Je was op zoek naar: klaidonis (Lets - Estisch)

klaidonis?
kodutu?

nabaga klaidonis.
mille nimel?

"bīstamais klaidonis".
gipsy danger.

"klaidonis" ir kodola!
gipsy töötab tuumareaktori jõul.

klaidonis nogalināja fermeri.
kodutu tappis farmeri, vägistas ta naise.

klau, vai tu esi klaidonis?
kuule, oled sa hulkur?

tikai kārtējais gudrinieks klaidonis.
lihtsalt üks ülbikust hulkur.

"klaidonis" ir analogs. kodola.
gypsi töötab tuumareaktori jõul.

kad tas nodega, es jutos kā klaidonis.
kui see hävis, tundsin end kodutuna.

nē. es neesmu klaidonis, bet esmu aizņemts.
ei, ma ei ole hulkur, aga mul on tegemist.

viņš ir kārtējais klaidonis,kas pārkāpa likumu.
lihtsalt üks seaduserikkujast hulkur.

ja tas trakais klaidonis šeit apkārt vazājas, un piebāž normana galvu ar iedomām...
kui see vana närukael on siinkandis ringi luusinud, ja normani pähe ideid istutanud...

apkopojot – ir pierādījumi, ka attaisnojas plašs politikas sajaukums, apvienojot trīs elementus: (i) saikne ar darba tirgu, izmantojot darba piedāvājumus vai arodapmācību; (ii) ienākumu atbalsts līdz līmenim, kas ir pietiekams, lai cilvēki varētu dzīvot ar cieņu; un (iii) labāk pieejami pakalpojumi, kas var palīdzēt novākt dažus šķēršļus, ar ko sastopas daži cilvēki un viņu ģimenes, iekļaujoties sabiedrības galvenajā daļā, tādējādi atbalstot viņu atkalatsākšanu strādāt (piemēram, konsultācijas, veselības aprūpe, bērnu aprūpe, mūžizglītība, lai izlabotu izglītības trūkumus, ikt apmācība, lai palīdzētu nākošajiem iespējamajiem strādniekiem, ieskaitot cilvēkus ar invaliditāti, jauno tehnoloģiju izmantošana un elastīgāki darba apstākļi, psiholoģiskā un sociālā rehabilitācija). Šādu pieeju var nosaukt par aktīvu integrāciju. lai liktu pamatus politikai šajā jomā un izveidotu apstākļus efektīva progresa panākšanai cīņā ar nabadzību un atstumtību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi šie standarti būtu savstarpēji saistīti. bez aktīva atbalsta darba tirgus integrācijai pastāv risks, ka mi plāns noķer cilvēkus nabadzības lamatās un ilgstošā atkarībā no pabalstiem. bez atbilstošiem atbalsta ienākumiem ir risks, ka aktīvā darba tirgus politika vai programmas nevar novērst plaši izplatījušos nabadzību un aizkavēt cilvēkus no neregulāru eksistences līdzekļu meklēšanas. bez šādiem sociālā atbalsta pasākumiem pastāv risks, ka aktivizācijas likumu īstenos akli un līdz ar to neefektīvi, neņemot pienācīgi vērā cilvēkus, kam nav priekšrocību (vientuļās mātes, klaidoņi un čigāni, cilvēki ar sliktu veselību vai tādi, kas cieš no psiholoģiskiem traucējumiem). beidzot, lai šāda politika būtu uzticama un saņemtu atbalstu, ir svarīgi, lai tā būtu ar rūpīgi izstrādātu budžetu un pakļauta riskam nebūtu vidēji garu periodu finansiālā drošība, un ka tie parāda, ka to izmaksas izrādās lietderīgas ilgākā laika posmā.
kokkuvõttes näitavad tõendid, et õigustatud on kolme elementi ühendav terviklik poliitikakooslus: (i) ühendus tööturuga töövõimaluste või kutseõppe kaudu; (ii) sissetulekutoetus tasemel, mis on piisav, et inimesed saaksid elada inimväärikat elu; ja (iii) parem juurdepääs teenustele, mis võivad aidata kõrvaldada mõned tõkked teatavate isikute ja nende perekondade lülitumiselt ühiskonda, toetades seega nende naasmist tööhõivesse (sellisteks teenusteks on näiteks nõustamine; tervishoid; lastehooldus; elukestev õpe hariduse puudujääkide korvamiseks; info-ja arvutitehnoloogiakoolitus, mis aitab potentsiaalsetel töötajatel, kaasa arvatud puuetega inimestel, ära kasutada uut tehnoloogiat ja paindlikumat töökorraldust; psühholoogiline ja sotsiaalne rehabilitatsioon). sellist lähenemist võib nimetada aktiivseks kaasamiseks. poliitika toetamiseks selles valdkonnas ja tingimuste loomiseks, mis võimaldaksid tegelikke edusamme vaesuse ja tõrjutuse ohjeldamisel, on põhiline, et kõik need liinid oleksid omavahel seotud. ilma tööturule integreerumise aktiivse toetamiseta on olemas oht, et miinimumsissetuleku tagamise skeemid sulgevad inimesed vaesuse ja pikaajalise sotsiaalabist sõltuvuse lõksu. ilma asjakohase sissetulekutoetuseta on olemas oht, et aktiivse tööturupoliitika või -programmide abil ei õnnestu vältida ulatuslikku vaesust ja takistada inimesi hankimast elatusvahendeid ebaseaduslikul viisil. ilma sotsiaalabimeetmeteta on oht, et aktiveerimiseeskirju rakendatakse pimesi ja seetõttu ebaefektiivselt, ilma ebasoodsas olukorras olevate isikute (üksikemad, püsiva elukohata isikud ja mustlased, halva tervisega või psüühikahäiretega isikud) konkreetseid vajadusi vajalikul määral arvesse võtmata. selleks, et niisugune poliitika oleks tõsiseltvõetav ja saavutaks avalikkuse poolehoiu, on hädavajalik, et sellise poliitika eelarve koostamisse suhtutaks suure hoolikusega, et see ei seaks ohtu keskpikka finantsilist jätkusuutlikkust ja et selle tasuvus pikaajalises mõõtmes oleks tõendatud.