Je was op zoek naar: skulde (Noors - Lets)

men pilatus undret sig om han alt skulde være død,
bet pilāts brīnījās, ka viņš jau ir nomiris. un viņš, simtnieku pieaicinājis, jautāja tam: vai viņš jau miris.

hvorledes skulde da skriftene opfylles, at så må skje?
kā tad lai izpildītos raksti, ka tam tā jānotiek?

han var ikke lyset, men han skulde vidne om lyset.
viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu.

så kom de usyrede brøds dag, da påskelammet skulde slaktes.
bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut lieldienu jēru.

og han bød dem strengt at de ikke skulde gjøre ham kjent,
un viņš pavēlēja, lai tie viņu neatklāj,

men han bød dem strengt at de ikke skulde si dette til nogen,
un viņš tiem noliedza un pavēlēja nevienam par to neteikt,

han visste ikke hvad han skulde si; for de blev meget forferdet.
un padebess tos apēnoja, un no padebess nāca balss, sacīdama: Šis ir mans vismīļais dēls; klausiet viņu!

du vil da si: grenene blev avbrutt forat jeg skulde bli innpodet.
tu varbūt sacīsi: zari tika nolauzti, lai mani uzpotētu.

de gjorde da tegn til hans far for å få vite hvad han vilde han skulde hete.
bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.

det blev også en trette mellem dem om hvem av dem skulde gjelde for å være størst.
bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais?

en av hans disipler, judas iskariot, han som skulde forråde ham, sier da:
tad jūdass iskariots, viens no viņa mācekļiem, kas viņu vēlāk nodeva, sacīja:

de viste sig i herlighet og talte om hans bortgang, som han skulde fullbyrde i jerusalem.
viņi parādījās godībā; un tie runāja par viņa gala norisi, ko viņš piepildīs jeruzalemē.

for derfor døde kristus og blev levende igjen at han skulde være herre både over levende og over døde.
jo tāpēc kristus nomira un augšāmcēlās, lai valdītu pār mirušajiem un dzīvajiem.

langt derifra! vi som er avdød fra synden, hvorledes skulde vi ennu leve i den?
nekādā ziņā! jo kā lai mēs, kas esam miruši grēkam, vēl tanī dzīvojam?

forat lovens krav skulde bli opfylt i oss, vi som ikke vandrer efter kjødet, men efter Ånden.
lai likuma taisnība izpildītos mūsos, kas dzīvojam saskaņā ar garu, bet ne saskaņā ar miesu.

for hvorledes er det? om somme var utro, skulde da deres utroskap gjøre guds troskap til intet?
kas tad, ja daži no viņiem neticēja? vai tad dažu neticība var atcelt dieva uzticību? nekad ne!

jesus svarte: hverken han har syndet eller hans foreldre, men det var forat guds gjerninger skulde åpenbares på ham.
jēzus atbildēja: ne viņš grēkojis, ne viņa vecāki, bet dieva darbiem jāparādās viņā.

tomas sier til ham: herre! vi vet ikke hvor du går hen; hvorledes skulde vi da vite veien?
toms sacīja viņam: kungs, mēs nezinām, kurp tu ej, un kā mēs varam ceļu zināt?

og mens de holdt måltid, da djevelen allerede hadde inngitt judas iskariot, simons sønn, i hjertet at han skulde forråde ham,
un, vakariņas ēdot, kad velns jūdasam, sīmaņa iskariota dēlam, sirdī jau bija iedvesmojis viņu nodot,

i fikk jo ikke trældommens ånd, så i atter skulde frykte, men i fikk barnekårets Ånd, ved hvilken vi roper: abba, fader!
jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai jūs atkal bītos, bet jūs saņēmāt pieņemtā bērna garu, kurā mēs sucam: abba (tēvs).