtumite arvu ja saastet. linnaelanikud kogevad teistest enam omaenda liikuvuse negatiivseid tagajärgi ja võivad vajada uuenduslikke lahendusi liikuvuse tagamiseks.
no visiem eiropas iedzīvotājiem 80% dzīvo pilsētvidē. gan sabiedriskais transports, gan vieglās automašīnas, kravas automobiļi un gājēji izmanto tās pašas infrastruktūras. no kopējā autotransporta radīto emisiju apjoma pilsētu transports ir avots 40% co2 emisiju un līdz pat 70% no citām transporta radītajām piesārņojošo vielu emisijām. viena trešdaļa satiksmes negadījumu, kuros ir bojā gājušie, notiek pilsētās. arī satiksmes pārslogotības problēmas galvenokārt ir koncentrētas pilsētās un to tuvumā. kā sekmēt mobilitāti, vienlaikus samazinot satiksmes plūsmas pārslogotību, nelaimes gadījumu skaitu un piesārņojumu? tāds ir galvenais problemātiskais jautājums, kas jārisina visām lielajām pilsētām. tā kā tieši pilsētnieki visvairāk izjūt pašu mobilitātes negatīvās sekas, viņi varētu būt atvērti novatoriskiem risinājumiem ilgtspējīgas mobilitātes apstākļu radīšanai.