Je was op zoek naar: põllumajandustooteks (Estisch - Lets)

Üks kutseühendus, kes esindab teraviljapiiritust omal käel realiseerivaid põllumajanduslikke alkoholitootjaid, peab teraviljapiiritust samuti põllumajandustooteks ning leiab, et komisjon ei tohiks seda määratlust mitte mingil moel muuta.
profesionālā apvienība, kas pārstāv tās lauksaimnieciskās spirta ražotnes, kas pašas realizē saražoto labības degvīnu (kornbranntwein), tāpat klasificē labības degvīnu (kornbrantwein) kā lauksaimniecības ražojumu un uzskata, ka komisija nedrīkst šo atzinumu grozīt.

(38) kõik 35 põllumajanduslikku alkoholitootjat võtavad komisjoni seisukoha suhtes eitava hoiaku. neist enamuse korral on tegemist väikeste põllumajanduslike pereettevõtetega. peamiselt vaidlustatakse komisjoni käsitust, mille kohaselt teraviljapiiritus on tööstustoode. nende arvates on täiesti ühetähenduslikult tegemist põllumajandustootega. kritiseeritakse ka komisjoni kasutatavat mõistet "teraviljapiiritus"; dkv poolt kokkuostetava toodangu nimetuseks oleks sobivam "tooralkohol" või ka "teraviljatooralkohol". dkv kokkuostetav alkohol ei olevat joomiskõlbulik toodang, seda tulevat veel edasi töödelda ja/või rektifitseerida. osaliselt argumenteeritakse, et põllumajanduslike alkoholitootjate olukorda ei saa võrrelda tööstuslike ettevõtetega, kuna nende suhtes ei kehti ühesugused piirangud. sellega seoses süvenetakse üksikasjalikult teraviljapiirituse tootmisprotsessi erinevatesse astmetesse, mis tulenevat majandusringluse süsteemist (teraviljakasvatus, alkoholi tootmine, piirituseraba kasutamine loomatoiduks, virtsa kasutamine väetisena teraviljakasvatusel) ning nõudvat rangelt ökoloogilist menetlusviisi. põllumajanduslikud alkoholitootjad on seetõttu arvamusel, et nende suhtes peaks ka edaspidi kohaldatama eÜ asutamislepingu põllumajandustoodete kohta kehtivaid eeskirju. juhul kui nende suhtes rakendataks eÜ asutamislepingu karmimaid konkurentsireegleid, olevat nad põllumajanduslikest ettevõtetest, kes oma alkoholitoodangut bfb kaudu realiseerivad, paratamatult halvemas seisus. alkohoolsete jookide tootmise ja turustamise monopoli kadumine alates 1. jaanuarist 2004. aastal viiks kõnealuseid põllumajanduslikke alkoholitootjaid kindla laostumiseni, sest paljud neist olevat teinud investeeringuid, mis neile siis enam jõukohased ei ole. pealegi olevat alkoholi tootmine mõningatel juhtudel põllumajandusliku ettevõtte kõige olulisemaks tegevuseks, mistõttu selle kadumine tähendaks kogu ettevõtte eksisteerimise lõppu. Üks kutseühendus, kes esindab teraviljapiiritust omal käel realiseerivaid põllumajanduslikke alkoholitootjaid, peab teraviljapiiritust samuti põllumajandustooteks ning leiab, et komisjon ei tohiks seda määratlust mitte mingil moel muuta. arvukates kommentaarides ollakse lõppkokkuvõttes arvamusel, et abimeetmed ei saavat konkurentsi kahjustada ega liikmesriikide vahelist kaubavahetust kitsendada, kuna teraviljapiiritus on alkohol, mida toodetakse ainult saksa keelt kõnelevates maades.
(38) visi 35 lauksaimnieciskie spirta ražotāji noraida komisijas atzinumu. lielākajai daļai no šiem ražotājiem pieder mazi ģimenes lauksamniecības uzņēmumi. ražotāji apstrīd komisijas vispārējo viedokli, saskaņā ar kuru labības degvīns (kornbranntwein) ir rūpniecības ražojums. pēc šo ražotāju domām tas viennozīmīgi ir lauksaimniecības ražojums. ražotāji kritizē arī komisijas lietoto jēdzienu%quot%labības degvīns%quot% (%quot%kornbranntwein%quot%); attiecībā uz dkv pārdoto izstrādājumu piemērotāks esot apzīmējums%quot%jēlspirts%quot% (%quot%rohalkohol%quot%) vai arī%quot%labības jēlspirts%quot% (%quot%kornrohalkohol%quot%). dkv pārdotais spirts neesot patēriņam gatavs produkts, bet to vēl esot nepieciešams apstrādāt vai rektificēt. lauksaimnieciskie ražotāji norāda, ka lauksaimniecisko ražotņu stāvokli nevarot salīdzināt ar rūpnīcu situāciju, jo rūpnieciskajiem ražotājiem neesot tādas grūtības kā lauksaimniekiem. sakarā ar to lauksaimnieciskie ražotāji sīki apraksta labības degvīna (kornbranntwein) izgatavošanas dažādās stadijas, kas saistītas ar riņķveida saimniekošanas sistēmu (graudu audzēšanu, spirta iegūšanu, brāgas izmantošanu lopbarībai, vircas izmantošanu graudaugu mēslošanai), un visa procesa priekšnoteikums esot obligāta ekoloģiskās metodes izmantošana. tāpēc lauksaimnieciskie ražotāji uzskata, ka attiecībā uz viņiem arī turpmāk jāpiemēro ek līguma priekšraksti par lauksaimniecības produktiem, un ja pret viņiem tikšot piemēroti stingrāki ek līguma noteikumi attiecībā uz konkurenci, tad viņiem nenoliedzami tikšot nodarīts kaitējums, salīdzinot ar tiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas savu spirtu nodošot federālajai spirta monopola pārvaldei. monopola likvidēšana no 2004. gada 1. janvāra viņus noteikti izputināšot, jo daudzi no šiem ražotājiem esot ieguldījuši savos uzņēmumos kapitālu, kura atmaksāšanos viņi vairs nespēšot sagaidīt. bez tam spirta ražotne dažos gadījumos esot lauksaimniecības uzņēmuma kodols, tāpēc, izbeidzoties degvīna ražotnes darbībai, esot apdraudēta visa uzņēmuma pastāvēšana. profesionālā apvienība, kas pārstāv tās lauksaimnieciskās spirta ražotnes, kas pašas realizē saražoto labības degvīnu (kornbranntwein), tāpat klasificē labības degvīnu (kornbrantwein) kā lauksaimniecības ražojumu un uzskata, ka komisija nedrīkst šo atzinumu grozīt. visbeidzot, daudzos komentāros tiek pausts viedoklis, ka atbalsta pasākumi nevarot radīt konkurences traucējumus un negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo labības degvīns (kornbranntwein) esot alkohols, kuru varot ražot tikai vāciski runājošajā teritorijā.