Je was op zoek naar: atdzīvināšanu (Lets - Estisch)

Šī iniciatīva veicinās arī lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, kas vērsta uz eiropas ekonomikas atdzīvināšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām.
Ühtlasi aitab seealgatussaavutada lissaboni strateegia eesmärke:taaskäivitada euroopa majandus, samuti võideldakliimamuutuse vastu.

-ražotāju atbildības regulējuma pārskatīšanu, noslēdzot direktīvas par netaisnīgiem noteikumiem patērētāju līgumos pārskatīšanu un clab atdzīvināšanu;
-tootevastutuse eeskirjade muutmine ja ebaõiglaseid tingimusi tarbijalepingutes käsitleva direktiivi muutmise lõpetamine ning clba-andmepanga taaselustamine;

tas jo īpaši varētu prasīt papildu līdzekļus(pieejami 60 miljoni euro), lai sekmētu palestīnasekonomikas atdzīvināšanu un izveidotu jaunasinstitūcijas.
see strateegia hõlmab täiendavatefondide avamist (60 miljoni euro ulatuses), milleeesmärgiks on palestiina majanduse taaskäivitamineja uute institutsioonide rajamine.

galvenais efektivitātes kritērijs bija komplekss, kas ietvēra kardiovaskulāro mirstību, neletālu miokarda infarktu un/ vai sirdsdarbības apstāšanos ar sekmīgu atdzīvināšanu.
peamiseks tõhususkriteeriumiks valiti kardiovaskulaarsetest haigustest tingitud surmajuhtude, surmaga mittelõppenud müokardi infarkti või edukalt lõppenud elustamisega südameseiskuse kombinatsioon.

(65) par mērķi izvirzītais rendita apjoms pirms nodokļu nomaksas 6-7% robežās (atbilstoši sākotnējai notifikācijai) vai [...]*% (saskaņā ar pārstrādāto vidējā termiņa plānu, kas apstiprināts 2003. gada 24. jūnijā) bgb 2006. gadā būšot pietiekams. rendita likmes pirms nodokļu nomaksas laikposmā no 1995. līdz 2000. gadam vācijas pavalstu bankās/krājbankās vai visās pārējās bankās (100 vadošajās) svārstījās robežās no 12,6% -17,6% vai attiecīgi 13% -16,5%. taču laika gaitā esot novērojama pašu kapitāla pirmsnodokļu renditu samazināšanās. sevišķi manāma tā esot bijusi pavalstu banku/krājbanku sektorā, kur laikā no 1995. līdz 2000. gadam šie rādītāji kritušies no 17,6% līdz 12,6%. sakarā ar konjunktūras situācijas pasliktināšanos un konsolidācijas procesa stagnāciju vācijā turpmākajos gados šie rādītāji kritīšoties vēl vairāk un laikā no 2001. līdz 2006. gadam pavalstu banku/krājbanku sektorā svārstīšoties robežās starp 7% (2001. gadā) un 8,5% (2006. gadā), bet sektorā kopumā — starp 9,9% (2001. gadā) un 12% (2006. gadā). pavalstu bankām/krājbankām atdzīvināšanas potenciāls gan iestāžu noslogojuma, gan garantijas saistību mazināšanās rezultātā, kā arī saistībā ar bāzeli ii būšot stipri ierobežots. par mērķi izvirzītie rendita apjomi pirms nodokļu nomaksas 6-7% robežās (atbilstoši sākotnējai notifikācijai) vai [...]*% (saskaņā ar pārstrādāto vidējā termiņa plānu, kas apstiprināts 2003. gada 24. jūnijā) neesot tieši salīdzināmi ar konkurējošo institūciju renditiem, jo bgb kapitāla kvota pārstrukturēšanas fāzē refinansējuma nodrošināšanai kapitāla tirgū iekļaujot "drošības spilvenu", kas paredzēts, lai daļēji kompensētu slēptās rezerves to pilnīga iztrūkuma gadījumā. tādēļ nākotnē paredzētajai pamatkapitāla kvotai [...]*% apmērā ir jābūt ievērojami lielākai par caurmēra kapitāla kvotu, kas pavalstu bankām/krājbankām laikā no 1995. līdz 2000. gadam bija 6,1%. izveidojot "drošības spilvenu" aptuveni [...]*% apmērā — ja peļņa pirms nodokļu nomaksas saglabājas nemainīga — arī pašu kapitāla renditi samazinoties par apmēram [...]*%, salīdzinot ar konkurējošajām kredītiestādēm, jo iegūtā pelņa pirms nodokļu nomaksas ir attiecināta pret lielāku pašu kapitālu.
(65) bgb aastaks 2006 eesmärgiks võetud tulumäär enne maksusid vahemikus 6 — 7 protsenti (esialgse deklaratsiooni kohaselt) ja [...]* protsenti (vastavalt ümbertöötatud keskpikale kavale 24. juunist 2003) on piisav. tulumäärad enne maksusid liikusid saksamaal ajavahemikus 1995 — 2000 landesbank-pankades ja hoiukassades ning võrdluseks kõigis pankades (top 100) vahemikus vastavalt 12,6%—17,6% ja 13,0%—16,5%. aja jooksul võib aga täheldada omakapitalilt saadava maksueelse tulu vähenemist. eriti landesbank-pankade sektoris on see vähenenud 17,6 protsendilt 1995. aastal 12,6 protsendile aastal 2000. sellele lisanduva konjunktuuri halvenemise ja saksamaa seiskunud konsolideerumisprotsessi tõttu vähenevad need arvud järgnevatel aastatel järjepidevalt ja jõuavad aastatel 2001 — 2006 landesbank-pankade ja hoiukassade sektoris vahemikku 7,0 protsenti (2001) ja 8,5 protsenti (2006) ning kogu sektoris vahemikku 9,9 protsenti (2001) ja 12,0 protsenti (2006). landesbank-pankade ja hoiukassade sektoris on paranemise potentsiaal nii riigi kui avalik-õiguslike asutuste laenude eest vastutaja äralangemise kui ka basel ii tõttu tugevalt piiratud. eesmärgiks võetud maksude-eelne tulumäär vahemikus 6 — 7 protsenti (esialgse deklaratsiooni kohaselt) ja [...]* protsenti (vastavalt ümbertöötatud keskpikale kavale 24. juunist 2003) ei ole otseselt võrreldav konkureerivate asutuste tuluga, kuna bgb esmaste omavahendite määr sisaldab ümberstruktureerimise faasis kapitalituru refinantseerimise tagamiseks "tagatispuhvrit", mis peab osaliselt kompenseerima varjatud reservide täielikku puudumist. seetõttu peaks edaspidi ette nähtud esmaste omavahendite määr [...]*% olema oluliselt kõrgem keskmisest landesbank-pankade ja hoiukassade esmaste omavahendite määrast 6,1% ajavahemikus 1995 — 2000. ligikaudu [...]*-protsendilise tagatispuhvri korral väheneksid — kusjuures kasum enne maksusid oleks sama — omakapitali tootlus samuti ligikaudu [...]*% võrreldes konkureerivate krediidiasutustega, kuna saadud kasum enne maksusid seataks suhtesse suurema omakapitaliga.